Brūnaļģes (latīņu: Phaeophyta) ir brūnas krāsas daudzšūnu organismi, kas agrāk tika uzskatīti par zemākajiem augiem, bet mūsdienās iekļauti atsevišķā hromistu valstī (dažkārt brūnaļģes pieskaita arī protistiem). Kā pigmentus, neskaitot hlorofilu, brūnaļģes satur karotīnu, ksantofilu un galvenokārt fukoksantīnu, kas nosaka šo aļģu brūngano nokrāsu. Tās var būt kā mikroskopiskas, no dažām šūnām sastāvošas, tā arī ļoti lielas (laminārijas tiek uzskatītas par vislielākajām aļģēm). Vairojas galvenokārt bezdzimumceļā ar zoosporām. Brūnaļģes aug galvenokārt mērenajās un aukstajās jūrās uz klintīm un akmeņiem bentosa sastāvā. Baltijas jūrā mīt visvairāk 2-8 m dziļumā, bet var augt līdz 15 m dziļi. Baltijas jūrā izplatīta brūnaļģe ir pūšļu fuks, kas Rīgas jūras līcī ir galvenā tā saucamo "jūras mēslu" sastāvdaļa.
Brūnaļģes (latīņu: Phaeophyta) ir brūnas krāsas daudzšūnu organismi, kas agrāk tika uzskatīti par zemākajiem augiem, bet mūsdienās iekļauti atsevišķā hromistu valstī (dažkārt brūnaļģes pieskaita arī protistiem). Kā pigmentus, neskaitot hlorofilu, brūnaļģes satur karotīnu, ksantofilu un galvenokārt fukoksantīnu, kas nosaka šo aļģu brūngano nokrāsu. Tās var būt kā mikroskopiskas, no dažām šūnām sastāvošas, tā arī ļoti lielas (laminārijas tiek uzskatītas par vislielākajām aļģēm). Vairojas galvenokārt bezdzimumceļā ar zoosporām. Brūnaļģes aug galvenokārt mērenajās un aukstajās jūrās uz klintīm un akmeņiem bentosa sastāvā. Baltijas jūrā mīt visvairāk 2-8 m dziļumā, bet var augt līdz 15 m dziļi. Baltijas jūrā izplatīta brūnaļģe ir pūšļu fuks, kas Rīgas jūras līcī ir galvenā tā saucamo "jūras mēslu" sastāvdaļa.
