Tārtiņveidīgie putni (Charadriiformes) ir viena no putnu klases (Aves) kārtām, kas pieder neognatu infraklasei (Neognathae). Tārtiņveidīgie putni ir ļoti dažādi, tie ir gan mazi, gan vidēji lieli. Šai kārtai pieder apmēram 350 putnu sugas, kas iedalās 20 dzimtās. Tārtiņveidīgie putni atkarībā no sugas dzīvo visdažādākajās ekozonās visos pasaules kontinentos, Antarktīdu ieskaitot. Lielākā daļa tārtiņveidīgo putnu dzīvo ūdens tuvumā un barojas ar nelieliem dzīvniekiem, lai gan ir dažas sugas, kas dzīvo tuksnesī vai dziļos mežos.
Jaunākie DNS pētījumi ir ieviesuši izmaiņas putnu klasifikācijā kopumā. Tārtiņveidīgo putnu kārtā senāko 3 apakškārtu vietā (bridējputni, kaijveidīgie un alkveidīgie) šobrīd ir 6 apakškārtas.[1]
Latvijā ir sastopamas 9 tārtiņveidīgo putnu dzimtas: alku dzimta (Alcidae), bezdelīgtārtiņu dzimta (Glareolidae), īlenknābju dzimta (Recurvirostridae), jūras žagatu dzimta (Haematopodidae), kaiju dzimta (Laridae), klijkaiju dzimta (Stercorariidae), sloku dzimta (Scolopacidae), tārtiņu dzimta (Charadriidae) un zīriņu dzimta (Sternidae).[2]
Tārtiņveidīgie putni (Charadriiformes) ir viena no putnu klases (Aves) kārtām, kas pieder neognatu infraklasei (Neognathae). Tārtiņveidīgie putni ir ļoti dažādi, tie ir gan mazi, gan vidēji lieli. Šai kārtai pieder apmēram 350 putnu sugas, kas iedalās 20 dzimtās. Tārtiņveidīgie putni atkarībā no sugas dzīvo visdažādākajās ekozonās visos pasaules kontinentos, Antarktīdu ieskaitot. Lielākā daļa tārtiņveidīgo putnu dzīvo ūdens tuvumā un barojas ar nelieliem dzīvniekiem, lai gan ir dažas sugas, kas dzīvo tuksnesī vai dziļos mežos.
Jaunākie DNS pētījumi ir ieviesuši izmaiņas putnu klasifikācijā kopumā. Tārtiņveidīgo putnu kārtā senāko 3 apakškārtu vietā (bridējputni, kaijveidīgie un alkveidīgie) šobrīd ir 6 apakškārtas.
