Vijolītes (Viola) ir vijolīšu dzimtas ģints. Sugu skaits ģintī svārstās no 525 līdz 600. Lielākā daļa no sugām sastopamas Ziemeļu puslodes mērenajā joslā. Izplatīti krāšņumaugi. Vijolītes var būt gan daudzgadīgi augi, gan viengadīgi augi. Vairums no sugām ir lakstaugi, dažas ir arī krūmi.
Latvijā ir sastopamas 17 vijolīšu sugas:
-
augstā vijolīte (V. elatior),
-
brīnumainā vijolīte (V. mirabilis),
-
dūkstu vijolīte (V. uliginosa),
-
dumbrāja vijolīte (V. persicifolia),
-
jūrmalas vijolīte (V. littoralis),
-
kalnu vijolīte (V. montana),
-
meža vijolīte (V. reichenbachiana),
-
pakalnu vijolīte (V. collina),
-
pūkainā vijolīte (V. hirta),
-
purva vijolīte (V. palustris),
-
Rivina vijolīte (V. riviniana),
-
smaržīgā vijolīte (V. odorata),
-
smiltāja vijolīte (V. rupestris),
-
sūnāja vijolīte (V. epipsila),
-
suņu vijolīte (V. canina),
-
tīruma vijolīte (V. arvensis),
-
trejkrāsu vijolīte (V. tricolor).
