nomes no trilho de navegação
Īlenknābju dzimta (Recurvirostridae) ir tārtiņveidīgo kārtas (Charadriiformes) dzimta, kas pieder pie bridējputnu apakškārtas. Tā apvieno 7 mūsdienās dzīvojošas putnu sugas, kas tiek iedalītas 3 ģintīs. Tās ir sastopamas gandrīz visos kontinentos, izņemot Antarktīdu un dažas attālas okeānu salas. Dažām sugām ir ļoti plaša izplatība, bet citām neliela. Lielākā sugu dažādība sastopama Austrālāzijā.[1] Vienas sugas — melnā garstilbja (Himantopus novaezelandiae) — izdzīvošana Jaunzēlandē ir kritiski apdraudēta dēļ no Eiropas ievestajiem plēsējiem (kaķiem un žurkām) un hibridizācijas ar parasto garstilbi.
Latvijā reizēm var novērot 2 īlenknābju dzimtas sugas: avozetu (Recurvirostra avosetta) un garstilbi (Himantopus himantopus).[2] Abas sugas Latvijā ir retas ieceļotājas.[3][4] Garstilbim līdz šim bijuši tikai divi novērojumi,[4] toties avozeta novērota biežāk, tās novērojumi datēti, sākot ar 1900. gadu.[3]
Īlenknābju dzimtas sugas ir vidēji lieli putni ar ļoti garām, tievām kājām, relatīvi nelielu galvu un gariem, smailiem knābjiem, kas var būt gan taisni (garstilbjiem), gan uzliekti uz augšu (avozetām).[5] To ķermeņa garums ir 33—51 cm, svars 136—461 g.[1][5] Lielākā dzimtā ir Amerikas avozeta (Recurvirostra americana), kuras ķermeņa garums var sasniegt 51 cm, svars 461 g.[6] Mazākais dzimtā ir melnkakla garstilbis (Himantopus himantopus mexicanus), kura mazāko īpatņu ķermeņa garums ir 33 cm, svars 136 g.[7][8] Abi dzimumi izskatās vienādi, tomēr tēviņi ir nedaudz lielāki nekā mātītes.[9] Pēdas avozetām un Austrālijas garstilbim ir pleznotas, pēdējais ļoti labi peld, bet pārējiem garstilbjiem peldplēves attīstījušās daļēji.[9] Lielākajai daļai šo putnu ir melnbalts apspalvojums,[1] dažām sugām ir brūni cekuli, galvas, kakli vai krūtis.[10]
Īlenknābju dzimtas putni barojas ar dažādiem ūdens bezmugurkaulniekiem, piemēram, moluskiem, vēžveidīgajiem, kukaiņu kāpuriem un posmtārpiem. Tie barojas arī ar kurkuļiem un nelielām zivtiņām.[9]
Šīs grupas putni ligzdo uz zemes, seklā iedobē, ūdentilpnes tuvumā, bieži retinātās kolonijās. Ligzdošanas teritorija tiek agresīvi apsargāta un ienaidnieki tiek padzīti ar lielu enerģiju un troksni.[9] Putni veido monogāmus pārus, kas turas kopā vismaz uz vienu sezonu. Dējumā ir 3—4 gaišas olas, perē abi vecāki. Putnēni ir ligzdbēgļi un drīz pēc izšķilšanās pamet ligzdu un seko saviem vecākiem.[9]
Īlenknābju dzimta (Recurvirostridae)
Īlenknābju dzimta (Recurvirostridae) ir tārtiņveidīgo kārtas (Charadriiformes) dzimta, kas pieder pie bridējputnu apakškārtas. Tā apvieno 7 mūsdienās dzīvojošas putnu sugas, kas tiek iedalītas 3 ģintīs. Tās ir sastopamas gandrīz visos kontinentos, izņemot Antarktīdu un dažas attālas okeānu salas. Dažām sugām ir ļoti plaša izplatība, bet citām neliela. Lielākā sugu dažādība sastopama Austrālāzijā. Vienas sugas — melnā garstilbja (Himantopus novaezelandiae) — izdzīvošana Jaunzēlandē ir kritiski apdraudēta dēļ no Eiropas ievestajiem plēsējiem (kaķiem un žurkām) un hibridizācijas ar parasto garstilbi.
Latvijā reizēm var novērot 2 īlenknābju dzimtas sugas: avozetu (Recurvirostra avosetta) un garstilbi (Himantopus himantopus). Abas sugas Latvijā ir retas ieceļotājas. Garstilbim līdz šim bijuši tikai divi novērojumi, toties avozeta novērota biežāk, tās novērojumi datēti, sākot ar 1900. gadu.
