Parastais ķirsis jeb skābais ķirsis (Prunus cerasus) ir kauleņkoku ģints suga, ietilpst ķiršu apakšģintī. To dabiskais izplatības areāls ir Eiropa un Tuvie Austrumi. Parastais ķirsis ir izplatīts kultūraugs, kas tiek audzēts daudzviet pasaulē (arī Latvijā), kur pāriet arī savvaļā. Tas morfoloģiski ir ļoti tuvs saldajam ķirsim. To augļi (kauleņi) ir skābāki un arī nogatavojas vēlāk nekā saldo ķiršu augļi. Skābie ķirši ir arī mazāki nekā saldie ķirši. Tie izaug no 4 līdz 10 m augstumam, nereti zem koka veidojas vairāki dzinumi, kas veido krūmveidīgas atvases.
Sugas zinātniskais nosaukums ir Prunus cerasus. Pastāv vairāki sinonīmi: Cerasus vulgaris (Mill.), Cerasus fruticosa (Pall.), Cerasus acida (Borkh.), Cerasus austera (M.Roem.), Cerasus collina (Lej. & Courtois), Druparia cerasus (Clairv.), Prunus acida (Ehrh.), Prunus aestiva (Salisb.) un Prunus austera (Ehrh.).
Parastais ķirsis jeb skābais ķirsis (Prunus cerasus) ir kauleņkoku ģints suga, ietilpst ķiršu apakšģintī. To dabiskais izplatības areāls ir Eiropa un Tuvie Austrumi. Parastais ķirsis ir izplatīts kultūraugs, kas tiek audzēts daudzviet pasaulē (arī Latvijā), kur pāriet arī savvaļā. Tas morfoloģiski ir ļoti tuvs saldajam ķirsim. To augļi (kauleņi) ir skābāki un arī nogatavojas vēlāk nekā saldo ķiršu augļi. Skābie ķirši ir arī mazāki nekā saldie ķirši. Tie izaug no 4 līdz 10 m augstumam, nereti zem koka veidojas vairāki dzinumi, kas veido krūmveidīgas atvases.
Sugas zinātniskais nosaukums ir Prunus cerasus. Pastāv vairāki sinonīmi: Cerasus vulgaris (Mill.), Cerasus fruticosa (Pall.), Cerasus acida (Borkh.), Cerasus austera (M.Roem.), Cerasus collina (Lej. & Courtois), Druparia cerasus (Clairv.), Prunus acida (Ehrh.), Prunus aestiva (Salisb.) un Prunus austera (Ehrh.).
