Tārtiņi, tārtiņu ģints (Charadrius) ir tārtiņu dzimtas (Charadriidae) ģints, kas apvieno 31 mūsdienās dzīvojošu sugu.[1] Tārtiņu ģints sugas sastopamas visā pasaulē, izņemot Antarktīdu.
Latvijā sastopamas 5 tārtiņu ģints sugas: jūras tārtiņš (Charadrius alexandrinus), upes tārtiņš (Charadrius dubius), smilšu tārtiņš (Charadrius hiaticula), tuksneša tārtiņš (Charadrius leschenaultii) un Morinella tārtiņš (Charadrius morinellus).[2] Latvijā no tārtiņu ģints visbiežāk sastopamā suga ir upes tārtiņš.[3]
Tārtiņu ģints sugas ir neliela auguma bridējputni ar garām kājām, kompaktu, vārpstveida ķermeni, īsu kaklu un nelielu galvu. Daudzām sugām uz krūtīm vai ap kaklu kontrastainas krāsas josla. Knābis relatīvi īss un taisns.
Šajā tārtiņu grupā ir mazākās tārtiņu dzimtas sugas. Mazākais ģintī un arī dzimtā ir Madagaskaras tārtiņš (Charadrius thoracicus),[4] kura mazāko indivīdu ķermeņa garums ir 13 cm, svars 11,5 g.[5]
Kā visiem tārtiņu apakšdzimtas putniem arī tārtiņiem ir raksturīgs medību paņēmiens, mijoties ātram skrējienam ar sastingšanu.[6][7] Turklāt atšķirībā no, piemēram, slokām, kas arī ir tārtiņveidīgie putni, tārtiņi medī, izmantojot redzi, nevis ar knābi iztaustot grunti. Tārtiņu sugas starp pārējiem putniem izceļas ar to, ka ligzdošanas laikā tie iekārto viltus ligzdas, kurās pavada zināmu laiku, izliekoties perējot, kā arī, tuvojoties ienaidniekam, mēdz tēlot, ka tiem ir salauzts spārns, tādējādi aizvilinot plēsēju prom no aktuālās ligzdas.[6]
Tārtiņi, tārtiņu ģints (Charadrius) ir tārtiņu dzimtas (Charadriidae) ģints, kas apvieno 31 mūsdienās dzīvojošu sugu. Tārtiņu ģints sugas sastopamas visā pasaulē, izņemot Antarktīdu.
