Suņu ģints (Canis) pieder pie suņu dzimtas (Canidae) plēsējiem. Suņu ģintī saskaņā ar jaunākajiem ģenētiskajiem pētījumeim ir 11 mūsdienās dzīvojošas sugas, ieskaitot vilkus, šakāļus un koijotus[1]. Vilki, dingo un suņi ir pelēkā vilka (Canis lupus) pasugas.
Canis latīņu valodā nozīmē "suns".
Pelēkajam vilkam (Canis lupus) šobrīd ir izdalītas apmēram 50 pasugas, no kurām ir aprakstītas 39 pasugas, ieskaitot mājas suni un dingo. Bāzes pasuga ir Eirāzijas pelēkais vilks (Canis lupus lupus). Vilku sistemātika nav nobeigta, un var tikt laika gaitā mainīta un precizēta. Ir vilku veidi, kurus pēdējā laikā uzskata par atsevišķām sugām, lai gan vēl nesen tās tika uzskatītas par pelēkā vilka pasugām, piemēram, sarkanais vilks (Canis rufus), Indijas vilks (Canis pallipes), Himalaju vilks (Canis himalayensis), Etiopijas vilks (Canis simensis) un austrumu vilks (Canis lycaon).
Svītrainais šakālis (Canis adustus)
Āfrikas zeltainais vilks (Canis anthus)
Zeltainais šakālis (Canis aureus)
†Briesmīgais vilks (Canis dirus)
Himalaju vilks (Canis himalayensis)
Koijots (Canis latrans)
Pelēkais vilks (Canis lupus)
Austrumu vilks (Canis lycaon)
Melnmuguras šakālis (Canis mesomelas)
Indijas vilks (Canis pallipes)
Sarkanais vilks (Canis rufus)
Etiopijas vilks (Canis simensis)
Suņu ģints (Canis) pieder pie suņu dzimtas (Canidae) plēsējiem. Suņu ģintī saskaņā ar jaunākajiem ģenētiskajiem pētījumeim ir 11 mūsdienās dzīvojošas sugas, ieskaitot vilkus, šakāļus un koijotus. Vilki, dingo un suņi ir pelēkā vilka (Canis lupus) pasugas.
Canis latīņu valodā nozīmē "suns".