noms dans le fil d’Ariane
Grauzēji (Rodentia) ir zīdītāju klases (Mammalia) dzīvnieku kārta. Tos visu apvieno kopīga īpašība: nepārtraukti un aktīvi augošu priekšzobu pāris[1] apakšžoklī un augšžoklī, kas graužot tiek uzturēti normālā garumā.[2]
No visiem zīdītājiem pasaulē 40% ir grauzēji.[3] Tos var sastapt visos kontinentos, izņemot Antarktīdu. Visatpazīstamākie grauzēji ir peles, žurkas, vāveres, burunduki, susliki, dzeloņcūkas, bebri, kāmji, jūrascūciņas, degu un šinšillas. Latvijā grauzēji ir sugām bagātākā zīdītāju kārta, ir konstatēta 21 grauzēju suga. Vislielākais Latvijas grauzējs ir Eirāzijas bebrs (Castor fiber).[4]
Lielākā daļa grauzēju ir maza auguma dzīvnieki; sīkā Āfrikas pigmejpele (Mus minutoides) var būt tikai 3 cm gara un svērt 2,5 g,[5] toties kapibara (Hydrochoerus hydrochaeris) var svērt 65 kg un tās ķermenis var sasniegt 130 cm.[6] Vislielākais zināmais grauzējs ir izmirušais Josephoartigasia monesi, kas svēra apmēram 1000—1500 kg.[7]
Grauzējiem ir asi priekšzobi, ar kuriem var sagrauzt koku, cietu sēklu, riekstu čaumalas un sakost ienaidniekus. Grauzējiem nav ilkņu un starp priekšzobiem un dzerokļiem veidojas brīva telpa.
Lielākā daļa grauzēju ēd sēklas vai augus, lai gan dažiem diēta ir bagātināta ar kukaiņiem un sīkiem mugurkaulniekiem. Dažas sugas ir kļuvušas par kaitīgajiem dzīvniekiem, izēdot cilvēku barības un graudu krājumus, kā arī izplatot dažādas slimības.
Grauzēju kārta (Rodentia)
Grauzēji (Rodentia) ir zīdītāju klases (Mammalia) dzīvnieku kārta. Tos visu apvieno kopīga īpašība: nepārtraukti un aktīvi augošu priekšzobu pāris apakšžoklī un augšžoklī, kas graužot tiek uzturēti normālā garumā.
No visiem zīdītājiem pasaulē 40% ir grauzēji. Tos var sastapt visos kontinentos, izņemot Antarktīdu. Visatpazīstamākie grauzēji ir peles, žurkas, vāveres, burunduki, susliki, dzeloņcūkas, bebri, kāmji, jūrascūciņas, degu un šinšillas. Latvijā grauzēji ir sugām bagātākā zīdītāju kārta, ir konstatēta 21 grauzēju suga. Vislielākais Latvijas grauzējs ir Eirāzijas bebrs (Castor fiber).
