Kurvjziežu dzimta, arī asteru dzimta (Asteraceae), ir liela divdīgļlapju klases augu dzimta,[1] sastopama gandrīz visā pasaulē. Dzimtā ietilpst apmēram 22,7 tūkstoši sugu, tādējādi tā ir otrā izplatītākā augu dzimta (izplatītāka ir vienīgi orhideju dzimta). Izplatītākās ģintis ir Senecio (1000 sugas), Vernonia (1000 sugas), Centaurea (700 sugas), Cousinia (600 sugas), Helichrysum (550 sugas) un Artemesia (550 sugas).[1] Latvijā sastopamas aptuveni 190 sugas, no kurām 40 reti sastopamas.[2] Dzimtas augi pārsvarā ir lakstaugi, retāk koki un krūmi.[3] Starp populārākajiem dzimtas kultūraugiem ir saulgriezes, asteres, cinnijas, salāti, dālijas, krizantēmas, kliņģerītes.[4]
Tradicionāli kurvjziežu dzimta sīkāk dalās divās apakšdzimtās: asteru apakšdzimtā (Asteroideae) un cigoriņu apakšdzimtā (Cichorioideae).
Kurvjziežu dzimta, arī asteru dzimta (Asteraceae), ir liela divdīgļlapju klases augu dzimta, sastopama gandrīz visā pasaulē. Dzimtā ietilpst apmēram 22,7 tūkstoši sugu, tādējādi tā ir otrā izplatītākā augu dzimta (izplatītāka ir vienīgi orhideju dzimta). Izplatītākās ģintis ir Senecio (1000 sugas), Vernonia (1000 sugas), Centaurea (700 sugas), Cousinia (600 sugas), Helichrysum (550 sugas) un Artemesia (550 sugas). Latvijā sastopamas aptuveni 190 sugas, no kurām 40 reti sastopamas. Dzimtas augi pārsvarā ir lakstaugi, retāk koki un krūmi. Starp populārākajiem dzimtas kultūraugiem ir saulgriezes, asteres, cinnijas, salāti, dālijas, krizantēmas, kliņģerītes.
Tradicionāli kurvjziežu dzimta sīkāk dalās divās apakšdzimtās: asteru apakšdzimtā (Asteroideae) un cigoriņu apakšdzimtā (Cichorioideae).
