Ķiploks (Allium sativum) ir daudzgadīgs sīpolu dzimtas augs (kultivētie ķiploki parasti ir viengadīgi vai divgadīgi). Ķiploki tiek audzēti gan kā garšaugi, gan kā ārstniecības augi. Tas ir radniecīgs sīpoliem, šalotēm, puraviem un maurlokiem. Ķiplokiem ir raksturīga asa, pikanta garša. Visbiežāk no ķiplokiem izmanto to daļu, kas aug zem zemes, ķiploka sīpolu, kurš sastāv no vairākām daiviņām. Ķiploku izcelsmes vieta ir Centrālāzija,[1] bet cilvēks apzināti tos sāka audzēt Ķīnā. Latvijā ķiplokus sāka audzēt 12.-15. gadsimtā, un tie "ienāca" no Krievijas dienvidiem.[2]
Ķiploki izaug no 20 līdz 100 cm augsti. Zem zemes atrodas ķiploka sīpols, kuru veido vairākas daiviņas. Saknes izaug vidēji līdz 20-30 cm garas. Pēc sīpola izaugšanas saknes atmirst. Vienam augam ir no 8 īdz 12 lapām, kas ir lineāras un plakanas, pie pamatnes — stobrveida.
Ķiploki tiek uzskatīti par vērtīgiem ārstniecības augiem. Tas pazemina asinsspiedienu, novērš vēdera uzpūšanos, aizsargā pret cērmēm, samazina holesterīna līmeni un tam piemīt daudzas citas ārstnieciskas īpašības.[3] Mitoloģijā ķiploki aizsargā arī no vampīriem.
Vislielākā ķiploku raža vairākus gadus pēc kārtas ir ievākta Ķīnā.
10 lielākās ķiploku audzētājvalstis 2009. gadā[4] Valsts Novāktā raža (tonnas)
Ķīna 17 967 857 
Indija 831 100 
Korejas Republika 357 278 
Krievija 227 270 
Mjanma 200 730 
Ēģipte 195 743 
Etiopija 179 658 
ASV 175 900 
Bangladeša 154 831 
Spānija 154 000 Ķiploks (Allium sativum) ir daudzgadīgs sīpolu dzimtas augs (kultivētie ķiploki parasti ir viengadīgi vai divgadīgi). Ķiploki tiek audzēti gan kā garšaugi, gan kā ārstniecības augi. Tas ir radniecīgs sīpoliem, šalotēm, puraviem un maurlokiem. Ķiplokiem ir raksturīga asa, pikanta garša. Visbiežāk no ķiplokiem izmanto to daļu, kas aug zem zemes, ķiploka sīpolu, kurš sastāv no vairākām daiviņām. Ķiploku izcelsmes vieta ir Centrālāzija, bet cilvēks apzināti tos sāka audzēt Ķīnā. Latvijā ķiplokus sāka audzēt 12.-15. gadsimtā, un tie "ienāca" no Krievijas dienvidiem.
Ķiploki izaug no 20 līdz 100 cm augsti. Zem zemes atrodas ķiploka sīpols, kuru veido vairākas daiviņas. Saknes izaug vidēji līdz 20-30 cm garas. Pēc sīpola izaugšanas saknes atmirst. Vienam augam ir no 8 īdz 12 lapām, kas ir lineāras un plakanas, pie pamatnes — stobrveida.
Ķiploki tiek uzskatīti par vērtīgiem ārstniecības augiem. Tas pazemina asinsspiedienu, novērš vēdera uzpūšanos, aizsargā pret cērmēm, samazina holesterīna līmeni un tam piemīt daudzas citas ārstnieciskas īpašības. Mitoloģijā ķiploki aizsargā arī no vampīriem.
