Asaru ģints (Perca) ir asaru dzimtas (Percidae) saldūdens zivju ģints. Šajā ģintī ir 3 sugas, no kurām viena mājo Eiropā, divas Āzijā un viena Ziemeļamerikā.[1] Asari mājo ezeros, dīķos, upēs un upju grīvās. Tie barojas ar mazākām zivtiņām, vēžveidīgajiem, kukaiņu kāpuriem un kukaiņiem. Latvijā sastopams Eiropas asaris jeb vienkārši asaris, kas Latvijas ūdenstilpēs ir bieži sastopama zivs[2] Visas asaru sugas ir iecienīts makšķernieku loms,[3] kā arī tām tiek veikta rūpnieciskā nozveja.[4]
Asaru ģints zivīm ir slaidi, nedaudz sāniski saplacināti ķermeņi. Tos sedz ktenoidālas zvīņas. Žaunu vāka kauli ar dzeloņiem. Asaru sāna līnijas sistāma jutīgi uztver ūdens vibrācijas. Kā jau plēsīgai zivij, asara mutē ir daudzi, asi zobi. Eiropas asaris un Balhaša asaris ir augumā līdzīgi, to maksimālais garums ir apmēram 50 cm, svars 4,75 kg.[3] Mazākais no visām sugām ir dzeltenais asaris, kura lielākie indivīdi ir apmēram 25 cm gari.[3]
Muguras spura ir pilnībā sadalīta divās daļās, pirmā no tām dzeloņaina, bet otrā mīksta.[5] Vēl ir pāris vēdera spuru, kas novietotas izteikti uz priekšu, un pāris krūšu spuru, anālā spura un astes spura. Kloāka atrodas uzreiz aiz anālās spuras.[3] Visām trim sugām ir asariem raksturīgais zebrveida svītrojums.
Asaru sugas nārsto aprīļa beigās vai maija sākumā. Ikri savienoti vienā virknē un tiek noslēpti pie ūdensaugiem vai ūdenī nogrimušiem zariem, mizām u.c. substrātiem.[3]
Asaru ģints (Perca) ir asaru dzimtas (Percidae) saldūdens zivju ģints. Šajā ģintī ir 3 sugas, no kurām viena mājo Eiropā, divas Āzijā un viena Ziemeļamerikā. Asari mājo ezeros, dīķos, upēs un upju grīvās. Tie barojas ar mazākām zivtiņām, vēžveidīgajiem, kukaiņu kāpuriem un kukaiņiem. Latvijā sastopams Eiropas asaris jeb vienkārši asaris, kas Latvijas ūdenstilpēs ir bieži sastopama zivs Visas asaru sugas ir iecienīts makšķernieku loms, kā arī tām tiek veikta rūpnieciskā nozveja.
