nomes no trilho de navegação
Development - Life Cycle: metamorphosis
Other Physical Features: ectothermic ; bilateral symmetry
Key Reproductive Features: gonochoric/gonochoristic/dioecious (sexes separate)
Els microhílids (Microhylidae) són una família de granotes que comprèn 413 espècies distribuïdes en 69 gèneres.
Els microhílids (Microhylidae) són una família de granotes que comprèn 413 espècies distribuïdes en 69 gèneres.
Parosničkovití (Microhylidae) je čeleď žab, kterou popsal Albert Günther roku 1858. Jejich poslední společný předek žil před asi 116 miliony lety na prakontinentu Gondwana.
Parosničkovití se vyskytují v Austrálii, Severní i Jižní Americe, Africe (včetně Madagaskaru), východní Indii, jihovýchodní Asii, na Srí Lance a ostrově Nová Guinea. Obyčejně obývají tropické či subtropické oblasti, některé druhy lze najít i v oblastech vyprahlých či v neotropických oblastech (Madagaskar, Nová Guinea). Areál výskytu jednotlivých podčeledí zahrnuje:
Parosničkovití je malá čeleď žab, jejíž členové obyčejně měří pod 15 mm, některé druhy však mohou být i devíticentimetrové. Jejich tělo je stavěno buďto jako u běžných žab nebo se vyznačuje širokým tělem a úzkou hlavou; tato adaptace značí, že zvíře se živí mravenci nebo termity.
Parosničky mohou žít jak ve stromoví, tak na zemi (v tomto případě obyčejně žijí pod listovím a na povrch se vydávají, aby uchvátily potravu), existují i vodní druhy. Rozmnožovací způsoby těchto žab jsou velmi rozmanité. U některých druhů probíhá přímý vývoj z vajíčka rovnou na dospělého jedince.
Čeleď zahrnuje největší počet rodů mezi všemi žábami, jedenáct podčeledí je tvořeno 61 rody s celkem 584 druhy.
V tomto článku byl použit překlad textu z článku Microhylidae na anglické Wikipedii.
Obrázky, zvuky či videa k tématu parosničkovití ve Wikimedia Commons
Parosničkovití (Microhylidae) je čeleď žab, kterou popsal Albert Günther roku 1858. Jejich poslední společný předek žil před asi 116 miliony lety na prakontinentu Gondwana.
Engmaulfrösche (Microhylidae), auch Engmundfrösche oder Spitzmaulfrösche genannt, sind eine Familie der Froschlurche (Anura). Es handelt sich um zumeist recht kleine, plump wirkende Frösche, die sich bevorzugt in Gewässernähe aufhalten und tagsüber im Erdboden versteckt sind. Es gibt aber auch baumbewohnende Arten. Die Familie ist vor allem in den tropischen und subtropischen Regionen der Erde verbreitet, zu ihr zählt das kleinste Landwirbeltier Paedophryne amauensis.[1]
Zu dem Taxon werden gegenwärtig mehr als 650 Arten gerechnet, die in 13 Unterfamilien eingeordnet werden. Engmaulfrösche kommen in Nord-, Mittel- und Südamerika, Afrika südlich der Sahara, Madagaskar, Ost- und Südostasien, auf dem Malaiischen Archipel sowie im äußersten Norden und Nordosten Australiens vor. In den USA, in China und auf der Koreanischen Halbinsel werden über die Tropen und Subtropen hinaus teilweise auch gemäßigte Zonen erreicht. Man nimmt an, dass sich diese Tiergruppe, von der keine direkten fossilen Vorläufer bekannt sind, ursprünglich vom heutigen Südostasien her ausgebreitet hat. 19 Arten aus zwei Gattungen (Austrochaperina und Cophixalus) zählen zur Fauna Australiens und sind dort ausschließlich in den Regenwäldern zu finden.
Diese umfangreiche Familie hat nur wenige auffallende gemeinsame Merkmale (zu anatomischen Charakteristika siehe auch Neobatrachia). Viele haben aber einen besonders kleinen Kopf bzw. eine kurze Schnauze oder ein kleines Maul (Name!), gering hervorstehende Augen und kurze Hinterbeine. Während die eher wenigen neuweltlichen Gattungen noch relativ einheitlich erscheinen, macht sich die Formenfülle besonders bei asiatischen und afrikanischen Vertretern bemerkbar.
Eine unter Terrarienhaltern bekanntere Art ist der sogenannte Indische Ochsenfrosch (Kaloula pulchra), der mit dem nordamerikanischen Ochsenfrosch aber nicht näher verwandt ist. Außerdem ist weniger Indien, sondern vielmehr Südostasien und Indonesien sein Verbreitungszentrum. Ähnlich wie beispielsweise bei der europäischen Knoblauchkröte sind die Fersenhöcker als Grabschaufeln umgebildet und verhärtet.
Die Systematik der Engmaulfrösche ist sehr komplex und immer wieder größeren Veränderungen unterworfen.[2] Von den 53 bzw. 54 Gattungen sind nicht wenige monotypisch, bestehen also nur aus einer Art. Auch einige der zurzeit 13 Unterfamilien setzen sich aus nur wenigen Arten zusammen. Adelastinae, Chaperininae und Melanobatrachinae bestehen sogar nur aus je einer Spezies (Adelastes hylonomos bzw. Chaperina fusca oder Melanobatrachus indicus). Die Papua-Engmaulfrösche (Asterophryinae) Neuguineas sind dagegen mit rund der Hälfte aller Arten (mehr als 300 Arten) die umfangreichste Unterfamilie. Von den Eigentlichen Engmaulfröschen (Microhylinae) wurden zuletzt mehrere Gattungen zu anderen Unterfamilien gestellt (insbesondere zu Gastrophryninae). Die südost- und südafrikanischen Kurzkopffrösche werden inzwischen als eigene Familie Brevicipitidae betrachtet.
Die Engmaulfrösche umfassen 12 Unterfamilien mit insgesamt 736 Arten.[3] Für die schwer zuzuordnende Art Adelastes hylonomos wurde eine eigene Unterfamilie errichtet. Die Art Chaperina fusca, die früher ebenfalls in einer eigenen Unterfamilie stand, wurde der Unterfamilie Microhylinae zugeordnet.[4]
Bearbeitungsstand: 24. April 2022
Adelastinae Peloso, Frost, Richards, Rodrigues, Donnellan, Matsui, Raxworthy, Biju, Lemmon, Lemmon & Wheeler, 2016
Asterophryinae Günther, 1858 – Papua-Engmaulfrösche (18 Gattungen):
Die Gattung Albericus Burton & Zweifel, 1995 wurde 2015 mit der Gattung Choerophryne zusammengelegt. Molekulargenetische Untersuchungen hatten ergeben, dass Albericus paraphyletisch war.[2]
Die Gattungen Genyophryne Boulenger, 1890, Liophryne Boulenger, 1897 und Oxydactyla Van Kampen, 1913, wurden mit Sphenophryne zusammengelegt.[5] Die Gattung Metamagnusia Günther, 2009 zählt jetzt zu Asterophrys, ebenso die Gattung Pseudocallulops Günther, 2009.[5]
Cophylinae Cope, 1889 – Madagaskar-Engmaulfrösche
Die Gattung Stumpffia wurde 2015 mit Rhombophryne zusammengelegt,[2] gilt aber wieder als monophyletische Gattung, nachdem im Jahr 2019 Stumpffia helenae ausgegliedert und als Anilany helenae in eine eigene Gattung gestellt worden ist. Die Gattung Platypelis wurde mit Cophyla synonymisiert.[2]
Dyscophinae Boulenger, 1882 – Taubfrösche, Tomatenfrösche
Gastrophryninae Fitzinger, 1843
Die Gattung Syncope Walker, 1973 wurde im Jahr 2014 mit der Gattung Chiasmocleis Méhely, 1904 synonymisiert.
Hoplophryninae Noble, 1931
Kalophryninae Mivart, 1869
Melanobatrachinae Noble, 1931 – Schwarzfrösche
Microhylinae Günther, 1858 – Eigentliche Engmaulfrösche
Die Gattung Ramanella Rao & Ramanna, 1925 sowie die Art Kaloula taprobanica Parker, 1934 wurden mit der Gattung Uperodon Duméril & Bibron, 1841 vereint. Der Sri-Lanka-Kugelfrosch Kaloula taprobanica heißt nun Uperodon taprobanicus (Parker, 1934).[2] Die Gattung Calluella Stoliczka, 1872 wurde in die Gattung Glyphoglossus Günther, 1869 gestellt.[2]
Otophryninae Wassersug & Pyburn, 1987
Phrynomerinae Noble, 1931
Scaphiophryninae Laurent, 1946 – Marmorkrötchen
Engmaulfrösche (Microhylidae), auch Engmundfrösche oder Spitzmaulfrösche genannt, sind eine Familie der Froschlurche (Anura). Es handelt sich um zumeist recht kleine, plump wirkende Frösche, die sich bevorzugt in Gewässernähe aufhalten und tagsüber im Erdboden versteckt sind. Es gibt aber auch baumbewohnende Arten. Die Familie ist vor allem in den tropischen und subtropischen Regionen der Erde verbreitet, zu ihr zählt das kleinste Landwirbeltier Paedophryne amauensis.
Microhylidae es una familha de granhòtas descricha per Albert Charles Lewis Günther (1830-1914) en 1858.
Recampa mantuna sosfamilha localizadas en America del Nòrd e del Sud, en Africa de l'Èst e del Sud, d'Índia e de la Corèa fins al nòrd d'Austràlia.
Microhylidae es una familha de granhòtas descricha per Albert Charles Lewis Günther (1830-1914) en 1858.
Recampa mantuna sosfamilha localizadas en America del Nòrd e del Sud, en Africa de l'Èst e del Sud, d'Índia e de la Corèa fins al nòrd d'Austràlia.
De smalbekpuut'n (Microhylidae) zyn e familie van de puutachtign (Anura).
Der zyn 495 sôort'n in 68 geslacht'n en 11 ounderfamilies, wat da 't grotste antal geslacht'n is van al de puutfamilies.
't Zyn over 't algemêen styf klêene puutjes die ip 't land leevn, in 't woater of in boomn. Ze leevn in tropische en warme gebied'n van Nôord-Amerika, Zuud-Amerika, Afrika, ôostelyk Indië, Sri Lanka, Zuudôost-Azië, Nieuw-Guinea en Australië.
De smalbekpuut'n (Microhylidae) zyn e familie van de puutachtign (Anura).
Der zyn 495 sôort'n in 68 geslacht'n en 11 ounderfamilies, wat da 't grotste antal geslacht'n is van al de puutfamilies.
't Zyn over 't algemêen styf klêene puutjes die ip 't land leevn, in 't woater of in boomn. Ze leevn in tropische en warme gebied'n van Nôord-Amerika, Zuud-Amerika, Afrika, ôostelyk Indië, Sri Lanka, Zuudôost-Azië, Nieuw-Guinea en Australië.
Пĕчĕк туталлисем е вĕтĕ квакшасем (лат. Microhylidae) —хÿресĕр çĕрти-шыврисен йышĕ.
Пĕчĕк туталлисем е вĕтĕ квакшасем (лат. Microhylidae) —хÿресĕр çĕрти-шыврисен йышĕ.
கூர்வாய்த் தவளை (Microhylidae) என்று பொதுவாக அழைக்கப்படுவது புவியியல் ரீதியாக பரவலாக காணப்படும் தவளைக் குடும்பமாகும். இதில் 584 சிறப்பினங்கள் 61 இனங்கள் மற்றும் 11 துணைக் குடும்பங்கள் உள்ளன, [2] இது தவளை குடும்பத்தின் மிகப்பெரிய எண்ணிக்கை கொண்ட குடும்மாகும். [3]
வான் டெர் மீஜ்டன் மற்றும் பலர் செய்த ஒரு மூலக்கூறு கணப்பிறப்புக்குரிய ஆய்வில் (2007) கூர்வாய் தவளைக் குடும்பத்தின் ஆரம்ப உள் வேறுபாடு சுமார் 66 மில்லியன் ஆண்டுகளுக்கு முன்பு நடந்ததாக மதிப்பிட்டுள்ளது, அல்லது கிரெட்டேசியஸ் அழிவு நிகழ்வுக்குப் பிறகு உடனடியாக நிகழ்ந்தது. [1] கூர்வாய்த் தவளைகளின் மிகச் சமீபத்திய பொதுவான மூதாதையரும் அவற்றின் நெருங்கிய ரானாய்டு உறவினர்களும் 116 மில்லியன் ஆண்டுகளுக்கு முன்பு கோண்டுவானாவில் வாழ்ந்ததாக கணிக்கப்பட்டுள்ளது.
கூர்வாய்த் தவளைகள் பெரும்பாலும் சிறிய அளவிலான தவளைகள் ஆகும். இவற்றில் பல இனங்களின் நீளம் 1.5 cm (0.59 in) அளவுக்கும் குறைவானவையாக உள்ளன, சில இனங்கள் 9 cm (3.5 in) வரை பெரியவை. இவை மரத்தை சர்ந்த வாழ்கை வாழ்வையாகவோ அல்லது நிலப்பரப்பில் வாழ்பவையாகவோ இருக்கலாம், மேலும் சில தண்ணீருக்கு அருகில் வாழ்கின்றன. நிலத்தில் வசிப்பவை பெரும்பாலும் காடுகளில் இலைச் சருகுகளுக்கு அடியில் காணப்படுகிறன, எப்போதாவது இரவில் உணவைப் பிடிக்க வருகின்றன. கூர்வாய்த் தவளைகள் இரண்டு முக்கிய வடிவங்கள் கொண்டதாக உள்ளன அவை அகன்ற உடல் மற்றும் கூர்மையான வாய் என்பவையாகும். மேலும் சாதாரண தவளை அளவு உடையதும் ஆகும். கூர் வாய் கொண்டவை பொதுவாக கரையான்கள் மற்றும் எறும்புகளை சாப்பிடுகின்றன, மற்றவை பெரும்பாலான தவளைகளைகளைப் போன்ற பொதுவான உணவுகளைக் கொண்டுள்ளன. முட்டை இடும் பழக்கம் மிகவும் மாறுபட்டதாக உள்ளது.
நியூ கினி மற்றும் ஆத்திரேலியாவின் கூர்வாய்த் தவளை இனங்கள் தலைப்பிரட்டை கட்டத்தை அடையாமல் அப்படியே முட்டை முதல் தவளை என்ற நிலைவரை நேரடி வளர்ச்சியடைகின்றன. அதாவது மரங்களில் வாழும் இனங்கள் மரங்களிலேயே முட்டையிடலாம், மேலும் ஒருபோதும் தரைக்கு வந்த ஆபத்துக்கு உள்ளாகத் தேவையில்லை. இவை தலைப்பிரட்டைகளைக் கொண்டிருக்கும் இடங்களில், இவை ஒருபோதும் மற்ற குடும்பங்களின் தலைப்பிரட்டைகளைப் போல பொதுவாக பற்கள் அல்லது கொம்பு போன்ற மூக்குகளைக் கொண்டிருக்கவில்லை. [4]
கூர்வாய் தவளைக் குடும்பத்தைச் சேர்ந்த தவளைகள் வட அமெரிக்கா, தென் அமெரிக்கா, ஆபிரிக்கா, கிழக்கு இந்தியா, இலங்கை, தென்கிழக்காசியா, நியூ கினி மற்றும் ஆஸ்திரேலியாவின் வெப்பமண்டல மற்றும் வெப்பமான மிதமான பகுதிகளில் காணப்படுகின்றன. பெரும்பாலானவை வெப்பமண்டல அல்லது வெப்பமண்டல பகுதிகளில் காணப்பட்டாலும், ஒரு சில இனங்கள் வறண்ட அல்லது வெப்பமண்டல பகுதிகளில் காணப்படுகின்றன. அவை நியூ கினி மற்றும் மடகாஸ்கரில் உள்ள தவளை இனங்கள் ஆகும்.
கூர்வாய்த் தவளை (Microhylidae) என்று பொதுவாக அழைக்கப்படுவது புவியியல் ரீதியாக பரவலாக காணப்படும் தவளைக் குடும்பமாகும். இதில் 584 சிறப்பினங்கள் 61 இனங்கள் மற்றும் 11 துணைக் குடும்பங்கள் உள்ளன, இது தவளை குடும்பத்தின் மிகப்பெரிய எண்ணிக்கை கொண்ட குடும்மாகும்.
The Microhylidae, commonly known as narrow-mouthed frogs, are a geographically widespread family of frogs. The 683 species are in 57 genera and 11 subfamilies.[2]
A molecular phylogenetic study by van der Meijden, et al. (2007) has estimated the initial internal divergence of the family Microhylidae to have taken place about 66 million years ago, or immediately after the Cretaceous extinction event.[1] The most recent common ancestor of the Microhylidae and their closest ranoid relatives is estimated to have lived 116 million years ago in Gondwana.[1]
As suggested by their name, microhylids are mostly small frogs. Many species are below 1.5 cm (0.59 in) in length, although some species are as large as 9 cm (3.5 in).[3] They can be arboreal or terrestrial, and some even live close to water. The ground-dwellers are often found under leaf litter within forests, occasionally venturing out at night to hunt. The two main shapes for the microhylids are wide bodies and narrow mouths and normal frog proportions. Those with narrow mouths generally eat termites and ants, and the others have diets typical of most frogs. Egg-laying habits are highly varied.
The microhylids of New Guinea and Australia completely bypass the tadpole stage, with direct development from egg to frog. The arboreal species can therefore lay the eggs within the trees, and never need venture to the ground. Where species do have tadpoles, these almost always lack the teeth or horny beaks typical of the tadpoles of other families.[3]
The skull has paired palatines and frontoparietals. The facial nerve passes through the anterior acoustic foramen in the auditory capsule; the trigeminal and facial nerve ganglia are fused to form a prootic ganglion. The eight (or seven) presacral holochordal vertebrae are all procoelous except for a biconcave surface on last presacral. The pectoral girdle is firmisternal and some show reduced clavicle and procoracoids. The terminal phalanges are blunt, pointed, or T-shaped. The tadpole lacks keratinized mouth parts and has a large spiracular chamber emptied by a caudomedial spiracle.[4]
Frogs from the Microhylidae occur throughout the tropical and warm temperate regions of North America, South America, Africa, eastern India, Sri Lanka, Southeast Asia, New Guinea, and Australia. Although most are found in tropical or subtropical regions, a few species can be found in arid or nontropical areas. They are the majority of frog species in New Guinea and Madagascar.
The ranges of each subfamily are:[6]
The Microhylidae, commonly known as narrow-mouthed frogs, are a geographically widespread family of frogs. The 683 species are in 57 genera and 11 subfamilies.
Mikrohiledoj aŭ laŭ la latina scienca nomo Microhylidae, ofte konataj kiel mallarĝbuŝaj ranoj, estas geografie tre disvastigita familio de ranoj. La 584 specioj estas en 61 genroj kaj 11 subfamilioj,[1] kio estas la plej granda nombro de genroj de ajna ranfamilio.[2]
Studo per molekula filogenetiko fare de van der Meijden, et. al (2007) ĉirkaŭkalkulis ke la dekomenca interna diverĝo de la familio de Mikrohiledoj okazis antaŭ ĉirkaŭ 66 milionoj da jaroj, aŭ tuj post la Kretacea-terciara evento.[3] Plej ĵusa komuna praulo de Mikrohiledoj kaj de ties pli proksimaj parencoj ranoidaj estas ĉirkaŭkalkulita kiel vivinta antaŭ 116 milionoj da jaroj en Gondvano.[3]
Kiel sugestas ties nomo, la Mikrohiledoj estas ĉefe malgrandaj ranoj. Multaj specioj estas sub 1.5 cm laŭlonge, kvankam kelkaj specioj estas tiom grandaj kiom ĝis 9 cm.[4] Ili povas esti arboremaj aŭ suteremaj, kaj kelkaj eĉ loĝas proksime de akvo. La grundoloĝantaj estas ofte trovataj sub folirubo en arbaroj, foje kuraĝe ekstere nokte por ĉasadi. La du ĉefaj formoj de Mikrohiledoj estas de larĝaj korpoj kaj mallarĝaj buŝoj kaj normalgrandaj ranproporcioj. Tiuj kun mallarĝaj buŝoj ĝenerale manĝas termitojn kaj formikojn, kaj la aliaj havas dietojn tipajn de plej ranoj. Kutimaro de ovodemetado estas tre variaj.
Ranoj de la familio de Mikrohiledoj loĝas tra la tropikaj kaj varmaj moderklimataj regionoj de Nordameriko, Sudameriko, Afriko, orienta Hindio, Srilanko, Sudorienta Azio, Nov-Gvineo, kaj Aŭstralio. Kvankam plej troviĝas en tropikaj aŭ ĉetropikaj regionoj, kelkaj malmultaj specioj povas troviĝi en aridaj aŭ netropikaj areoj. Ili estas la majoritato de ranospecioj en Nov-Gvineo kaj Madagaskaro.
Mikrohiledoj aŭ laŭ la latina scienca nomo Microhylidae, ofte konataj kiel mallarĝbuŝaj ranoj, estas geografie tre disvastigita familio de ranoj. La 584 specioj estas en 61 genroj kaj 11 subfamilioj, kio estas la plej granda nombro de genroj de ajna ranfamilio.
Los microhílidos (Microhylidae), comúnmente conocidas como ranas de boca estrecha,[2] son una familia de anfibios anuros conformada por 702 especies en 58 géneros y 12 subfamilias.[3] Es la familia de anuros que posee el mayor número de géneros.[cita requerida] Son anuros terrestres o arbóreos distribuidos por América, Asia, Nueva Guinea, norte de Australia, África subsahariana y Madagascar. Presentan una destacada variedad de estrategias reproductivas. Son por lo general ranas pequeñas, con tamaños que pueden variar desde 1,5 cm hasta más de 9 cm.[1]
Los microhílidos (Microhylidae), comúnmente conocidas como ranas de boca estrecha, son una familia de anfibios anuros conformada por 702 especies en 58 géneros y 12 subfamilias. Es la familia de anuros que posee el mayor número de géneros.[cita requerida] Son anuros terrestres o arbóreos distribuidos por América, Asia, Nueva Guinea, norte de Australia, África subsahariana y Madagascar. Presentan una destacada variedad de estrategias reproductivas. Son por lo general ranas pequeñas, con tamaños que pueden variar desde 1,5 cm hasta más de 9 cm.
Microhylidae anfibio familia bat da, Anura ordenaren barruko 495 espeziea eta 68 genera. Amerika, Asia, Ginea Berria, Ipar Australia, Saharaz hegoaldeko Afrika eta Madagaskar bizi dira.
Microhylidae anfibio familia bat da, Anura ordenaren barruko 495 espeziea eta 68 genera. Amerika, Asia, Ginea Berria, Ipar Australia, Saharaz hegoaldeko Afrika eta Madagaskar bizi dira.
Ahdassuusammakot (Microhylidae) on heimo Neobatrachia-alalahkossa. Ahdassuusammakoiden heimo jaetaan yhteentoista alaheimoon ja noin 60 sukuun. Lajien määrä vaihtelee lähteestä riippuen 300–600 välillä.[1][2] Lajien pituus vaihtelee 1–10 senttimetrin välillä.[3]
Suurin osa ahdassuusammakoista elää lämpimillä alueilla, Kaakkois-Aasiassa ja Oseaniassa, Etelä-Amerikassa Microhylinaesekä eteläisessä Afrikassa. Eniten erityyppisiä ahdassuusammakoita elää Madagaskarilla ja Uudessa-Guineassa.[3] Alaheimot Cophylinae, Dyscophinae ja Scaphiophryninae ovat endeemisiä Madagaskarilla.[2]
Ahdassuusammakot (Microhylidae) on heimo Neobatrachia-alalahkossa. Ahdassuusammakoiden heimo jaetaan yhteentoista alaheimoon ja noin 60 sukuun. Lajien määrä vaihtelee lähteestä riippuen 300–600 välillä. Lajien pituus vaihtelee 1–10 senttimetrin välillä.
Suurin osa ahdassuusammakoista elää lämpimillä alueilla, Kaakkois-Aasiassa ja Oseaniassa, Etelä-Amerikassa Microhylinaesekä eteläisessä Afrikassa. Eniten erityyppisiä ahdassuusammakoita elää Madagaskarilla ja Uudessa-Guineassa. Alaheimot Cophylinae, Dyscophinae ja Scaphiophryninae ovat endeemisiä Madagaskarilla.
Les Microhylidae sont une famille d'amphibiens. Elle a été créée par Albert Günther en 1858.
Les membres de cette famille se rencontrent en Amérique du Nord, en Amérique du Sud, en Afrique subsaharienne, en Asie du Sud, en Asie de l'Est, en Asie du Sud-Est et en Mélanésie.
Le nom de cette famille, du grec mikros, « petit », et du latin hyla, « rainette », leur a été donné en raison de leur petite taille et leur mœurs plutôt arboricoles.
Les membres de la famille des Microhylidae sont généralement de petites tailles (moins de 15 mm) bien que certaines espèces puissent mesurer jusqu'à 90 mm. Ce sont des amphibiens terrestres ou arboricoles, s'abritant souvent au sol sous les feuilles mortes et chassant de nuit. On différencie deux types de morphologie, d'une part les espèces présentant un corps rebondi et une bouche petite, d'autre part les espèces reprenant les proportions habituels des grenouilles. Les premières s'alimentent essentiellement de termites et fourmis, les autres ayant une alimentation plus variée identique à celle des autres grenouilles.
Les membres du genre Breviceps sont des amphibiens fouisseurs des régions arides d'Afrique et certaines espèces pondent même leurs œufs dans le sol.
Certains Microhylidae de Nouvelle-Guinée et d'Australie présentent la particularité de se passer de l'état larvaire (têtard), l'œuf éclosant en une petite grenouille. De fait les espèces arboricoles peuvent dès lors pondre leur œufs dans les arbres et ne jamais redescendre au sol.
Selon Amphibian Species of the World (15 septembre 2015)[1] :
Les Microhylidae sont une famille d'amphibiens. Elle a été créée par Albert Günther en 1858.
Microhylidae adalah famili katak yang secara geografis menyebar luas. Terdapat 495 spesies dalam 68 genus dan 9 sub-famili, yang merupakan genus terbesar dari keluarga katak.[2]
Microhylidae merupakan jenis katak kecil. Banyak spesies yang memiliki ukuran lebih kecil dari 1,5 sentimeter, meski ada juga spesies yang lebih besar dari 9 sentimeter.[1] Mereka bisa tinggal di atas pohon, di tanah, bahkan beberapa ada yang tinggal di dekat air. Spesies yang tinggal di tanah sering ditemukan di bawah tumpukan daun kering di dalam hutan, dan keluar untuk berburu di malam hari. Dilihat dari bentuk tubuh, ada dua tipe microhylids, yakni jenis dengan tubuh lebar dan mulut sempit, dan jenis lain dengan bentuk tubuh seperti katak pada umumnya. Microhylidae dengan mulut sempit biasanya akan memakan rayap dan semut, sedangkan jenis yang lainnya akan memakan seperti layaknya jenis katak yang lain. Spesies dari genus Breviceps tinggal di dalam tanah dan ditemukan di daerah kering Afrika. Bahkan beberapa spesies meletakkan telurnya di bawah tanah.
The microhylids Pulau Papua dan Australia tidak melalui tahap menjadi berudu. Dari telur langsung menetas menjadi katak. Untuk itu spesies arboreal dapat meletakkan telurnya di pohon, sehingga tidak perlu turun ke tanah. Spesies lain yang harus melalui tahap berudu biasanya tidak memiliki gigi atau tanduk seperti layaknya berudu yang tergolong familia yang lain.[1]
|coauthors= yang tidak diketahui mengabaikan (|author= yang disarankan) (bantuan)
|coauthors= yang tidak diketahui mengabaikan (|author= yang disarankan) (bantuan)
Microhylidae adalah famili katak yang secara geografis menyebar luas. Terdapat 495 spesies dalam 68 genus dan 9 sub-famili, yang merupakan genus terbesar dari keluarga katak.
I Microilidi (Microhylidae Günther, 1858) sono una famiglia di rane diffuse in America, Africa, Asia e Oceania.[1]
Come suggerito dal nome, comprende per lo più specie di piccole dimensioni, spesso al di sotto dei 2 cm di lunghezza, ma alcune specie, come Dyscophus antongilii, possono superare i 9 cm di lunghezza e i 200 gr di peso.[2]
Le specie di questa famiglia sono diffuse nelle zone tropicali e temperate calde di Nord America, Sud America, Africa, Asia (India, Sri Lanka, Sud-est Asiatico) e Oceania (Nuova Guinea e Australia).
Il maggior numero di specie è concentrata in Nuova Guinea e Madagascar.
Fino al 2007, i microilidi erano rappresentati da 3 sottofamiglie: Dyscophinae (1 genere e 3 specie), Scaphiophryninae (2 generi e 10 specie) e Cophylinae (7 generi e 50 specie)[3][4].
Dopo varie revisioni tassonomiche, attualmente la famiglia dei Microilidi comprende 703 specie raggruppate in 12 sottofamiglie[1]:
I Microilidi (Microhylidae Günther, 1858) sono una famiglia di rane diffuse in America, Africa, Asia e Oceania.
Microhyidae est familia mammalium macroscelidarum exstincta.
Haec stipula ad biologiam spectat. Amplifica, si potes! Taxinomia et Latinitas huius stipulae dubiae suntMicrohyidae est familia mammalium macroscelidarum exstincta.
Siauraburnės varlės (lot. Microhylidae, vok. Engmaulfrösche) – beuodegių varliagyvių (Anura) šeima. Tai nedidelės varlės, kurių kūnas iki 15 mm ilgio, nors yra ir didesnių. Gyvena medžiuose ar ant žemės, o kai kurios prie vandens. Ant žemės gyvenančios dažniausiai randamos paklotėje, o naktį ieško maisto.
Yra dvi pagrindinės šių varlių kūno formos. Vienų jų kūnas platus, o burna siaura, kitų -tipiškas varlių. Pirmosios grupės maitinasi termitais ir skruzdelėmis, o antros kaip ir tipinės varlės.
Paplitusios Šiaurės ir Pietų Amerikoje, Afrikoje, Indijos rytinėje dalyje, Šri Lankoje, pietryčių Azijoje, Naujoje Gvinėjoje ir Australijoje tropiniuose ir drėgno vidutinio klimato regionuose. Kelios rūšys randamos dirbamuose plotuose. Didžiausias rūšių skaičius yra Naujoje Gvinėjoje ir Madagaskare.
Šeimoje yra 69 gentys, 413 rūšių. Šeima skirstoma į 9 pošeimius.
Siauraburnės varlės (lot. Microhylidae, vok. Engmaulfrösche) – beuodegių varliagyvių (Anura) šeima. Tai nedidelės varlės, kurių kūnas iki 15 mm ilgio, nors yra ir didesnių. Gyvena medžiuose ar ant žemės, o kai kurios prie vandens. Ant žemės gyvenančios dažniausiai randamos paklotėje, o naktį ieško maisto.
Yra dvi pagrindinės šių varlių kūno formos. Vienų jų kūnas platus, o burna siaura, kitų -tipiškas varlių. Pirmosios grupės maitinasi termitais ir skruzdelėmis, o antros kaip ir tipinės varlės.
Paplitusios Šiaurės ir Pietų Amerikoje, Afrikoje, Indijos rytinėje dalyje, Šri Lankoje, pietryčių Azijoje, Naujoje Gvinėjoje ir Australijoje tropiniuose ir drėgno vidutinio klimato regionuose. Kelios rūšys randamos dirbamuose plotuose. Didžiausias rūšių skaičius yra Naujoje Gvinėjoje ir Madagaskare.
Šeimoje yra 69 gentys, 413 rūšių. Šeima skirstoma į 9 pošeimius.
Šaurmutvaržu dzimta (Microhylidae) ir bezastaino abinieku (Anura) dzimta kas apvieno 599 varžu sugas un kas tiek iedalītas 61 ģintī un 13 apakšdzimtās.[1] Dažām ģintīm piederība kādai no apakšdzimtām nav zināma.[1] Šaurmutvardes ir visdaudzveidīgākā varžu dzimta ar vislielāko ģinšu skaitu.[2] Tās sastopamas Amerikā, Dienvidaustrumāzijā, Filipīnas ieskaitot, Indijas austrumos, Papua-Jaungvinejā, Austrālijas ziemeļos, Subsahāras Āfrikā un Madagaskarā. Lielākā sugu dažādība mājo Madagaskarā un Jaungvinejā.[1][3][4]
Ģenētisko pētījumu rezultāti liecina, ka šaurmutvaržu dzimtas pārstāvji no kopējā priekšteča evolūcijas gaitā atdalījušies pirms apmēram 66 milj. gadiem, uzreiz pēc krīta-terciāra masveida izmiršanas.[5] Kopīgais priekštecis šaurmutvardēm un tās tuvākajiem radiniekiem (spiedzējvardēm, Madagaskaras kokvardēm, vardēm un krūmvardēm) ir dzīvojis pirms 116 milj. gadiem Gondvānā.[5]
Šaurmutvaržu dzimtas vardes kopumā ir neliela auguma. Tipiska šīs grupas varde ir apmēram 4 cm gara, bet daudzas sugas ir mazākas par 15 mm.[3][6] Mazākā dzimtā ir Papua-Jaungvinejā dzīvojošā Amau vardīte (Paedophryne amauensis), kuras ķermeņa garums ir 7–8 mm.[7] Tā ir arī ne tikai mazākā vardīte pasaulē, bet arī mazākais mugurkaulnieks pasaulē.[7] Lielākā dzimtā ir Āzijas buļļvarde (Kaloula pulchra), kuras ķermeņa garums vidēji ir 7,5 cm, lielākajiem īpatņiem sasniedzot 10 cm garumu.[3] Šīs dzimtas vardēm mātītes parasti ir lielākas nekā tēviņi.[3]
Šaurmutvardēm ir raksturīgi divu veidu ķermeņa proporcijas: plati ķermeņi, kas atgādina lietus lāsi, ar nelielu, smailu, vizuāli neatdalītu galvu un šauru mutīti, dažām sugām ķermenis atgādina tipiskas vardes ķermeņa proporcijas, un tām ir nedaudz lielāka mute. Visām sugām ir spēcīgas pakaļkājas, īsa purna daļa.[1]
Lielākā daļa šo varžu dzīvo ierakušās zemē vai zem meža sauso lapu zemsedzes, daļa mājo kokos un dažas sugas ūdens tuvumā. Šīs dzimtas sugas aktīvas ir parasti nakts laikā, tomēr sugas, kas dzīvo augstu kalnos biežāk ir aktīvas gaišajā diennakts laikā. Vardes ar ļoti šauro muti galvenokārt barojas ar termītiem, pārējās sugas barojas, līdzīgi kā lielākā daļa varžu, ar dažādiem nelieliem bezmugurkaulniekiem. Vairošanās ieradumi, atkarībā no sugas, var būt ļoti dažādi: tām var būt ūdenī dzīvojoši tipiski kurkuļi, kurkuļi bez mutes un var būt attīstība bez kurkuļu fāzes.[1]
Šaurmutvaržu dzimta (Microhylidae)
Šaurmutvaržu dzimta (Microhylidae) ir bezastaino abinieku (Anura) dzimta kas apvieno 599 varžu sugas un kas tiek iedalītas 61 ģintī un 13 apakšdzimtās. Dažām ģintīm piederība kādai no apakšdzimtām nav zināma. Šaurmutvardes ir visdaudzveidīgākā varžu dzimta ar vislielāko ģinšu skaitu. Tās sastopamas Amerikā, Dienvidaustrumāzijā, Filipīnas ieskaitot, Indijas austrumos, Papua-Jaungvinejā, Austrālijas ziemeļos, Subsahāras Āfrikā un Madagaskarā. Lielākā sugu dažādība mājo Madagaskarā un Jaungvinejā.
Smalbekkikkers[1] (Microhylidae) zijn een familie van kikkers (Anura).[2]
De groep werd voor het eerst wetenschappelijk beschreven door Albert Carl Lewis Gotthilf Günther in 1858. Oorspronkelijk werd de wetenschappelijke naam Hylaedactyli gebruikt.
De Microhylidae zijn op drie na de grootste familie van kikkers en padden, en telt 13 onderfamilies, ongeveer 600 verschillende soorten en bijna 60 geslachten. Het verspreidingsgebied is zeer groot en beslaat delen van Noord- en Zuid-Amerika, Azië, Australië en Afrika inclusief het eiland Madagaskar.[3]
Alle soorten blijven klein en zijn bodembewonend of leven in het water. Van sommige soorten is bekend dat ze in bomen leven en hier soms de eieren afzetten. Dergelijke soorten hebben vaak hechtschijfjes aan de tenen en vingers.
Er zijn maar weinig opvallende kenmerken die alle soorten hebben, zo hebben de kikkervisjes geen harde monddelen zoals bij de meeste soorten kikkers en padden. Sommige soorten zijn erg plomp en hebben korte pootjes. De mannetjes van dergelijke soorten hebben te korte voorpoten om een vrouwtje vast te grijpen voor de amplexus. Ze lijmen hiertoe hun lichaam tegen die van het vrouwtje middels een huidafscheiding. Zo blijft een koppeltje tegen elkaar plakken.[4]
Smalbekkikkers zijn nauw verwant aan de echte kikkers (Ranidae). Een aantal soorten die lange tijd tot de familie Microhylidae behoorden, worden tegenwoordig tot andere families gerekend, zoals het blaasoppie (tegenwoordig familie Calyptocephalellidae). De familie Microhylidae heeft met dertien onderfamilies het grootste aantal van alle amfibieën.
Familie Microhylidae
Smalbekkikkers (Microhylidae) zijn een familie van kikkers (Anura).
Trangmunnfrosker er en familie frosker som finnes i tropiske strøk over hele verden, selv om de har begrenset utbredelse i Australia. Nye arter oppdages stadig, og trangmunnfroskene er en av de største familiene av haleløse padder, med hele 68 forskjellige slekter fordelt på 9 underfamilier.[1] De er den vanliste froskegruppen på Ny-Guinea og Madagaskar.[2] Familien særmerker seg med å ha et begrenset rumpetrollstadie og til å med mangle det hos mange av artene.[2]
Det finnes to hovedtyper av kroppsformer hos trangmunnfroskene. Noen av den har svært bred kropp og en liten munn (derav navnet på familien). Disse lever i all hovedsak av maur og termitter. De andre trangmunnfroskene har en mer normal kroppsbygning, og lever av diverse små virvelløse dyr slik som de fleste frosker. De alle fleste av dem er ganske små dyr, fra 1,5 cm og nedover, selv om det finnes noen større arter. Den minste arten, Paedophryne amauensis er bare 7,7 millimeter lang som voksen, og er verdens minste kjente virveldyr.[3][4]
Mange trangmunnfrosker har sterkt reduserte rumpetrollstadier eller direkte utvikling, der eggene klekker til en liten, fullt utviklet frosk. Mange av disse artene er trelevende og legger egg på fuktige steder i trær slik at de aldri trenger komme ned på bakken.[5] Slekten breviceps er gravende arter som holder til i Afrika. Mange av disse legger eggene i huler de graver ut. Hos trangunnfrosker med rumpetroll mangler mange mange arter de typiske horntennene som de fleste rumpetroll har.[2]
Familien omfatter over 500 arter fordelt på 9 slekter. Slektene er:
Asterophryinae
Brevicipitinae
Cophylinae
Dyscophinae
Genyophryninae
Melanobatrachinae
Microhylinae
Phrynomerinae
Scaphiophryninae
Trangmunnfrosker er en familie frosker som finnes i tropiske strøk over hele verden, selv om de har begrenset utbredelse i Australia. Nye arter oppdages stadig, og trangmunnfroskene er en av de største familiene av haleløse padder, med hele 68 forskjellige slekter fordelt på 9 underfamilier. De er den vanliste froskegruppen på Ny-Guinea og Madagaskar. Familien særmerker seg med å ha et begrenset rumpetrollstadie og til å med mangle det hos mange av artene.
Multimedia w Wikimedia Commons Wąskopyskowate, żaby wąskopyskie (Microhylidae) – rodzina płazów bezogonowych.
Żaby wąskopyskie charakteryzują się wyjątkowo małym pyskiem. Mierzą od 7,7 do 90 mm. Występują głównie w rejonach tropikalnych. Spotykane są też w środowiskach suchych, w pobliżu rzek i strumieni oraz siedliskach nadrzewnych. Brak jest form prowadzących wodny tryb życia.
W zapisie kopalnym szczątki tych żab spotyka się od dolnego miocenu.
Do żab wąskopyskich należą m.in.:
Do rodziny wąskopyskowatych należą następujące podrodziny i rodzaje[1]:
Podrodzina Asterophryinae Günther, 1858 z rodzajami:
Podrodzina Cophylinae Cope, 1889 z rodzajami:
Podrodzina Dyscophinae Boulenger, 1882 z rodzajem:
Podrodzina Gastrophryninae Fitzinger, 1843 z rodzajami:
Podrodzina Hoplophryninae Noble, 1931 z rodzajami:
Podrodzina Kalophryninae Mivart, 1869 z rodzajem:
Podrodzina Melanobatrachinae Noble, 1931 z rodzajem:
Podrodzina Microhylinae Günther, 1858 z rodzajami:
Podrodzina Otophryninae Wassersug & Pyburn, 1987 z rodzajem:
Podrodzina Phrynomerinae Noble, 1931 z rodzajem:
Podrodzina Scaphiophryninae Laurent, 1946 z rodzajami:
Rodzaje nieklasyfikowane w żadnej z podrodzin:
Wąskopyskowate, żaby wąskopyskie (Microhylidae) – rodzina płazów bezogonowych.
Żaby wąskopyskie charakteryzują się wyjątkowo małym pyskiem. Mierzą od 7,7 do 90 mm. Występują głównie w rejonach tropikalnych. Spotykane są też w środowiskach suchych, w pobliżu rzek i strumieni oraz siedliskach nadrzewnych. Brak jest form prowadzących wodny tryb życia.
W zapisie kopalnym szczątki tych żab spotyka się od dolnego miocenu.
Do żab wąskopyskich należą m.in.:
Kaloula pulchra żyjąca w Azji w pobliżu siedzib ludzkich; Gastrophryne carolinensis występująca w USA; Paedophryne amauensis, najmniejsza żaba i najmniejszy znany kręgowiec świata; południowoafrykańska "żaba gumowa" (Phrynomantis bifasciatus), której skóra swoją strukturą przypomina gumę.Microhylidae é uma família de anfíbios da ordem Anura.
A família está dividida em 11 subfamílias:[1]
Trångmynta grodor[1] (Microhylidae[2]) är en familj av groddjur som ingår i ordningen stjärtlösa groddjur (Anura).[2] Enligt Catalogue of Life omfattar familjen Microhylidae 436 arter[2].
Familjens medlemmar förekommer i Nord-, Central- och Sydamerika, i Afrika söder om Sahara, i Asien från Indien till Koreahalvön och söderut över Sydostasien till norra Australien.[3]
Trångmynta grodor utgörs av 66 släkten[2] som är fördelat på 13 underfamiljer[3]:
Wikimedia Commons har media som rör Trångmynta grodor.
Wikispecies har information om Microhylidae.
Denna artikel om stjärtlösa groddjur saknar väsentlig information. Du kan hjälpa till genom att tillföra sådan.
Trångmynta grodor (Microhylidae) är en familj av groddjur som ingår i ordningen stjärtlösa groddjur (Anura). Enligt Catalogue of Life omfattar familjen Microhylidae 436 arter.
Familjens medlemmar förekommer i Nord-, Central- och Sydamerika, i Afrika söder om Sahara, i Asien från Indien till Koreahalvön och söderut över Sydostasien till norra Australien.
Загальна довжина представників цієї родини коливається від 1,5 до 10,5 см. Вони набагато менші за представників райкових, тому отримали свою назву. Мають непропорційно маленькі розміри голови і рота. Кінцівки досить короткі, у більшості видів відсутній плавальна перетинка й присоски.
Забарвлені дуже різноманітно, деякі види досить непоказні, інші мають у забарвленні яскраві червоні та помаранчеві кольори, що перемежовуються з більш темними, що надає забарвленню контрастність і виразність.
Серед карликових райок зустрічаються наземні і деревні форми. Деякі види пристосувалися до дуже посушливих умов, здатні зариватися у землю за допомогою задніх кінцівок. Живляться переважно дрібними комахами.
У шлюбний період самці видають гучні крики. У період розмноження більшість видів прив'язані до води, але деякі настільки пристосувалися до посушливих умов, що відкладають яйця в нори гризунів і порожнини між листям рослин. Личинкова стадія у цих видів проходить в яйці.
Поширені досить широко: у Північній і Південній Америці, західній, східній та південній Африці, від Індії до Північної Австралії.
Họ Nhái bầu (danh pháp khoa học: Microhylidae) là một họ ếch nhái phân bố phổ biến. Hiện tại người ta công nhận 487 loài trong 68 chi (trong 11 phân họ và 12 chi không xếp trong phân họ nào)[2], đó là con số lớn nhất về số chi của bất kỳ họ ếch nhái nào. Như tên gọi khoa học của nó đã chỉ ra (micro nghĩa là nhỏ), các loài ếch nhái thuộc họ này chủ yếu có kích thước nhỏ. Nhiều loài dài dưới 1,5 cm, mặc dù một số loài lớn dài 9 cm. Chúng có thể sống trên cây hoặc trên mặt đất, và một số sống ở gần khu vực có nước.
Trước sửa đổi lớn năm 2006 của Frost và ctv[3] thì họ này chia ra thành các phân họ như sau.
Sửa đổi năm 2006 tách phân họ Brevicipitinae (5 chi, 31 loài) ra thành họ Brevicipitidae, và chia phần còn lại thành các phân họ và các chi không xếp trong phân họ nào như sau[3]:
Cây phát sinh chủng loài dưới đây lấy theo Van der Meijden và ctv (2007)[5]
Microhylidae
Họ Nhái bầu (danh pháp khoa học: Microhylidae) là một họ ếch nhái phân bố phổ biến. Hiện tại người ta công nhận 487 loài trong 68 chi (trong 11 phân họ và 12 chi không xếp trong phân họ nào), đó là con số lớn nhất về số chi của bất kỳ họ ếch nhái nào. Như tên gọi khoa học của nó đã chỉ ra (micro nghĩa là nhỏ), các loài ếch nhái thuộc họ này chủ yếu có kích thước nhỏ. Nhiều loài dài dưới 1,5 cm, mặc dù một số loài lớn dài 9 cm. Chúng có thể sống trên cây hoặc trên mặt đất, và một số sống ở gần khu vực có nước.
Узкороты[1], или микроквакши[1] (лат. Microhylidae) — семейство бесхвостых земноводных.
Общая длина представителей этого семейства колеблется от 1,5 до 10,5 см. Имеют непропорционально маленькие размеры головы и рта. Конечности довольно короткие, у большинства видов отсутствует плавательная перепонка и присоски.
Окрашены очень разнообразно, некоторые виды довольно невзрачные, другие имеют в окраске яркие красные и оранжевые цвета, которые перемежаются с более тёмными, что придает окраске контрастность и выразительность.
Среди узкоротов встречаются наземные и древесные формы. Некоторые виды приспособились к очень засушливым условиям, способны зарываться в землю с помощью задних конечностей. Питаются преимущественно мелкими насекомыми.
В брачный период самцы издают громкие крики. В период размножения большинство видов привязаны к воде, но некоторые настолько приспособились к засушливым условиям, что откладывают яйца в норы грызунов и пустоты между листьями растений. Личиночная стадия у этих видов проходит в яйце.
Распространены довольно широко: в Северной и Южной Америке, западной, восточной и южной Африке, от Индии до северной Австралии[2].
На октябрь 2018 года в семейство включают 13 подсемейств, 53 рода и 660 видов[3][1]:
Adelastinae Peloso at al., 2016
Asterophryinae Günther, 1858
Chaperininae Peloso at al., 2016
Cophylinae Cope, 1889
Dyscophinae Boulenger, 1882
Gastrophryninae Fitzinger, 1843
Hoplophryninae Noble, 1931
Kalophryninae Mivart, 1869
Melanobatrachinae Noble, 1931
Microhylinae Günther, 1858
Otophryninae Wassersug & Pyburn, 1987
Phrynomerinae Noble, 1931
Scaphiophryninae Laurent, 1946
Узкороты, или микроквакши (лат. Microhylidae) — семейство бесхвостых земноводных.
星蛙亚科 Asterophryinae
短頭蛙亞科 Brevicipitinae
指盤蛙亞科 Cophylinae
暴蛙亞科 Dyscophinae
颚蛙亚科 Genyophryninae
印黑蛙亞科 Melanobatrachinae
姬蛙亞科 Microhylinae
介間姬蛙亞科 Phrynomerinae
拨土蛙亞科 Scaphiophryninae
姬蛙科（Microhylidae），是無尾目中地理分佈最廣的一個科，一共有9個亞科，69個屬和413種，也是任何蛙家族中屬數目最多的一個科。
顧名思義，姬蛙大都體型嬌小。雖然有些種類的姬蛙身長會達到9厘米（3.5英寸），但多數身長少於1.5厘米（0.59英寸）。[1]有些姬蛙樹棲，有些則陸棲，更有一些可以近水生活。在雨林中的亂葉下可以找到陸棲的姬蛙，它們偶然在夜晚冒險出外覓食。姬蛙通常有兩種形態，一種是狹口體寬，另一種與普通青蛙形態一樣勻稱。那些嘴巴狹窄的通常以白蟻和螞蟻為食，另一種的食性與普通青蛙無異。短頭蛙亞科的青蛙會挖地洞及尋找地下水，可在非洲不毛之地例如南非及附近國家找到。其下有些物种甚至會把它們的卵產於地下。
新幾內亞和澳大利亞的姬蛙完全沒有蝌蚪時期，直接從卵中孵化出青蛙。樹棲的品種因此可以在樹上產卵，無須冒險到地上產卵。某些確實有蝌蚪時期的，這些品種也沒有如其他品種的尖嘴。[1].
姬蛙頭顱有一對上額骨和額頂骨。在聽囊處，面神經連通聽覺小孔，三叉神經和面神經中樞交匯形成耳前神經中樞。姬蛙有七至八塊骶骨，除了在尾骶骨前表面的為兩面凹外，其他都是雙平型脊椎。姬蛙胸帶屬固胸型，有些則有退化的鎖骨和腹部氣囊。末端趾骨變生硬或變尖或變成T型。蝌蚪缺乏角質化的口部並有一大通氣孔。[2]
青蛙自姬蛙起就遍及北美洲、南美洲、非洲、東印度、斯理蘭卡、南非、東南亞、新幾內亞和澳大利亞的熱帶和暖溫地區。儘管姬蛙大多分佈於熱帶或亞熱帶，但仍有一些品種可在乾旱地區生存。它們大多在新幾內亞、南非及馬達加斯加等地。
맹꽁이과(Microhylidae)는 9아과, 69속, 413종으로 이루어진 개구리목의 한 과이다.
한국에는 맹꽁이(Kaloula borealis) 한 종만이 서식하고 있고, 아시아맹꽁이(츄비 프로그)가 애완용으로 수입되어 판매된다.
2014년 현재, 개구리목의 계통 분류는 다음과 같다.[1][2]
신와아목 개구리상과
_%E8%8A%B1%E7%8B%B9%E5%8F%A3%E8%9B%999.jpg)
