Sējas gurķis[2] (Cucumis sativus), arī lauka gurķis, ir ložņājošs viengadīgs ķirbju dzimtas kultūraugs. Iespējams, ka gurķu izcelsmes vieta ir Indijas ziemeļi.[1] Gurķis tiek plaši kultivēts to augļu dēļ, kas tiek saukti par gurķiem. Pasaules daļās, kur klimats ir vēsāks, gurķi tiek audzēti siltumnīcās. Siltākos apvidos tos audzē zem klajas debess. Tas ir trausls viengadīgs augs ar raupju, sukulentu un vīteņojošu stublāju.
Uzturā tiek izmantoti gurķu augļi (neīstās ogas). Gurķus pievieno salātiem, liek uz sviestmaizēm utt.
2017. gadā visā pasaulē tika ievākti 83,8 miljoni tonnu gurķu.[3] 77% no visas pasaules gurķu ražas ievāca Ķīnā. Ķīnai seko Irāna, Krievija, Turcija, Amerikas Savienotās Valstis, Meksika, Ukraina un Uzbekistāna.[3]
Sējas gurķis (Cucumis sativus), arī lauka gurķis, ir ložņājošs viengadīgs ķirbju dzimtas kultūraugs. Iespējams, ka gurķu izcelsmes vieta ir Indijas ziemeļi. Gurķis tiek plaši kultivēts to augļu dēļ, kas tiek saukti par gurķiem. Pasaules daļās, kur klimats ir vēsāks, gurķi tiek audzēti siltumnīcās. Siltākos apvidos tos audzē zem klajas debess. Tas ir trausls viengadīgs augs ar raupju, sukulentu un vīteņojošu stublāju.
Uzturā tiek izmantoti gurķu augļi (neīstās ogas). Gurķus pievieno salātiem, liek uz sviestmaizēm utt.