الأسماء في صفحات التنقل
Der Telfair-Skink (Leiolopisma telfairii) ist eine Skinkart, die auf Round Island, auf der Île aux Aigrettes und auf Gunner's Quoin bei Mauritius vorkommt. Seine nächsten Verwandten sind die ausgestorbenen Taxa Leiolopisma mauritiana von Mauritius und Leiolopisma ceciliae von Réunion. Benannt ist die Art nach Charles Edward Telfair, dem Gründer der Royal Society of Arts and Sciences of Mauritius.
Der Telfair-Skink erreicht eine Länge von 30 bis 40 Zentimetern. Der lange, annähernd zylindrische Körper ist allgemein bräunlich-grau und häufig mit dunklen oder bräunlichen Hautflecken gesprenkelt. Der ziemlich lange und kräftige Schwanz erneuert sich, wenn er bei einem Kampf verloren geht. Im Sonnenlicht haben die kleinen Schuppen ein regenbogenartiges Schimmern. Mit den relativ kurzen, aber sehr kräftigen Beinen gräbt der Telfair-Skink Nest- oder Schutzhöhlen.
Der Telfair-Skink ist ein Allesfresser, dessen Nahrung aus Samen, Früchten, Insekten, jungen Spitzmäusen und Schlangen sowie aus kleinen Eidechsen besteht. Kannibalismus ist nicht unüblich und es kommt vor, dass die erwachsenen Skinke ihre eigenen Jungen fressen.
Früher kam der Telfair-Skink auf dem Festland von Mauritius und auf küstennahen Inseln wie Flat Island vor. Seit Mitte des 19. Jahrhunderts wurde er nur noch auf Round Island nachgewiesen. Kaninchen und Ziegen hatten die Vegetation auf Round Island stark in Mitleidenschaft gezogen und so wurde Mitte der 1970er-Jahre seitens der mauritischen Regierung, der Mauritian Wildlife Foundation und dem Durrell Wildlife Conservation Trust beschlossen, alle Ziegen und Kaninchen von der Insel zu beseitigen. Dieses Programm wurde 1987 mit der Vergiftung der letzten Kaninchen erfolgreich abgeschlossen. Dank der Schutzmaßnahmen erholten sich die Bestände des Telfair-Skinks so gut, dass im Jahre 2006 eine Population auf Gunner's Quoin und 2007 auf der Île aux Aigrettes aufgebaut werden konnten. Als Gerald Durrell zwischen 1976 und 1977 Round Island besuchte, gab es zwischen 4500 und 5000 Exemplare des Telfair-Skinks auf der Insel. Durrell brachte einige Tiere in den Jersey Zoo, die den Grundstock für erfolgreiche Zuchtgruppen in nordamerikanischen und europäischen Zoos bildeten.
Der Telfair-Skink (Leiolopisma telfairii) ist eine Skinkart, die auf Round Island, auf der Île aux Aigrettes und auf Gunner's Quoin bei Mauritius vorkommt. Seine nächsten Verwandten sind die ausgestorbenen Taxa Leiolopisma mauritiana von Mauritius und Leiolopisma ceciliae von Réunion. Benannt ist die Art nach Charles Edward Telfair, dem Gründer der Royal Society of Arts and Sciences of Mauritius.
Leiolopisma telfairii, also known commonly as the Round Island ground skink, the Round Island skink, and Telfair's skink, is a species of lizard in the family Scincidae. The species is endemic to Round Island, one of the islands of Mauritius.
Other members of the genus Leiolopisma occur on New Caledonia and New Zealand, but the Round Island skink is closely related to the two extinct Mascarenes taxa, L. mauritiana from Mauritius and L. ceciliae from Réunion.
L. telfairii is named after Irish botanist Charles Telfair,[3] the founder of the Royal Society of Arts and Sciences of Mauritius.
L. telfairii reaches a total length (including tail) of between 30–40 cm (12–16 in). The body is general brownish grey mottled with dark brown spots. The small scales exhibit an iridescence when the sunlight is reflected on them. The body is approximately cylindrical. L. telfairii can cast its relatively long tail during a fight or to escape capture; the tail is regenerated after a while. The short but vigorous legs are used to dig burrows.
The omnivorous diet of L. telfairii consists of seeds, fruits, insects, and small lizards. Cannibalism is not unknown, and L. telfairii may even kill its own young to eat them.
L. telfairii was once numerous on Mauritius and offshore islands like Flat Island. Due to habitat destruction and introduced species like goats, black rats, and rabbits, it has been limited to Round Island since the middle of the 19th century. When Gerald Durrell visited Round Island in the 1970s he recorded 5,000 specimens. He brought some specimens to the Jersey Zoo to build up a captive breeding program. Since the eradication of the goats and rabbits on Round Island the skink population has increased to the point that some could be relocated to other islands, like Gunner's Quoin (Coin du Mire) and the Île aux Aigrettes.
Leiolopisma telfairii, also known commonly as the Round Island ground skink, the Round Island skink, and Telfair's skink, is a species of lizard in the family Scincidae. The species is endemic to Round Island, one of the islands of Mauritius.
Leiolopisma telfairii Leiolopisma generoko animalia da. Narrastien barruko Scincidae familian sailkatuta dago.
Leiolopisma telfairii Leiolopisma generoko animalia da. Narrastien barruko Scincidae familian sailkatuta dago.
Leiolopisma telfairii
Leiolopisma telfairii, Scinque de Telfair ou Scinque de l'île Ronde, est une espèce de sauriens de la famille des Scincidae.
Cette espèce est endémique des Mascareignes.
Actuellement, elle ne se rencontre plus que sur des îles mauriciennes : l’île aux Aigrettes[1] au Sud, l'île Ronde, l'île Plate et d'autres petites îles du Nord de Maurice.
Elle vivait également sur l'île Maurice et à La Réunion, mais a maintenant disparu de ces deux îles[2].
Cette espèce est nommée en l'honneur de Charles Telfair, le fondateur de la Société d'histoire naturelle de l'île Maurice[3].
Leiolopisma telfairii
Leiolopisma telfairii, Scinque de Telfair ou Scinque de l'île Ronde, est une espèce de sauriens de la famille des Scincidae.
Leiolopisma telfairii (Desjardin, 1831) è un piccolo sauro della famiglia Scincidae, endemico di Round Island (Mauritius).[2]
Una volta diffusa in tutta l'isola di Mauritius, la specie è andata progressivamente incontro ad estinzione sull'isola madre, a causa dell'invasione da parte dei ratti. A partire dalla metà del XIX secolo, l'areale di Leiolopisma telfairii si è ristretto all'isola di Round Island. Nel 2006 è stato avviato un programma di ripopolamento sull'Île aux Aigrettes, nel sud-est, e a Coin de Mire, nel nord.[3]
Leiolopisma telfairii (Desjardin, 1831) è un piccolo sauro della famiglia Scincidae, endemico di Round Island (Mauritius).
Raundas scinks jeb Telfēra scinks (Leiolopisma telfairii) ir scinku dzimtas ķirzaka, kas endēma Maurīcijai. Vienīgā populācija izdzīvojusi nelielajā Raundas saliņā.
Sugas latīniskais nosaukums ir par godu īru izcelsmes botāniķim Čārlzam Telfēram (1778—1833), kas Maurīcijā un Reinjonā izveidoja botāniskos dārzus, kā arī iestājās par dzīves apstākļu uzlabošanu un izglītības ieviešanu vergu starpā.[2]
Garums no 30—40 cm.[3] Īsās, bet spēcīgās kājas piemērotas bedru kašņāšanai un rakšanai. Šādi grāmatā "Zeltainie sikspārņi un sārtie baloži" Raundas scinku apraksta Džeralds Darels:
"Scinki bija skaistas ķirzakas ar smagnēju, stūrainu ķermeni, īsām kājām un garu asti... Āda ķirzakām bija tīkamā brūnā vai pelēkā krāsā, taču, kad uz tās noteiktā leņķī atmirdzēja saules stari, gludās zvīņas kā skaista mozaīka pēkšņi iezalgojās violetā, zaļā, koši zilā un zeltainā tonī, gluži kā varavīkšņaina eļļas kārtiņa ceļa grambā satecējušā peļķē".
Visēdāji, pārtiek no sēklām, augļiem, kukaiņiem un mazākām ķirzakām. Nav svešs kanibālisms, kad pieaugušie scinki nogalina un apēd jaunākos sugasbrāļus. To izturēšanos Darels pielīdzināja piejaucētu mājdzīvnieku uzvedībai: "Viņi droši nāca mums klāt un, it kā būtu nebrīvē dzimuši, rausās klēpī un ņēma tieši no rokas treknus, melnus prusakus un sulīgus banānu gabaliņus tik droši, ka mēs patiesi jutāmies glaimoti".
Aktīvi augu diennakti, atpūšoties vienīgi dienas karstākajā laikā. Vairošanās sezonā mitrā, smilšainā augsnē izdēj duci vai vairāk mīkstčaulainu olu, kuru inkubācijas periods ilgst divus mēnešus. Pēc izšķilšanās jaunās ķirzaciņas ir vārīgas, miniatūras savu vecāku kopijas.[4]
Pirms kolonizācijas Telfera scinks bija izplatīts gan Maurīcijā, gan tai pieguļošājās saliņās. Ievazāto dzīvnieku — kazu, žurku un trušu un citu invazīvo sugu postošās darbības rezultātā līdz 19. gadsimta vidum tas saglabājās vairs tikai nomaļajā Raundas salā. 1976. gadā salu apmeklēja Džeralds Darels. Tika sagūstīti vairāki sugas pārstāvji un Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības tresta vadībā uzsākta veiksmīga scinku pavairošanas programma nebrīvē. Saliņu atbrīvoja no kazām un trušiem, kas ļāva sugai pamazām atgūties. 2011. gadā veiktie pētījumi liecināja, ka 25 gadus pēc trušu izskaušanas scinku skaits Raundā pieaudzis no 4500 īpatņiem līdz vairāk nekā 44000.
2007. gadā no Raundas 260 Telfēra scinkus pārveda uz Egretu Maurīcijas dienvidaustrumu piekrastē, 250 — netālo Ganerskveinu, palielinot sugas izplatības areālu par 40%. Pirms ķirzaku reintrodukcijas abas saliņas tika atbrīvotas no vairākām invazīvajām sugām, tādējādi panākot vairoties spējīgu populāciju izveidošanu.[3]
Raundas scinks jeb Telfēra scinks (Leiolopisma telfairii) ir scinku dzimtas ķirzaka, kas endēma Maurīcijai. Vienīgā populācija izdzīvojusi nelielajā Raundas saliņā.
Sugas latīniskais nosaukums ir par godu īru izcelsmes botāniķim Čārlzam Telfēram (1778—1833), kas Maurīcijā un Reinjonā izveidoja botāniskos dārzus, kā arī iestājās par dzīves apstākļu uzlabošanu un izglītības ieviešanu vergu starpā.
Leiolopisma telfairii là một loài thằn lằn trong họ Scincidae. Loài này được Desjardin mô tả khoa học đầu tiên năm 1831.[1]
Bài viết về phân họ thằn lằn Lygosominae này vẫn còn sơ khai. Bạn có thể giúp Wikipedia bằng cách mở rộng nội dung để bài được hoàn chỉnh hơn.
Leiolopisma telfairii là một loài thằn lằn trong họ Scincidae. Loài này được Desjardin mô tả khoa học đầu tiên năm 1831.
