Nepārnadžu kārtas (Perissodactyla) dzīvnieki ir zīdītāji (Mammalia), kuriem katrai pēdai ir labi attīstīts viens vidējais pirksts. Šie dzīvnieki ir paliela auguma zālēdāji, ar salīdzinoši vienkāršu gremošanas sistēmu.
Zinātnieki uzskata, ka nepārnadžu kārtas pirmie dzīvnieki dzīvoja tagadējā Āzijas teritorijā vēlajā Paleocenā, nedaudz mazāk kā 10 miljonus gadu pēc tam, kad nezināmu iemeslu dēļ izmira dinozauri visā pasaulē[1]. Sākoties Eocenam pirms 55 miljoniem gadu, nepārnadži sāka izplatīties arī citos kontinentos. Pirmie zirgi un tapiri radās Ziemeļamerikas kontinentā[2]. Degunradži attīstījās Āzijā no tapirveidīgiem dzīvniekiem. Eocena vidū pirms apmēram 45 miljoniem gadu degunradži bija sasnieguši Amerikas kontinentu. Senajos laikos dzīvoja apmēram 15 dažādas dzimtas nepārnadžu kārtā. Šīs dzimtas bija ļoti atšķirīgas gan formā, gan izmēros; starp nepārnadžiem bija milzīgie brontoteri Brontotheriidae un savādie kalikoteri Chalicotheriidae. Tomēr vislielākie dzīvnieki bija Āzijas degunradži Rhinocerotidae, kas sasniedza 11 t svaru, kas ir 2 reizes vairāk nekā mūsdienu zilonim.
Nepārnadži bija dominanta dzīvnieku grupa, kas aizņēma plašas teritorijas līdz pat Oligocenam. Pirms 20 miljoniem gadu Miocenā palielinājās teritorijas, kurās auga zāle, tas ieviesa būtiskas izmaiņas dzīvnieku pasaulē: pārnadžu kārtas dzīvnieki ar attīstītāku gremošanas sistēmu kļuva labāk piemēroti jaunajai diētai, spējot uzņemt vairāk olbaltumvielas no nabadzīgākās veģetācijas. Tomēr līdz pat Pleistocenam apmēram pirms 10 000 gadu pasaulē dzīvoja diezgan daudz dažādu nepārnadžu. Tas izmainījās, kad lielos dzīvniekus intensīvi sāka medīt cilvēks.
Nepārnadžu kārta mūsdienās esošajiem dzīvniekiem sadalās divās apakškārtās Hippomorpha un Ceratomorpha:
Nepārnadžu kārta PERISSODACTYLA
(†) - izmirusi organismu grupa
Kādreiz valdīja uzskats, ka nepārnadžu kārtas dzīvnieki ir tuvi radinieki pārnadžu kārtas dzīvniekiem, bet nesenie DNA pētījumi ir pierādījuši, ka radniecība starp šīm kārtām nav nemaz tik liela. Izrādījās, ka nepārnadžu kārtas dzīvnieki ir tuvāki radinieki dzīvniekiem gaļēdājiem, sikspārņiem un zvīņnešiem.
Nepārnadžu kārtas dzīvnieku grupa ir ļoti dažāda savā izskatā, un tai nevar piemērot vispārēju kopīgu aprakstu. Šajā kārtā ietilpst tik graciozie un ātrie dzīvnieki kā zirgi, gan lielie, masīvie tankam līdzīgie degunradži, un pa vidu šīm divām grupām ir cūkveidīgie tapiri. Tomēr var teikt, ka visi mūsdienās eksistējošie nepārnadži ir lieli dzīvnieki, sākot ar kalnu tapiriem, kas sver 180 kg, un beidzot ar balto degunradzi, kas sver 2 273 kg.
Nepārnadžu formas ir ļoti dažādas, bet tiem visiem ir mezahoniska[4] pēdas struktūra - tas nozīmē, ka dzīvnieka svars tiek uzņemts caur vidējo trešo pirkstu. Mezahoniskas pēdas dzīvniekiem nenodarbinātie pirksti ir atrofējušies, bet trešais pirksts ir attīstījies spēcīgs un liels.
Nepārnadžu apakškārtas zirgu dzimtas pārstāvji ir ļoti sociāli dzīvnieki, tie veido ģimenes, kuras parasti sastāv no viena tēviņa un vairākām mātītēm. Ģimenes mēdz grupēties lielākos vai mazākos baros. Kopumā zirgu dzimtas pārstāvji ir draudzīgi pret sev līdzīgiem. Fosilie izrakumi liecina, ka tādas dzimtas kā Brontotheriidae arī ir bijuši sociāli dzīvnieki, kas dzīvoja kopīgi lielos baros, pat senie degunradži mēdza dzīvot baros. Pretēji raksturā ir tapiru un mūsdienu degunradžu dzimtas pārstāvji. Degunradži ir izteikti vientuļnieki, kas sargā savu teritoriju, uzbrūkot saviem sugas brāļiem, lai tos padzītu. Tapiri, lai arī nav tik agresīvi kā degunradži, tomēr ir kautrīgi vienmīļi. Tapiri atšķirībā no degunradža nesargā savu teritoriju.
Nepārnadžu kārtas (Perissodactyla) dzīvnieki ir zīdītāji (Mammalia), kuriem katrai pēdai ir labi attīstīts viens vidējais pirksts. Šie dzīvnieki ir paliela auguma zālēdāji, ar salīdzinoši vienkāršu gremošanas sistēmu.
