nomes no trilho de navegação
Ārstniecības melisa jeb citronmētra (Melissa officinalis) ir daudzgadīgs mētru grupas lūpziežu dzimtas augs. Tā dabiskā izplatības vieta ir Dienvideiropa un Vidusjūras reģions. Melisa izaug līdz 70—150 cm gara. Vasarās melisai parādās ar nektāru pilni balti ziedi. Tie pievilina bites un no tiem arī melisa ir ieguvusi savu nosaukumu (tas latīņu valodā nozīmē medus bite).
Melisu izmanto pārtikā kā piedevu saldējumam un kā zāļu tēju un kā sastāvdaļu Svētā Benediktīna liķierī. Melisai ir pretbakteriālas un pretvīrusa īpašības (tā ir efektīva herpesa novēršanā).[1][2][3] Melisa tike lietota arī kā nomierinošs līdzeklis.[4] Tā satur rozmarīnskābi ļoti lielos daudzumos, kas iedarbojas kā GABA transamināzes inhibitors, izraisot vieglu pretstresa iedarbību.[5]
Ārstniecības melisa jeb citronmētra (Melissa officinalis) ir daudzgadīgs mētru grupas lūpziežu dzimtas augs. Tā dabiskā izplatības vieta ir Dienvideiropa un Vidusjūras reģions. Melisa izaug līdz 70—150 cm gara. Vasarās melisai parādās ar nektāru pilni balti ziedi. Tie pievilina bites un no tiem arī melisa ir ieguvusi savu nosaukumu (tas latīņu valodā nozīmē medus bite).
Melisu izmanto pārtikā kā piedevu saldējumam un kā zāļu tēju un kā sastāvdaļu Svētā Benediktīna liķierī. Melisai ir pretbakteriālas un pretvīrusa īpašības (tā ir efektīva herpesa novēršanā). Melisa tike lietota arī kā nomierinošs līdzeklis. Tā satur rozmarīnskābi ļoti lielos daudzumos, kas iedarbojas kā GABA transamināzes inhibitors, izraisot vieglu pretstresa iedarbību.
