Ēdamās lēcas[1] (Lens culinaris) ir viengadīgs tauriņziežu dzimtas pākšaugs. Lēcu sēklas cilvēki lieto uzturā. Tās ir vieni no senākajiem kultūraugiem pasaulē.[2] To dabiskais izplatības areāls nav zināms, toties ir zināms, ka tās senajos laikos plaši kultivēja gan Eiropā, gan Āzijā, gan Ziemeļāfrikā. Arī mūsdienās šajās zemēs tās kultivē, savukārt Rietumu puslodē tās audzē salīdzinoši maz. Lēcu sēklas izmanto ne tikai kulinārijā, piemēram, zupu vārīšanā, bet arī kā lopbarību. Sēklas satur daudz olbaltumvielu, kā arī B vitamīnus, dzelzi un fosforu.[2]
Ēdamās lēcas (Lens culinaris) ir viengadīgs tauriņziežu dzimtas pākšaugs. Lēcu sēklas cilvēki lieto uzturā. Tās ir vieni no senākajiem kultūraugiem pasaulē. To dabiskais izplatības areāls nav zināms, toties ir zināms, ka tās senajos laikos plaši kultivēja gan Eiropā, gan Āzijā, gan Ziemeļāfrikā. Arī mūsdienās šajās zemēs tās kultivē, savukārt Rietumu puslodē tās audzē salīdzinoši maz. Lēcu sēklas izmanto ne tikai kulinārijā, piemēram, zupu vārīšanā, bet arī kā lopbarību. Sēklas satur daudz olbaltumvielu, kā arī B vitamīnus, dzelzi un fosforu.
