dcsimg

Priežu dzimta ( Latvian )

provided by wikipedia LV

Priežu dzimta (latīņu: Pinaceae) - sugām bagātākā skujkoku dzimta. Pazīstamākās ģintis - baltegles (Abies), duglāzijas (Pseudotsuga), lapegles (Larix) egles (Picea), hemlokegles (Tsuga) un priedes (Pinus). No ~110 pasaulēs zināmām priežu sugām Latvijā savvaļā sastopama vienīgi parastā priede (Pinus sylvestris). Parastā priede veido lielāko daļu Latvijas mežu. Otrā priežu dzimtas suga Latvijā ir parastā egle (Picea abies). Pārējās priežu dzimtas sugas pie mums ir introducētas. Vairākas svešzemju sugas stādītas ne tikai parkos un apstādījumos, bet arī mežu kultūrās, piemēram, Japānas lapegle (Larix kaempferi), Eiropas lapegle (Larix decidua), Sibīrijas lapegle (Larix sibirica) un zaļā duglāzija (Pseudotsuga menziesii). Kalnu priede (Pinus mugo) un Benksa priede (Pinus banksiana) vietām ir stādīta kāpu nostiprināšanai. Dekoratīvi, bet lēnaudzīgi koki ir hemlokegles, no kurām Latvijā biežāk tiek audzēta Kanādas hemlokegle (Tsuga canadensis). Baltegļu sugas daudz ir stādītas parkos un apstādījumos, no tām biežāk stādītas un izturīgākas - Sibīrijas baltegle (Abies sibirica), balzama baltegle (Abies balsamea), vienkrāsas baltegle (Abies concolor). No eksotiskākiem priežu dzimtas augiem Latvijā mēģināts ieaudzēt Ķīnas zeltlapegli (Pseudolarix amabilis), kas ir vienīgā suga savā ģintī. Priežu dzimtas augiem liela saimnieciskā nozīme, tos izmanto koksnes un dažādu vielu ieguvei, medicīnā.

Sistemātika

Priežu dzimta (Pinaceae)

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Priežu dzimta
license
cc-by-sa-3.0
copyright
Wikipedia autori un redaktori
original
visit source
partner site
wikipedia LV

Priežu dzimta: Brief Summary ( Latvian )

provided by wikipedia LV

Priežu dzimta (latīņu: Pinaceae) - sugām bagātākā skujkoku dzimta. Pazīstamākās ģintis - baltegles (Abies), duglāzijas (Pseudotsuga), lapegles (Larix) egles (Picea), hemlokegles (Tsuga) un priedes (Pinus). No ~110 pasaulēs zināmām priežu sugām Latvijā savvaļā sastopama vienīgi parastā priede (Pinus sylvestris). Parastā priede veido lielāko daļu Latvijas mežu. Otrā priežu dzimtas suga Latvijā ir parastā egle (Picea abies). Pārējās priežu dzimtas sugas pie mums ir introducētas. Vairākas svešzemju sugas stādītas ne tikai parkos un apstādījumos, bet arī mežu kultūrās, piemēram, Japānas lapegle (Larix kaempferi), Eiropas lapegle (Larix decidua), Sibīrijas lapegle (Larix sibirica) un zaļā duglāzija (Pseudotsuga menziesii). Kalnu priede (Pinus mugo) un Benksa priede (Pinus banksiana) vietām ir stādīta kāpu nostiprināšanai. Dekoratīvi, bet lēnaudzīgi koki ir hemlokegles, no kurām Latvijā biežāk tiek audzēta Kanādas hemlokegle (Tsuga canadensis). Baltegļu sugas daudz ir stādītas parkos un apstādījumos, no tām biežāk stādītas un izturīgākas - Sibīrijas baltegle (Abies sibirica), balzama baltegle (Abies balsamea), vienkrāsas baltegle (Abies concolor). No eksotiskākiem priežu dzimtas augiem Latvijā mēģināts ieaudzēt Ķīnas zeltlapegli (Pseudolarix amabilis), kas ir vienīgā suga savā ģintī. Priežu dzimtas augiem liela saimnieciskā nozīme, tos izmanto koksnes un dažādu vielu ieguvei, medicīnā.

license
cc-by-sa-3.0
copyright
Wikipedia autori un redaktori
original
visit source
partner site
wikipedia LV