الأسماء في صفحات التنقل
Svītrainais cūkšņukura skunkss (Conepatus semistriatus) ir vidēja auguma skunksu dzimtas (Mephitidae) plēsējs, kas pieder cūkšņukura skunksu (Conepatus) ģintij.
Svītrainais cūkšņukura skunkss ir tipisks tropu iemītnieks. Tas dzīvo Centrālamerikā un Dienvidamerikā Andu kalnu ziemeļrietumos un Brazīlijas austrumos. To var sastapt Belizes, Brazīlijas, Kolumbijas, Kostarikas, Ekvadoras, Hondurasas, Meksikas, Nikaragvas, Panamas, Peru un Venecuēlas teritorijās.[1] Svītrainā cūkšņukura skunksa izplatības karti var apskatīt šeit.
Atkarībā no sezonas svītrainais cūkšņukura skunkss maina savu dzīves vietu; sausajā sezonā tas apmetas atklātos zālājos un lapu koku mežos vai krūmājos, priekšroku dodot pēdējiem diviem. Lietus sezonā tas kļūst izvēlīgāks un dodas augstāk kalnos, pamatā apmetoties lapu koku mežos.[2]
Svītrainais cūkšņukura skunkss ir vidēji liels, tā ķermeņa vidējais garums ir apmēram 57 cm, svars 1,6 kg. Tēviņi ir nedaudz lielāki par mātītēm. Kā visiem cūkšņukura skunksiem tam ir gari priekšķepu nagi un pagarināts, kustīgs purns, kas nedaudz atgādina cūkas šņukuru.[2]
Svītrainais cūkšņukura skunksa kažoks ir melns ar divām baltām svītrām pāri mugurai, kas sākas uz galvas un beidzas muguras krustu daļā. Baltās svītras atrodas diezgan tuvu viena otrai, un tās atdala šaura, melna svītra. Aste ir divkrāsaina — melna ar baltu. Astes matojums ir īsāks kā citiem cūkšņukura skunksiem.[2]
Kā visiem skunksiem tam ir labi attīstīti anālie dziedzeri, kas, lai aizbaidītu ienaidniekus, izdala muskusu ar ļoti spēcīgu smaku. Dziedzeriem ir nelieli ārēji izaugumi, kas atgādina krūšu galus un kas skunksam ļauj sekrētu nomērķēt pret ienaidnieku un precīzi trāpīt mērķī.[3] Šķidrumu skunkss var izšļākt 3 metru attālumā. Ja sekrēts trāpa uz ādas, tas ādu apdedzina, bet, ja trāpa acīs, tas var izraisīt aklumu. Pat, ja šķidrums netrāpa, tā smaka ir tik kodīga, ka izraisa acu asarošanos, deguna tecēšanu un šķaudīšanas reakciju. Tomēr svītrainais cūkšņukura skunkss, ja netiek izprovocēts, ir miermīlīgs un draudzīgs dzīvnieks. To nokaitinot, pirms šķidruma izšļākšanas tas brīdinot skaļi mīņājas, sitot kājas pret zemi.[4]
Novērojot un izsekojot svītraino cūkšņukura skunksu ar raidītāju, noskaidrojās, ka tas ir vientuļnieks un aktīvs tikai naktī. Novērotais indivīds barības meklējumus uzsāka vakarā, laikā no 20:00 līdz 24:00, un tas bija aktīvs apmēram 6 stundas.[2]
Svītrainā cūkšņukura teritorija ir mainīga atkarībā no sezonas. Sausajā sezonā viens dzīvnieks pārmeklē apmēram 53 ha teritoriju, toties lietus sezonā tā samazinās līdz 18 ha. Šo teritorijas samazināšanu lietus sezonā zinātnieki skaidro ar barības pieejamību un daudzveidību, līdz ar to nav nepieciešams pārmeklēt tik lielu teritoriju.[2]
Svītrainais cūkšņukura skunkss kā citi skunksi ir visēdājs, tomēr tā galvenā barība ir kukaiņi, ķirzakas, nelieli putni un to olas.[3] Pie iespējas tas barojas arī ar augļiem un sēklām, medī oposumus, bruņnešus un nelielus grauzējus.[2]
Svītrainā cūkšņukura skunksa pārošanās un vairošanās savvaļā nav novērota, tomēr tiek pieņemts, ka tā ir līdzīga pārējiem cūkšņukura skunksiem: pārošanās notiek agri pavasarī, grūsnības periods ilgst apmēram 42 dienas, un parasti piedzimst 2—5 mazuļi. Ar pienu māte mazuļus zīda apmēram 3 mēnešus. Dzimumbriedumu jaunie cūkšņukura skunksi sasniedz 10 mēnešu vecumā.[2]
Svītrainais cūkšņukura skunkss (Conepatus semistriatus) ir vidēja auguma skunksu dzimtas (Mephitidae) plēsējs, kas pieder cūkšņukura skunksu (Conepatus) ģintij.
Svītrainais cūkšņukura skunkss ir tipisks tropu iemītnieks. Tas dzīvo Centrālamerikā un Dienvidamerikā Andu kalnu ziemeļrietumos un Brazīlijas austrumos. To var sastapt Belizes, Brazīlijas, Kolumbijas, Kostarikas, Ekvadoras, Hondurasas, Meksikas, Nikaragvas, Panamas, Peru un Venecuēlas teritorijās. Svītrainā cūkšņukura skunksa izplatības karti var apskatīt šeit.
Atkarībā no sezonas svītrainais cūkšņukura skunkss maina savu dzīves vietu; sausajā sezonā tas apmetas atklātos zālājos un lapu koku mežos vai krūmājos, priekšroku dodot pēdējiem diviem. Lietus sezonā tas kļūst izvēlīgāks un dodas augstāk kalnos, pamatā apmetoties lapu koku mežos.
