الأسماء في صفحات التنقل
Sniega leopards (Uncia uncia) ir liela auguma kaķu dzimtas (Felidae) plēsējs, turklāt tā ir vienīgā suga sniega leopardu ģintī (Uncia). Lai gan pēdējo gadu DNS pētījumos ir atklājies, ka sniega leopards ir tuvāk radniecīgs leopardam, nekā leopards tīģerim, ar kuru leopards sistematizēts panteru ģintī (Panthera). Zinātnieki uzskata, ka sniega leopards neapšaubāmi pieder panteru ģintij, un tā zinātniskajam nosaukumam būtu jābūt — Panthera uncia.[1]
Sniega leopards mājo Centrālāzijas un Dienvidāzijas kalnos 3000—5500 metrus virs jūras līmeņa.[2] To var sastapt Afganistānas, Pakistānas, Butānas, Ķīnas, Nepālas, Indijas, Kazahstānas, Kirgizstānas, Mongolijas, Krievijas, Tadžikistānas un Uzbekistānas teritorijās: Pamira, Tjanšana, Karakoruma, Altaja un Himalaju kalnos.[3] Tā kā tā dzīves veids ir slēpts, to ir grūti novērot dabā un veikt precīzu uzskaiti par populācijas lielumu. Uzskata, ka savvaļā dzīvo 3500—7000 sniega leopardu, bet zoodārzos mājo 600—700 indivīdu.[4] Sniega leopards ir Afganistānas nacionālais dzīvnieks un Pakistānas nacionālā mantojuma dzīvnieks..
Sniega leopards ir nedaudz mazāks kā pārējie lielie kaķi, bet tā ķermenis ir kompakts un spēcīgs, labi piemērots dzīvei aukstos kalnu apstākļos. Tā ķermenis bez astes ir 75—130 cm garš, svars 27—54 kg. Aste ir ļoti gara, tā parasti ir 75—90% no ķermeņa garuma.[3] Sniega Leoparda matojums ir garš un ļoti biezs. Ausis mazas un noapaļotas, purns īss ar lielām nāsīm. Lielās nāsis nodrošina labāku skābekļa uzņemšanu retinātajā kalnu gaisā.[5] Garā un plastiskā aste tiek izmantota gan līdzsvaram, gan, lai aukstā laikā apsegtu ķermeni un purnu, jo tai ir ļoti biezs matojums. Aste ir arī bieza un gaļīga, jo uz astes sniega leopards uzkrāj tauku rezerves. Tā ķepas ir ļoti lielas un pūkainas, tās kalpo gan kā sniega kurpes, gan neļauj ķermenim atdzist caur pēdām.[4]
Kažoka pamatkrāsa ir dūmakaini pelēka vai gaiša smilšu krāsa. Uz galvas, kakla un kājām tam ir tumši pelēki vai melni, pildīti plankumi. Uz galvas un kakla tie ir mazāki, bet uz kājām lielāki. Pārējais ķermenis rotāts ar plankumiem — rozetēm, lieliem apļiem, kuru viducī var būt cits mazāks plankums. Astes gals melns. Pavēdere gandrīz balta. Sniega leopardam kā kaķveidīgajam ir neraksturīga acu krāsa — gaiši pelēkzaļas vai pelēkas.[4]
Vasaras periodā sniega leopards parasti apmetas augstāk kalnos 2700—6000 metrus virs jūras līmeņa. Ziemā tas nāk lejup no kalniem 1200—2000 metri virs jūras līmeņa un mājo mežos. Lai arī lielais dzīvnieks labprāt izmanto citu dzīvnieku iestaigātās takas sniegā, tas bez grūtībām spēj pārvietoties pa sniegu, kas ir līdz 85 cm dziļš.[5] Sniega leopards ir vientuļnieks, lai gan mātes ar mazuļiem paliek kopā ilgu laiku. Katram pieaugušam īpatnim ir sava teritorija, tomēr sniega leopardi nav agresīvi viens pret otru, un to teritorijas var pārklāties. Teritoriju lielums var būt ļoti dažāds. Jo vairāk ir medījuma, jo mazāka ir teritorija. Piemēram, Nepālā, kur sniega leopardam ir daudz medījuma, teritorija ir apmēram 12—40 km² liela. Turklāt 100 km² lielā platībā var mājot 5—10 leopardi. Bet reģionos, kuros medījuma ir maz, viena sniega leoparda teritorija var sasniegt 1000 km² platību, un šajā platībā nedzīvo vairāk par 5 indivīdiem.[6] Kā visi kaķi sniega leopards iezīmē savu teritoriju un takas ar sekrētu vai urīnu. Pirms iezīmēšanas ar smaržu sekrētu leopards ar pakaļkājām skrāpē zemi, lai gan sekrēts tiek uzšļākts arī uz augstākiem objektiem, piemēram, akmeņiem un klinšu sienām.[5] Tas ir aktīvs nakts laikā, vakaros un agri no rītiem.[3] Kopumā tā dzīves veids ir slēpts, un sniega leopards lieliski maskējas apkārtējā vidē.
Sniega leopards ir plēsējs, un tāpat kā citi kaķu dzimtas dzīvnieki tas medī gandrīz jebko, ko var nomedīt, mājlopus ieskaitot. Tas neatsakās arī no maitas gaļas. Sniega leopards spēj nogalināt dzīvnieku, kas ir līdz trīs reizēm lielāks par pašu leopardu, bet mazos dzīvniekus un putnus tas medī nelabprāt.[7] Atšķirībā no citiem kaķu dzimtā sniega leopards barojas arī ar augu izcelsmes barību, kā zāli un jauniem koku un krūmu dzinumiem.[5] Iecienīts sniega leoparda medījums Himalajos ir Himalaju zilā aita (Pseudois nayaur), toties Karakoruma, Tjanšana un Altaja kalnos tas pamatā medī Sibīrijas kalnu kazas (Capra sibirica) un Eirāzijas kalnu aitas (Ovis ammon).[3] Bet sniega leopards medī arī citas savvaļas aitas un kazas: vītņragu kazas, uriālus, Himalaju kazas un goralus, kā arī briežus, meža cūkas un kolobus. Mazākie medījumi ir murkšķi, pūkainie zaķi, svilpējzaķi, dažādie grauzēji un putni, no kuriem iecienītākie ir sniegirbes un Āzijas klinšu irbes.[5] Līdz šim nav zināms neviens sniega leoparda uzbrukuma gadījums cilvēkam, līdz ar to tas ir vismazāk agresīvais lielais kaķis. Pateicoties šai īpašībai, sniega leopardu var samērā viegli padzīt no ganāmpulka, ja cilvēks pamana to medījam mājlopus.[5]
Medījot sniega leopards visbiežāk uzbrūk no augšas, izmantojot dabīgo kalnu reljefu. Tas parasti pielavās upurim apmēram 14 metru attālumā.[8] Uzbrūkot sniega leopards medījumu dzen no kalna lejup, ja 300 metru distancē upuri neiuzdodas nomedīt, leopards atlaižas. Upuris tiek nogalināts ar kodienu kaklā, pēc tam medījums tiek aizvilkts uz mierīgāku vietu apēšanai. Sniega leopards apēd visas saēdamās nomedītā dzīvnieka daļas. Ar vienu Himalaju zilo aitu tas var iztikt 2 nedēļas līdz tas atkal dodas medībās.[5]
Sniega leopardi pārojas ziemas beigās. Grūsnības periods ilgst 90—100 dienas. Mazuļi dzimst laikā no aprīļa līdz jūnijam. Visbiežāk sniega leopardu tēviņi sapārājas tikai ar vienu mātīti. Iespējams tas ir tādēļ, ka mātītēm meklēšanās laiks ir ļoti īss, tikai 5—8 dienas. Šajās dienās pārošanās notiek bieži (12—36 reizes dienā).[5] Mazuļi piedzimst migā, kas ierīkota kādā alā. Miga ir silta un mīksta, jo izklāta ar kažoka matiem, kurus mātīte izrauj no saviem sāniem. Piedzimst 1—5 mazuļi, bet visbiežāk 2—3 mazuļi. Tie ir akli un nevarīgi, bet tiem ir biezs un mīksts kažociņš uzreiz piedzimstot, turklāt ar visiem raibumiem. Raibumi ir pildīti un melni, un, tikai augot lielākiem, tie kļūst par gredzeniem.[5] Mazulis sver 320—567 g. Acis atveras pēc 7 dienām, bet staigāt mazuļi sāk sasniedzot 5 nedēļas. Māte ar pienu tos zīda 10 nedēļas. Alu mazuļi pamet 2—4 mēnešu vecumā, paliekot un uzturoties mātes tuvumā 18—22 mēnešus. Pieauguši pilnībā, tie var aizceļot samērā tālu no piedzimšanas vietas, meklējot savas medību teritorijas. Tādējādi sniega leopardi tiek pasargāti arī no tuvas savstarpējās sapārošanās. Dzimumbriedumu tie sasniedz 2—3 gadu vecumā. To dzīves garums ir 15—18 gadi, bet nebrīvē tas var būt 21 gads.[5]
Sniega leopards (Uncia uncia) ir liela auguma kaķu dzimtas (Felidae) plēsējs, turklāt tā ir vienīgā suga sniega leopardu ģintī (Uncia). Lai gan pēdējo gadu DNS pētījumos ir atklājies, ka sniega leopards ir tuvāk radniecīgs leopardam, nekā leopards tīģerim, ar kuru leopards sistematizēts panteru ģintī (Panthera). Zinātnieki uzskata, ka sniega leopards neapšaubāmi pieder panteru ģintij, un tā zinātniskajam nosaukumam būtu jābūt — Panthera uncia.
Sniega leopards mājo Centrālāzijas un Dienvidāzijas kalnos 3000—5500 metrus virs jūras līmeņa. To var sastapt Afganistānas, Pakistānas, Butānas, Ķīnas, Nepālas, Indijas, Kazahstānas, Kirgizstānas, Mongolijas, Krievijas, Tadžikistānas un Uzbekistānas teritorijās: Pamira, Tjanšana, Karakoruma, Altaja un Himalaju kalnos. Tā kā tā dzīves veids ir slēpts, to ir grūti novērot dabā un veikt precīzu uzskaiti par populācijas lielumu. Uzskata, ka savvaļā dzīvo 3500—7000 sniega leopardu, bet zoodārzos mājo 600—700 indivīdu. Sniega leopards ir Afganistānas nacionālais dzīvnieks un Pakistānas nacionālā mantojuma dzīvnieks..
