Stērstes, stērstu ģints (Emberiza) ir vienīgā stērstu dzimtas (Emberizidae) ģints, kas apvieno 44 neliela auguma dziedātājputnu sugas.[1] Tās izplatītas Vecajā Pasaulē — Eiropā, Āzijā un Āfrikā.[2]
Latvijā sastopamas 9 stērstu ģints sugas: birztalu stērste (Emberiza aureola), dārza stērste (Emberiza hortulana), dzeltenā stērste (Emberiza citrinella), lielā stērste (Emberiza calandra), mazā stērste (Emberiza pusilla), melngalvas stērste (Emberiza melanocephala), meža stērste (Emberiza rustica), niedru stērste (Emberiza schoeniclus) un priežu stērste (Emberiza leucocephalos).[3] Turklāt stērstu ģints sugas ir vienīgās Latvijā sastopamās stērstu dzimtas sugas. Visbiežāk sastopama ir dzeltenā stērste.[4]
Stērstes ir nelieli dziedātājputni, kurus augumā var salīdzināt ar zvirbuli. To knābji ir īsi, samērā masīvi, konusveidīgi un pavisam nedaudz izliekti. Galva proporcionāli liela, ovāla, kakls ļoti īss, ķermenis kompakts. Stērstu kājas ir vidēji garas un spēcīgas, pirksti samērā gari, kā arī nagi ir gari un līki. Spārni samērā gari, bet aste vidēji gara. Stērstu apspalvojums ir mīksts un atkarībā no sugas var būt dažādos toņos - lielākajai daļai no dzeltena līdz brūnam. Galva bieži ir citā krāsā.[5] Tēviņiem un mātītēm apspalvojums parasti ir atšķirīgs un dažu sugu tēviņi ir ļoti koši.[2]
Stērstu dzimta (Emberizidae)[1]
Stērstes, stērstu ģints (Emberiza) ir vienīgā stērstu dzimtas (Emberizidae) ģints, kas apvieno 44 neliela auguma dziedātājputnu sugas. Tās izplatītas Vecajā Pasaulē — Eiropā, Āzijā un Āfrikā.