nomes no trilho de navegação
Dzērvju dzimta (Gruidae) ir dzērvjveidīgo kārtas (Gruiformes) putnu dzimta. Tā apvieno 15 mūsdienās dzīvojošas sugas, kas iedalītas 4 ģintīs.[1] Dzērvju dzimtā ir divas apakšdzimtas: dzērvju apakšdzimta (Gruinae) un vainagdzērvju apakšdzimta (Balearicinae). Pēdējā ir divas sugas un viena ģints. Dzērvju dzimtas putniem ir raksturīgas garas kājas un kakli. Tie ārēji atgādina gārņus, lai gan abas grupas nav tuvu radniecīgas. Lidojumā atšķirībā no gārņiem dzērves lido ar izstieptiem kakliem.
Dzērvju dzimtas putni dzīvo lielākajā daļā kontinentu, izņemot Antarktīdu un Dienvidameriku. Latvijā sastopama viena dzērvju dzimtas suga — pelēkā dzērve (Grus grus).[2]
Dzērves ir lieli putni, garām kājām un kakliem, un lieliem, noapaļotiem spārniem. Ārēji tēviņi un mātītes neatšķiras, bet tēviņi ir nedaudz lielāki nekā mātītes.[3] Lielākā dzērvju dzimtā ir Indijas dzērve (Antigone antigone), kura var sasniegt 176 cm garumu.[4] Tomēr smagākā dzimtā ir Japānas dzērve (Grus japonensis). Tās masa pirms migrācijas sākumas ir 12 kg.[5] Mazākā dzimtā ir mazā dzērve (Grus virgo), kuras garums ir 90 cm, svars 2 kg.[6]
Dzērvju dzimtas putnu apspalvojumā atkarībā no sugas dominē baltā un pelēkā krāsa. Sugas, kas mājo atklātu ūdenstilpju tuvumā, visbiežāk ir baltas. Toties sugas, kas mājo mitros mežos, purvos un nelielās slīkšņās, visbiežāk ir pelēkas. Baltās sugas parasti ir lielākas augumā nekā pelēkās sugas. Meža sugām mazākais augums un pelākais apspalvojums palīdz labāk maskēties ligzdošanas laikā. Turklāt pelēkā dzērve (Grus grus) un Kanādas dzērve (Antigone canadensis) ligzdošanas laikā papildus novārtās ar dubļiem, lai labāk saplūstu ar zemi.
Lielākajai daļai dzērvju uz sejas ir kailas ādas laukumi. Izņēmums ir paradīzes dzērve (Grus paradisea) un mazā dzērve, kurām nav kailas ādas laukumu uz sejas. Šie laukumi kalpo savstarpējai komunikācijai. Ar sejas muskuļu palīdzību dzērve tos var savilkt mazākus un izplest lielākus, un tā spēj izmainīt krāsas intensitāti. Arī cekulus uz galvas dzērves izmanto savstarpējai komunikācijai, tos saceļot vai pieglaužot.
Dzērves ir aktīvas gaišajā dienas laikā. Atkarībā no sezonas to socializācijas pakāpe mainās. Ligzdošanas laikā tās ir teritoriālas un dzīvo pāros. Kad mazuļi ir izaudzināti, dzērves pulcējas baros, kas kopīgi barojas un atpūšas. Sugas, kas galvenokārt barojas ar augiem, veido lielus barus, bet sugas, kas galvenokārt barojas ar dzīvniekiem, barošanās laikā uzturas ģimenes grupās. Tikai pa nakti nelielās ģimeņu grupas apvienojas, lai kopīgi gulētu.[3]
Dzērves ir visēdājas. Tās barojas gan ar augu izcelsmes barību, gan dzīvnieku ozcelsmes barību. Tās barojas ar sēklām, saknēm, lapām, riekstiem, zīlēm, ogām, augļiem, kukaiņiem, kāpuriem, gliemežiem, zivīm, nelieliem rāpuļiem, putniem un zīdītājiem. Barošanās ieradumi ir atkarīgi no sugas, reģiona un sezonas.[3]
Dzērves veido monogāmus pārus, kuriem ir ilgstošas attiecības, daudziem pāriem tās ir uz mūžu. Pāris izveidojas vairākus gadus pirms tas spēj sekmīgi izaudzināt mazuļus, putnu otrajā vai trešajā dzīves gadā. Jaunajiem putniem pirmie perējumi bieži aiziet bojā. Šajā laikā, ja pārim neizdodas izaudzināt mazuļus, pāru attiecības var arī izjukt. Ja pārim izdodas jau no sākuma sekmīgs perējums, tas paliek kopā uz mūžu.[3] Ligzdošanas laikā dzērves ir teritoriālas. Migrējošās sugas uz ligzdošanas vietām ierodas laikā no aprīļa līdz jūnijam. Tropu sugas ligzdo lietus sezonā. Teritorijas lielums atkarībā no sugas ir dažāds. Tropu sugām tā ir daudz mazāka nekā mērenās joslas sugām. Piemēram, tropos dzīvojošajai Indijas dzērvei terotorija ir apmēram 1 ha liela, bet Japānas dzērvei teritorija sasniedz 500 ha lielumu vai lielāku. Teritoriju parasti apsargā tēviņš.[3] Ja tēviņš aiziet bojā, mātīte parasti neatgriežas vecajā teritorijā, un otrādāk.[7]
Dzērvju dzimta (Gruidae) ir dzērvjveidīgo kārtas (Gruiformes) putnu dzimta. Tā apvieno 15 mūsdienās dzīvojošas sugas, kas iedalītas 4 ģintīs. Dzērvju dzimtā ir divas apakšdzimtas: dzērvju apakšdzimta (Gruinae) un vainagdzērvju apakšdzimta (Balearicinae). Pēdējā ir divas sugas un viena ģints. Dzērvju dzimtas putniem ir raksturīgas garas kājas un kakli. Tie ārēji atgādina gārņus, lai gan abas grupas nav tuvu radniecīgas. Lidojumā atšķirībā no gārņiem dzērves lido ar izstieptiem kakliem.
