الأسماء في صفحات التنقل
Krīklis jeb kriķis[1] (Anas crecca) ir pīļu dzimtas (Anatidae) medījams ūdensputns, kas pieder peldpīļu apakšdzimtai (Anatinae). Tā ir plaši izplatīta pīļu suga, kas ligzdo Eirāzijas mērenejā joslā. Lielākā daļa ir gājputni un ziemot dodas uz Eiropas un Āzijas dievidiem vai Āfrikas ziemeļiem. Rietumeiropas un Centrāleiropas populācijas ir nometnieces.[2]
Krīklis Latvijā sastopams samērā bieži, turklāt pavasarī liels skaits caurceļo.[3] Daļa putnu pārziemo pie neaizsalstošām tilpnēm.[4] Krīklis mājo aizaugušās, labi apslēptās ūdenstilpēs un purvos. Labprāt ligzdo lāmām bagātos, augstajos purvos. Latvijas teritorijā ligzdo 2000—5000 pāru.[1]
Krīklis ir mazākā no peldpīlēm,[1] tas ir vairāk kā divas reizes mazāks par meža pīli. Krīkļa ķermeņa garums ir 34—38 cm, spārnu izplētums 53—59 cm,[5] vidējais svars tēviņiem 360 g, mātītēm 340 g.[6]
Riesta periodā tēviņam un mātītei ir atšķirīgas krāsas apspalvojums. Tēviņa ķermeņa apspalvojums kļūst gaiši pelēks, pats vēdera vidus ir gaišs, bez raibumiņiem, bet pārējās spalviņas sedz sīki, melni raibumiņi. Galva ir tumši sarkanbrūna, acis ieskauj plata, tumši zaļa josla, kura ir kā ierāmēta ar šauru, gaišu līniju. Mātītēm un jauniem putniem ir tipiskais meža pīļu pelēkbrūnais, raibumainais apspalvojums. Šādu apspalvojumu iegūst arī tēviņi, kad riesta laiks ir beidzies, bet tā galva joprojām ir tumša ar iezīmēto acu laukumu.[5] Abiem dzimumiem lidojumā uz spārnu lidspalvu galiem var redzēt tumšu zaļi-melnu šķērsjoslu, kuru no pārējā ķermeņa apspalvojuma atdala balta josla. Mazuļus klāj dūnas, kas uz muguras ir brūnas, bet pavēderē dzeltenas, arī galva ir dzeltena ar brūnu pakausi. Izšķiļoties tie ir ļoti maziņi un sver tikai 15 gramus.[7]
Krīkļa knābis ir tumši pelēks, kas pēc riesta tēviņiem pie pamatnes reizēm kļūst gaiši zaļš vai brūns, bet mātītei un jauniem putniem pie knābja pamatnes ir rozīgs vai dzeltenīgs tonis. Jo vecāks ir putns, jo pelēkāks un tumšāks ir knābis. Arī kājas ir tumši pelēkas. Acu zīlītes vienmēr brūnas.[6] Krīklis ir labs lidotājs, tas spārnos paceļas klusi un lido ļoti ātri.[1] Toties tas ir skaļš putns un daudz pēkšķina sev raksturīgā veidā. Neskatoties uz savām īsajām kājām, tas ir samērā veikls uz sauszemes, salīdzinot ar citām pīlēm.
Krīklis ārpus ligzdošanas sezonas ir sabiedrisks putns un veido lielus barus. Tam vasarā patīk apmesties aizklātos ezeros, dīķos, kuru krastus aizsedz augsti ūdensaugi, piemēram, niedres vai meldri. Ziemā to var bieži novērot upju grīvās un piekrastes lagūnās.[6] Ligzdošanas laikā krīklis ir aktīvs dienā un barojas dienas gaišajā laikā, bet ziemā tas barojas krēslas stundās vai pat naktī.[6]
Krīklis vasaras laikā pamatā barojas ar dažādiem ūdenī dzīvojošiem bezmugurkaulniekiem. Tie var būt mazi vēžveidīgie, kukaiņi un to kāpuri, gliemji un tārpi. Ziemā krīklis maina barošanās veidu, tas šajā periodā pamatā barojas ar sēklām, graudiem, ūdensaugiem un zāli. Kā visas peldpīles tā parasti barojas, zem ūdens pabāžot tikai galvu vai iegremdējoties līdz pusei, dibengalu paceļot vertikāli gaisā. Nepieciešamības gadījumā tā spēj arī ienirt pilnībā.[6]
Krīklis ligzdu iekārto uz zemes ūdens tuvumā, biezu augu aizsegtā vietā, tam patīk, ja ligzda arī no augšas ir pasargāta ar zaru un lapu jumtu. Pāri izveidojas ziemas laikā un pavasarī, apmēram martā, kopīgi atgriežas ligzdošanas vietā. Ligzdošana uzsākas drīz pēc atgriešanās, bet galējos izplatības areāla ziemeļos ne ātrāk kā maijā. Ligzda ir kausveida forma, būvēta no augiem un oderēta ar sausām lapām un dūnām, kuras mātīte izrauj no savām krūtīm.[5]
Kad mātīte uzsāk perēt, tēviņš to atstāj, uzturoties reizēm tuvākā, bet reizēm arī tālākā attālumā no ligzdas. Tēviņi šajā laikā pulcējas ezera vai dīķa vidū, veidojot nelielus barus. Tiem sākas spalvu nomaiņa. Savu jauno paaudzi tie parasti ierauga tikai ziemā, kad krīkļi apvienojas atkal kopā. Dējumā ir 7—10 krēmkrāsas līdz gaišdzeltenas olas.[1] Inkubācijas periods ilgst 21—23 dienas. Drīz pēc izšķilšanās mazuļi pamet ligzdu. Apmēram 25—30 dienas tie visur seko savai mātei un mācās izdzīvot. Ap šo laiku tie ir pieauguši unsāk lidot. Uz ziemošanas vietām tēviņi un mātītes kopā ar jaunajiem putniem dodas atsevišķi. Pēc pirmās ziemas jaunie putni maina spalvas un tiem beidzot izaug pieauguša putna apspalvojums. Dzīves ilgums krīkļiem nav īsti zināms, bet ir datēts krīklis, kas nodzīvojis līdz 27 gadiem, kas ir ļoti garš mūžš tik mazam putnam.[6]
Krīklis jeb kriķis (Anas crecca) ir pīļu dzimtas (Anatidae) medījams ūdensputns, kas pieder peldpīļu apakšdzimtai (Anatinae). Tā ir plaši izplatīta pīļu suga, kas ligzdo Eirāzijas mērenejā joslā. Lielākā daļa ir gājputni un ziemot dodas uz Eiropas un Āzijas dievidiem vai Āfrikas ziemeļiem. Rietumeiropas un Centrāleiropas populācijas ir nometnieces.
Krīklis Latvijā sastopams samērā bieži, turklāt pavasarī liels skaits caurceļo. Daļa putnu pārziemo pie neaizsalstošām tilpnēm. Krīklis mājo aizaugušās, labi apslēptās ūdenstilpēs un purvos. Labprāt ligzdo lāmām bagātos, augstajos purvos. Latvijas teritorijā ligzdo 2000—5000 pāru.
_near_Hodal,_Haryana_W_IMG_6512.jpg)
_near_Hodal,_Haryana_W_IMG_6509.jpg)
