Kuuset

Egles (Picea) ir priežu dzimtas ģints, kurā apvienotas 35 skuju koku sugas. Tās aug ziemeļu puslodes mērenajā un subarktiskajā joslā. Pēc formas tās ir koniskas vai piramīdveidīgas. Egļu augstums sasniedz 20—60 metrus. Latvijā savvaļā aug tikai parastā egle (Picea abies). Apstādījumos audzē arī introducētas sugas, no tām visbiežāk sastopama ir asā egle (Picea pungens), bieži sastopama arī Engelmaņa egle (Picea engelmannii) ^[1]

Egļu sugas

Egļu ģintī ir 35 sugas:

• Alpu egle (Picea alpestris);
• asā egle jeb zilā egle (Picea pungens);
• austrumu egle jeb Kaukāza egle (Picea orientalis);
• Birmas egle (Picea farreri);
• Brūvera egle (Picea breweriana);
• Čivavas egle (Picea chihuahuana);
• divkrāsu egle (Picea alcoquiana);
• Engelmaņa egle (Picea engelmannii);
• Kanādas egle jeb baltā egle (Picea glauca);
• Korejas egle (Picea koraiensis);
• Ķīnas skarbā egle (Picea asperata);
• Maksimoviča egle (Picea maximowiczii);
• Martinesa egle (Picea martinezii);
• melnā egle (Picea mariana);
• parastā egle (Picea abies);
• purpura egle (Picea purpurea);
• sarkanā egle (Picea rubens);
• Serbijas egle (Picea omorika);
• Sibīrijas egle (Picea obovata);
• Sikimas egle (Picea spinulosa);
• Sitka egle (Picea sitchensis);
• Šrenka egle (Picea schrenkiana);
• Taivānas egle (Picea morrisonicola);
• Veiča egle (Picea neoveitchii);
• Vilsona egle (Picea wilsonii);
• Picea brachytyla;
• Picea crassifolia;
• Picea glehnii;
• Picea jezoensis;
• Picea koyamae;
• Picea likiangensis;
• Picea meyeri;
• Picea retroflexa;
• Picea smithiana;
• Picea torano.

Atsauces