عن
تعليم
ناقش
بنك الصفات
تسجيل الدخول
أنشئ حسابًا
اللغة:
Deutsch
English
Español
français
italiano
Nederlands
Piemontèis
Português do Brasil
suomi
Türkçe
Čeština
Ελληνικά
македонски
Українська
العربية
简体中文
繁體中文
الأسماء في صفحات التنقل
عامية
علمية
عن
تعليم
ناقش
بنك الصفات
تسجيل الدخول
أنشئ حسابًا
ar
Deutsch
English
Español
français
italiano
Nederlands
Piemontèis
Português do Brasil
suomi
Türkçe
Čeština
Ελληνικά
македонски
Українська
العربية
简体中文
繁體中文
الأسماء في صفحات التنقل
عامية
علمية
Life
»
…
»
Archaeplastida
»
…
»
ماغنولانية
»
…
»
نخلية
»
…
Life
»
Cellular
»
حقيقيات النوى
»
Archaeplastida
»
Chloroplastida
»
Streptophyta
»
Embryophytes
»
Tracheophyta
»
بذريات
»
ماغنولانية
»
Monocots
»
Commelinids
»
فوفلية
»
نخلية
»
Cocos
«
فارسی
Cocos nucifera L.
تجميع
نظرة عامة
بيانات
وسائط
مقالات
خرائط
أسماء
لغة التونجية
اعرض الكل
الأفريكانية
الأذرية
Bcl
Bjn
الكتالونية
التشيكية
الويلزية
الدانماركية
الألمانية
اليونانية الحديثة (1453-)
الإنجليزية
إسبرانتو
الإسبانية، القشتالية
الإستونية
الباسكية
الفنلندية
الفيجية
الفرنسية
الأيرلندية
الجاليكية
الغوارانية
المنكية
الهوسا
Hak
الهندية
الكرواتية
الهايتية، الكريولية الهايتية
اللغة الوسيطة (الرابطة الدولية للغات المساعدة)
الإندونيسية
إيدو
الآيسلندية
الإيطالية
اليابانية
الجاوية
الكانادا
الكورية
الكردية
لاتينية
لينغالا
اللتوانية
اللاتفية
المقدونية
المهاراتية
الملايو
Nan
النيبالية
البلجيكية الهولندية
النرويجية
الأوريا
البنجابية
البولندية
البرتغالية
اللغة الصربية العليا
مينانغكاباو
الإسكتلنديون
اللغة الفريزية الشمالية
الأستورية
المايثيلية
كابامبانغان
مين دونج
كتشوا
الرومانية، المولدوفية
الروسية
السنهاليون
السلوفاكية
الصومالية
السوندية
السويدية
السواحلية
التاميلية
Tcy
التيلوجية
التاغالوغية
لغة التونجية
التركية
الأوكرانية
الفيتنامية
الولوفية
الصينية
Niu
( لغة التونجية )
المقدمة من wikipedia emerging languages
Ko e
niu
ko e fuʻu ʻakau mahuʻinga taha ʻo e Pasifiki.
Kakano
1
Ko e ngaahi konga ʻo e niu
2
Ko e fakatupu ʻo e foʻi niu
3
Ngaahi faʻahinga kehekehe
4
Hingoa ʻi he ngaahi lea kehe
5
Toe meʻa kehe
6
Tataku
Ko e ngaahi konga ʻo e niu
niu, fuʻu niu: ko e fuʻu
niu, foʻi niu: ko e tenga
niu; ko e kilimi pe huʻakau-niu
kaka; ko e "kupenga" kākālavā takatakaiʻi he louniu mui
kota; ko e toenga ʻosi he niuvao ʻo e huʻakau-niu
loholoho; ʻoku tupu ʻa e foʻi niu mei hē
mataka; ko e kakano ʻo e foʻi niu motuʻu, ʻosi mōmoa (copra,
lea fakapilitānia
)
namoa; ko e kakano ʻo e foʻi niu mata, ko e kai lelei maʻa e fānau valevale
palalafa; ʻoku tupu ʻa e ngaahi foʻi lou siʻi mei hē, ko e kau ʻo e louniu kotoa
pulu; ko e kafukafu ʻo e foʻi niu*tōlau; louniu mui, kamataʻanga ʻo ʻene muka
tuʻaniu; ko e kau ʻo e ngaahi foʻi lou siʻi takitaha ʻo e louniu
Ko e fakatupu ʻo e foʻi niu
pōniu; ko e kamataʻanga ʻo e foʻi niu foʻou
niu ngono
niu matangono
niu matavelivali; sai maʻa e hihiloku
niu mata; lanumata, sai ke inu (veifua)
niu matahihiloku
niu matamotomoto
niu motomoto
niu motuʻu; lanu melomelo, tō ki lalo
niu matasili; ʻoku kamata muka
(niu) ʻuto; sai ke tō
(niu) ʻuto papanaki
mataʻali, takalekale; foʻi niu kuo lavea, pea tō kei siʻi
nginingini; foʻi niu motuʻa ʻaupito, mōmoa ʻi loto, pea mate
Ngaahi faʻahinga kehekehe
niu huhu
niu kafa; ko e pulu lahi, sai taha maʻa e
kafa
niu kafa mea
niu kafa ʻui
niu kafakala; sai taha maʻa e
veihalo
niu kula
niu lauʻuto; ʻikai vahevahaʻi kakato ʻa e ngaahi lou
niu loholohotaha; mo e loholoho taʻemangaʻi
niu matakula
niu mea; ʻoku lanu melomelo ʻa e foʻi niu
niu meatoto; ʻoku lanu kula ʻa e foʻi niu
niu meaʻalava; ʻoku ʻalava ʻa e foʻi niu
niu meleni
niu puleua; ko e foʻi niu lanuua, melomelo ʻi ʻolunga, lanumata ʻi lalo
niu pulufufula
niu taʻokave; ko e foʻiniu iiki
niu tea; ʻoku tea ʻa e lou mo e foʻi niu
niu vai; ko e foʻi niu lahi
niu ʻui;
niu ʻutoungau; ko e pulu melie
paame; ko e ngaahi ʻakau meimei tatau mo e niu, ʻi he
lea fakapilitānia
:
betelnut palm,
Areca catechu
(PALMAE)
clustered fishtail,
Caryota mitis
(PALMAE)
butterfly palm,
Chrysalidocarpus lutescens
(PALMAE)
macarthur's palm,
Ptychosperma macarthur
(PALMAE)
sealing wax palm,
Cyrtostachys renda
(PALMAE)
princess palm,
Dictyosperma album
(PALMAE)
royal palm,
Roystene regia
(PALMAE)
piu
Hingoa ʻi he ngaahi lea kehe
niu (
lea fakahaʻamoa
,
lea fakafisi
,
lea fakahauaiʻi
)
haʻari (
lea fakatahisi
)
nū (
lea fakakuki
)
Toe meʻa kehe
ʻOku ʻi ai?
Tataku
Hokohoko ngaahi ʻakau; Vaʻa fekumi ngoue Vainī
Tongan dictionary; C.M. Churchward
Flowers of the Pacific island seashore; W.A. Whistler
Ko e kupu ʻeni ko e
potuʻi
ia (stub). ʻIo, ko koe, kātaki tokoni mai ʻi hono .
ترخيص
cc-by-sa-3.0
حقوق النشر
Wikipedia authors and editors
النص الأصلي
زيارة المصدر
موقع الشريك
wikipedia emerging languages
Niu: Brief Summary
( لغة التونجية )
المقدمة من wikipedia emerging languages
Ko e niu ko e fuʻu ʻakau mahuʻinga taha ʻo e Pasifiki.
ترخيص
cc-by-sa-3.0
حقوق النشر
Wikipedia authors and editors
النص الأصلي
زيارة المصدر
موقع الشريك
wikipedia emerging languages