Rubiju dzimta (Rubiaceae), arī madaru dzimta, ir divdīgļlapju klases dzimta. Tajā ietilpst vairāk nekā 600 ģintis un vairāk nekā 11 tūkstoši sugu. Tā ir ceturtā lielākā segsēkļu dzimta.
Galvenokārt rubiju dzimtas augi aug tropos un subtropos. Pārsvarā koki, krūmi, liānas, retāk arī lakstaugi. Augiem ir divdzimumu ziedi, tiem ir divkāršs apziednis, sakārtoti cimozās ziedkopās. Vienkāršas, veselas lapas, kas sakārtotas pretēji vai arī mieturī. Skaldauglis ar sīkām sēklām. Vairākas sugas tiek kultivētas.[1]
Latvijā aug vienīgi lakstaugi, konstatētas 4 ģintis (20 sugas), populārā ir madaru ģints (16 sugas, 3 no tām ir aizsargājamas).[1]
Rubiju dzimta (Rubiaceae), arī madaru dzimta, ir divdīgļlapju klases dzimta. Tajā ietilpst vairāk nekā 600 ģintis un vairāk nekā 11 tūkstoši sugu. Tā ir ceturtā lielākā segsēkļu dzimta.
Galvenokārt rubiju dzimtas augi aug tropos un subtropos. Pārsvarā koki, krūmi, liānas, retāk arī lakstaugi. Augiem ir divdzimumu ziedi, tiem ir divkāršs apziednis, sakārtoti cimozās ziedkopās. Vienkāršas, veselas lapas, kas sakārtotas pretēji vai arī mieturī. Skaldauglis ar sīkām sēklām. Vairākas sugas tiek kultivētas.
Latvijā aug vienīgi lakstaugi, konstatētas 4 ģintis (20 sugas), populārā ir madaru ģints (16 sugas, 3 no tām ir aizsargājamas).