Greipfrūts (Citrus × paradisi) ir subtropu zemēs audzēts citrusaugu hibrīdsuga. Tos iegūst, krustojot pomelo un saldo apelsīnkoku. Nav zināma precīza greipfrūtu izcelsme, bet tiek uzskatīts, ka tos sāka audzēt 19. gadsimta beigās Karību jūras reģionā.
2009. gadā vislielākā greipfrūtu raža tika ievākta Ķīnā (2,77 miljoni tonnu).[1] Nākamās lielākās valstis pēc ievākto greipfrūtu ražas ir Amerikas Savienotās Valstis (1,18 miljoni tonnu), Meksika (395 tūkstoši tonnu), Dienvidāfrika (370 tūkstoši tonnu), Izraēla (249 tūkstoši tonnu), Indija (194 tūkstoši tonnu), Turcija (191 tūkstotis tonnu), Argentīna (150 tūkstoši tonnu) un Kuba (122 tūkstoši tonnu).[1]
Greipfrūts (Citrus × paradisi) ir subtropu zemēs audzēts citrusaugu hibrīdsuga. Tos iegūst, krustojot pomelo un saldo apelsīnkoku. Nav zināma precīza greipfrūtu izcelsme, bet tiek uzskatīts, ka tos sāka audzēt 19. gadsimta beigās Karību jūras reģionā.
2009. gadā vislielākā greipfrūtu raža tika ievākta Ķīnā (2,77 miljoni tonnu). Nākamās lielākās valstis pēc ievākto greipfrūtu ražas ir Amerikas Savienotās Valstis (1,18 miljoni tonnu), Meksika (395 tūkstoši tonnu), Dienvidāfrika (370 tūkstoši tonnu), Izraēla (249 tūkstoši tonnu), Indija (194 tūkstoši tonnu), Turcija (191 tūkstotis tonnu), Argentīna (150 tūkstoši tonnu) un Kuba (122 tūkstoši tonnu).
Rūgtais apelsīns jeb pomerance (Citrus × aurantium) ir rūtu dzimtas citrusaugs. Tiek saukts arī par skābo vai Seviljas apelsīnu. Tā dabiskais izplatības areāls ir Dienvidaustrumāzija, bet mūsdienās to kultivē arī citās pasaules malās. Rūgtais apelsīns ir pampelmūzes un mandarīna hibrīdaugs.
Rūgtā apelsīna augļus izmanto kulinārijā, īpaši marmelādes gatavošanā, ēteriskas eļļas iegūšanai, kas tālāk tiek izmantotas smaržu ražošanā. Eļļu izmanto arī liķieru ražošanā.
