Augi, augu valsts (Plantae) ir viena no dzīvo organismu valstīm. Pazīstamākie augi ir koki, lakstaugi, krūmi, stiebrzāles, papardes un sūnas.
Svarīgākās īpašības, ar kurām augi atšķiras no citiem organismiem ir spēja baroties autotrofi, t.i. spēja sintezēt visas eksistencei nepieciešamās organiskās vielas no neorganiskajām, balstoties uz Saules gaismas enerģijas izmantošanu, kā arī augi ir ar cietiem šūnapvalkiem, kas izveidoti pārsvarā no celulozes. Augi veic fotosintēzi, kurā top sintezēta gandrīz visa biosfērai nepieciešamā organisko vielu biomasa, kā arī uzturēts dzīvībai nepieciešamais atmosfēras ķīmiskais sastāvs. Augi ir primārais pārtikas un enerģijas avots gandrīz visām pārējām dzīvības formām uz Zemes. Daži augi izmanto arī heterotrofo barošanos (saprofīti un parazīti). Ir zināmas apmēram 300 000 uz Zemes dzīvojošu augu sugas.
Tradicionāli augi tika iedalīti zemākajos un augstākajos augos. Pie augstākajiem augiem pieder sauszemes daudzšūnu augi ar attīstītu divdzimumu vairošanos. Pie zemākajiem augiem pieskaitīja aļģes, ķērpjus, sēnes, baktērijas un vīrusus. Izpētot tos šūnu un molekulārajā līmenī, tika konstatēts, ka vīrusi ir pilnīgi no visiem organismiem atšķirīga grupa, kurai ar augiem nav nekā kopēja. Pētot zemāko augu vienšūņus tika atklāts, ka zemākajiem vienšūņiem, atšķirībā no augstākajiem, nav kodola un visi šūnu organismi tika sadalīti prokariotos un eikariotos. Pie prokariotiem tika pieskaitītas visas baktērijas un zilaļģes. Augi tika definēti, kā eikarioti. Salīdzinot fotosintezējošos augus ar sēnēm, tika konstatēts, ka atšķirība starp tiem ir ļoti liela un sēnes iedalīja atsevišķā valstī. Izpētot ķērpjus, konstatēja, ka tie nemaz nav organismi, bet organismu kopa, jeb precīzāk sēņu un aļģu simbioze. Tādā veidā zemāko augu grupā palika tikai aļģes. Tomēr, salīdzinot vienšūnu aļģes ar dzīvnieku valsts vienšūņiem, tika konstatēts, ka morfoloģiski tie ir ļoti līdzīgi, un nav loģiski tos sadalīt atsevišķās valstīs. Tāpēc 19. gadsimtā vācu biologs Ernsts Hekels nolēma izveidot vēl vienu valsti — protistus, apvienojot tajā visus eikariotiskos vienšūņus. Tomēr nav īstas vienprātības, ko darīt ar daudzšūnu aļģēm un zemākajām sēnēm. Vieni tos pievieno protistiem, citi visus protistus sadala starp augiem, sēnēm un dzīvniekiem. Pārējie nevar īsti izšķirties par aļģu statusu. Ir sistemātiķi, kas pie augiem izdala zemāko augu grupu zaļās aļģes, kurām ir 2 nodalījumi mieturaļģes (Charophyta) un zaļaļģes (Chlorophyta).
Sauszemes augi ir autotrofi organismi, kas minerālvielas un ūdeni uzsūc pārsvarā no augsnes, bet fotosintēze notiek virs zemes. Tāpēc arī augu uzbūve ir pakārtota šiem abiem procesiem. Visvienkāršākie mūsdienu sauszemes augi ir sūnas, kaut tām vēl nav īstu sakņu, stumbra un lapu, bet sakņu funkcijas pilda rizoīdi — ķermeņa virsmas šūnu izaugumi. Stumbru un lapas aizvieto ložņājošs laponis. Pēc savas uzbūves un ekoloģijas sūnām ir līdzība ar aļģēm. Pārējiem augiem, jeb vasas augiem jau ir izveidojies stumbrs ar lapām, kā arī sazarotu sakņu sistēma. Vienkāršākie augi vairojas ar sporām, bet attīstītākie ar sēklām. Šīs īpatnības arī nosaka augu klasifikāciju.
Valsts Augi (Plantae)
(†) — izmirušu augu grupa.
Augi, augu valsts (Plantae) ir viena no dzīvo organismu valstīm. Pazīstamākie augi ir koki, lakstaugi, krūmi, stiebrzāles, papardes un sūnas.
Svarīgākās īpašības, ar kurām augi atšķiras no citiem organismiem ir spēja baroties autotrofi, t.i. spēja sintezēt visas eksistencei nepieciešamās organiskās vielas no neorganiskajām, balstoties uz Saules gaismas enerģijas izmantošanu, kā arī augi ir ar cietiem šūnapvalkiem, kas izveidoti pārsvarā no celulozes. Augi veic fotosintēzi, kurā top sintezēta gandrīz visa biosfērai nepieciešamā organisko vielu biomasa, kā arī uzturēts dzīvībai nepieciešamais atmosfēras ķīmiskais sastāvs. Augi ir primārais pārtikas un enerģijas avots gandrīz visām pārējām dzīvības formām uz Zemes. Daži augi izmanto arī heterotrofo barošanos (saprofīti un parazīti). Ir zināmas apmēram 300 000 uz Zemes dzīvojošu augu sugas.
