Parastais biškrēsliņš (Tanacetum vulgare) ir indīgs, daudzgadīgs kurvjziežu dzimtas lakstaugs ar taisnu, 0,4—1,6 m augstu, augšdaļā zarainu stumbru. Lapas pamīšus, nepāra plūksnaini dalītas līdz 7 cm garās plūksnās; plūksnu malas zāģzobainas. Ziedi dzelteni, stobrveida, veselos kurvīšos, kuri savukārt sakopoti vairogveida ziedkopās. Zied vasaras otrajā pusē — no jūnija beigām līdz oktobrim.[1]
Augs savvaļā aug Eiropā, Āzijā un Ziemeļamerikā. Latvijā sastopams visā teritorijā. Aug upju krastos, sausās un nedaudz mitrās pļavās.[1]
Parastā biškrēsliņa ziedu sastāvā ir ēteriskā eļļa, kuras galvenā sastāvdaļa ir tujons (tanacetons), flavonoīdi, miecvielas, rūgtvielas, karotīns, C vitamīnu u.c. Parastā biškrēsliņa aktīvajām vielām piemīt antiseptiska un spazmolītiska iedarbība, bet tujonam — specifiska iedarbība pret velteniskajiem zarnu tārpiem. Tautas medicīnā biškrēsliņa ziedus lieto pret cērmēm, kuņģa un zarnu slimību, epilepsijas, histērijas, tūskas, galvassāpju, podagras un reimatisma ārstēšanai.[1]
Parastais biškrēsliņš (Tanacetum vulgare) ir indīgs, daudzgadīgs kurvjziežu dzimtas lakstaugs ar taisnu, 0,4—1,6 m augstu, augšdaļā zarainu stumbru. Lapas pamīšus, nepāra plūksnaini dalītas līdz 7 cm garās plūksnās; plūksnu malas zāģzobainas. Ziedi dzelteni, stobrveida, veselos kurvīšos, kuri savukārt sakopoti vairogveida ziedkopās. Zied vasaras otrajā pusē — no jūnija beigām līdz oktobrim.
Augs savvaļā aug Eiropā, Āzijā un Ziemeļamerikā. Latvijā sastopams visā teritorijā. Aug upju krastos, sausās un nedaudz mitrās pļavās.
