Upupidae ye un cladu d'aves bucerotiformes mesmes del Vieyu Mundu, conocíes vulgarmente como abubillas.^[2] Según dellos autores, los upúpidos tienen categoría d'orde denomináu Upupiformes (ver Taxonomía de Sibley-Ahlquist).

Xéneru y especies

La familia de los upúpidos inclúi un solu xéneru, Upupa, con dos especies:^[3]

Xéneru Upupa:

• Upupa epops Linnaeus, 1758 - Europa, Asia y África
• O. epops africana Bechstein, 1811 - África (dalgunos reconocer como especie plena)^[4]
• Upupa marginata Cabanis & Heine, 1860 - Madagascar

Amás, conozse una especie de abubilla xigante, Upupa antaios, que vivía na Islla Santa Elena y s'escastó fai enforma tiempu.^[5][6]

Referencies

Upupa a zo ur genad e rummatadur an evned, krouet e 1758 gant an naturour svedat Carl von Linné (1707-1778).

Spesadoù hag an isspesadoù anezhe^[1]

Tri spesad a ya d'ober ar genad :

• Upupa africana,
• (††) Upupa antaios (aet da get),
• Upupa epops
  • U. e. ceylonensis, U. e. epops, U. e. longirostris, U. e. major, U. e. senegalensis hag U. e. waibeli,
• Upupa marginata.

C'hwec'h (6) isspesad en holl.

Liammoù diavaez

Muioc'h a restroù diwar-benn

Upupa

a vo kavet e Wikimedia Commons.

Notennoù ha daveennoù

Mae'r Copogion (Lladin: Upupidae) yn aderyn lliwgar iawn sy'n frodorol o Affrica-Ewrasia a adnabyddir yn hawdd gan ei goron o blu lliwgar. Dyma'r unig rywogaeth o fewn y teulu 'Upupidae'. Roedd rhywogaeth arall yn bodoli, ond mae bellach wedi darfod: Copog Sant Helena. Mae'r Copog yn perthyn yn agos i deulu arall: Gopog y Coed (Phoeniculidae).

Is-rywogaethau

Ceir naw is-rywogaeth sy'n byw heddiw a nifer o isrywogaethau darfodol, yn ôl Kristin.^[2]

Cyfeiriadau

Pupëza (Anglisht: Hoopoe) është një lloj shpendi i cili shtrihet kryesisht në Afro-Eurazi, i njohur për "kurorën" e tij karakteristike të puplave. Janë të njohura tri lloje të gjalla dhe një specie e zhdukur, megjithëse për shumë vite të gjitha llojet janë grumbulluar si një specie e vetme - Upupa epops . ^{[1] [2] [3] [4] [5]}

Shih edhe

• Mitologjia shqiptare

Referime

1. ^ Jobling, James A. (2010). The Helm Dictionary of Scientific Bird Names. London: Christopher Helm. ff. 147, 396. 978-1-4081-2501-4.
2. ^ Hackett, Shannon J.; etj. (2008). "A Phylogenomic Study of Birds Reveals Their Evolutionary History". Science. 320 (1763): 1763–1768. doi:10.1126/science.1157704. 18583609.
3. ^ Feduccia, Alan (1975). "The Bony Stapes in the Upupidae and Phoeniculidae: Evidence for Common Ancestry" (PDF). The Wilson Bulletin. 87 (3): 416–417.
4. ^ Mayr, Gerald (2000). "Tiny Hoopoe-Like Birds from the Middle Eocene of Messel (Germany)". Auk. 117 (4): 964–970. doi:10.1642/0004-8038(2000)117[0964:THLBFT]2.0.CO;2.
5. ^ Gill, Frank; Donsker, David. "Todies, motmots, bee-eaters, hoopoes, wood hoopoes & hornbills". IOC World Bird List v7.1. doi:10.14344/IOC.ML.7.1. Marrë më 31 mars 2017.

Ticidiyin (Assaɣ ussnan: Upupidae) d tawacult n yigṭaṭ dges anagar yiwet n tewsit isem-is (Upupa s Teqbaylit: Warm izan) deg tewsit-a llant 3 n telmas (Icidi, Icidi n Tefriqt d icidi n R)

Asru

Ẓeṛ daɣen

As upupidas (scientificament, en latín, Upupidae (LEACH, 1820)) son una familia d'aus adintro d'a orden Bucerotiformes, con un solo chenero clasificau: Upupa.^[1]

Descripción

As aus upupidas son paixaros de mida mediana, d'entre 25 y 30 centimetros de largaria, anque una especie extincta (Upupa antaios) podeba pasar d'istas dimensions d'alcuerdo con o solo eixemplar descrito. Capables de volar, o fan batendo as alas y zarrando-las contino, a intervalos.

As alas son pobres^[2], redondas^[3] y a coda quadrada.^[2] Tienen una cresta de plumas que esturrufan y acochan como quieren.^[2][3] O plumache ye pardo-anaranchau^[4][3] u gris-vinacio,^[2] con a tripa clara y rayas negras y blancas en as alas y a coda.

O pico ye largo y curvo,^[4][2] y lo emplegan pa atrapar as suyas presas (insectos -especialment escarabachos-,^[2] invertebraus y tamién vertebraus chicos como ranas y engardaixinas).

Fan o niedo isolau, en o forau de bell tranco u entre as piedras d'un muro.^[4]

Referencias

Vinclos externos =

• Se veigan as imáchens de Commons sobre Upupidae.
• Wikispecies tiene un articlo sobre Upupidae.

Wiiduus (Upupidae) san en famile faan fögler uun det kategorii faan a Bucerotiformes.

Slacher

At jaft man sjauer slacher:

• St. Helena wiiduu (Upupa antaios) †
• (Europeesk) Wiiduu (Upupa epops)
• Afrikoonsk wiiduu (Upupa africana)
• Madagaskar wiiduu (Upupa marginata)

እንድርማሚት

እንድርማሚት ወይም እንድርምሚት (Upupa) በኢትዮጵያና በብዙ አገራት የሚገኝ አዕዋፍ ወገን ነው።

ዝርያዎች፦

• የአውርስያ እንድርማሚት ወይም ተራ እንድርማሚት - በአውርስያና በአፍሪካ እስከ ኢትዮጵያ ድረስ የሚገኘው
• የአፍሪካ እንድርማሚት - በአፍሪካ ከኢትዮጵያ ደቡብ ይገኛል
• የማዳጋስካር እንድርማሚት - ማዳጋስካር ይገኛል
• የሰይንት ህሊና እንድርማሚት * - ድሮ በሴይንት ህሊና ደሴት ይገኝ ነበር፤ በ16ኛው ክፍለ ዘመን ጠፍቷል።

የእንድርማሚት መኖርያዎች

Os upúpidos (Upupidae) son un clado de aves bucerotiformes propias do Vello Mundo.^[1] Segundo algúns autores, os upúpidos teñen categoría de orde denominada Upupiformes (ver Taxonomía de Sibley-Ahlquist).

Xénero e especies

A familia dos upúpidos inclúe un só xénero, Upupa, con dúas especies:^[2] En Galicia vive a especie Upupa epops, a bubela.

Xénero Upupa:

• Upupa epops Linnaeus, 1758 - Europa, Asia e África
• U. epops africana Bechstein, 1811 - África (algúns recoñécena como especie plena)^[3]
• Upupa marginata Cabanis & Heine, 1860 - Madagascar

Ademais, coñécese unha especie de upúpido xigante, Upupa antaios, que vivía na Illa Santa Elena e extinguiuse hai moito tempo.^[4][5]

Notas

Upupidae, porodica ptica kojoj uz vrstu Upupa epops sa 8 podvrsta^[1] pripadala i izumrla vrsta Upupa antaios koja je živjela na otoku Sveta Helena, a izumrla je ubrzo nakon otkrića i kolonizacije otoka 1502. godine.

Nekompletni kostur na Svetoj Heleni otkrio je 1975. godine paleontolog Storrs L. Olson.

Galerija

• U. antaios

• U. e. marginata

• U. e. africana

• U. epops

Izvori

Pupuķi (Upupa) ir vienīgā pupuķu dzimtas (Upupidae) ģints, kas apvieno 4 degunragputnveidīgo sugas (trīs mūsdienās dzīvojošas un vienu izmirušu).^[1] Nesenā pagātnē pupuķus sistematizēja kā vienas sugas — pupuķis (Upupa epops) — dažādas pasugas.

Izplatība

Madagaskaras pupuķis (Upupa marginata)

Satraukuma brīžos pupuķa cekuls izslienas stāvus gaisā, attēlā pupuķis (Upupa epops)

Pupuķiem ir plašs izplatības areāls, tie ir sastopami Eirāzijā, Āfrikā un Madagaskaras salā.^[2] Eirāzijā dzīvojošā pupuķa Japānas pasuga U. e. saturata novērota arī Ziemeļamerikā (1975. gadā Aļaskā Jukonas upes deltā).^[3] 16. gadsimta sākumā, kolonizējot Svētās Helēnas Salu, izmira tajā dzīvojošais milzu pupuķis (Upupa antaios).^[4]

Latvijā

Latvijā retumis novērojama vienīgā Eirāzijā dzīvojošā suga — pupuķis.

Vide

Pupuķi mājo skrajos mežos un krūmājos, pļavās ar smilšainu, nabadzīgu augsni, stepēs un savannā. Vienīgi Madagaskaras pupuķis apmetas biezos mežos. Pupuķus var novērot arī lauksaimniecībā izmantojamās zemēs, piemēram, olīvu birzīs, augļu koku dārzos, vīnogu laukos un parkos.^[5]

Kopīgās īpašības

Pupuķu sugas morfoloģiski ir ļoti līdzīgas, tādēļ tās ilgstoši uzskatīja par vienu sugu. Tie ir vidēja auguma putni ar garu, smailu, liektu knābi, krāšņu cekulu, platiem, noapaļotiem spārniem un īsām, spēcīgām kājām.^[6] Ķermeņa garums 25—32 cm, spārnu plētums 44—48 cm, svars 46—91 g.^[2] Lielākais no pupuķiem ir Madagaskaras pupuķis, tā ķermeņa garums ir apmēram 32 cm, svars līdz 91 g.^[7]

Visām sugām uz spārniem ir kontrastējoši koši, melnbalti raksti. Atkarībā no sugas tie ir atšķirīgi. Spārnu rakstus vislabāk var redzēt lidojumā.^[8] Ziemeļos dzīvojošiem pupuķiem, kas ir gājputni, spārni ir lielāki.

Uzvedība

Āfrikas pupuķis (Upupa africana)

Pupuķi barojas galvenokārt uz zemes, pārmeklējot augsnes virskārtu un uzlasot dažādus bezmugurkaulniekus. Pa zemi pārvietojas ejot. Vislabprātāk barību meklē vietās, kas nav aizaugušas un ir labi pārskatāmas (augi zemi vai to ir maz). Atpūšas koku zaros vai kādā citā vietā, kas atrodas augstāk par zemi (ēku konstrukcijas, sētas, mūrīši). Kad putns ir mierīgs, tā cekuls pieglaužas pie galvas, un otrādāk — satraukuma brīžos cekuls izslienas stāvus gaisā.^[8]

Lai arī lidojums no malas izskatās nenoteikts un vājš, pupuķi ir spēcīgi un ļoti veikli lidotāji, un piekūni tos reti izvēlas par saviem upuriem. Pupuķus var bieži novērot, peroties sausās, karstās smiltīs, tādējādi attīrot apspalvojumu.^[8]

Sistemātika

Pupuķu dzimta (Upupidae)

• Pupuķu ģints (Upupa)
  • Āfrikas pupuķis (Upupa africana)
  • Madagaskaras pupuķis (Upupa marginata)
  • †Milzu pupuķis (Upupa antaios)
  • Pupuķis (Upupa epops)

Atsauces

Hærfuglar, Upupa, er ei lita slekt av fuglar som høyrer til ordenen Bucerotiformes. Upupa er einaste slekta i den biologiske familien Upupidae.

Det er ulike synspunkt på inndeling av artar og underartar i denne slekta, det er rekna frå ein til fire artar avhengig av taksonomi. Ein art, U. Antaeus på øya St. Helena døyde ut på 1500-talet, truleg på grunn av oppdaginga av øya.

Hærfuglar finst i sørlege og sentrale delar av Europa og Asia og i dei fleste delar av Afrika. Føretrekte habitat er opne landskap, som savannar eller jordbruksland. Dei brukar mykje tid på bakken i jakta på insekt og mark.

Artar etter Clementslista: ^[1]

• Hærfugl, Upupa epops
• Madagaskarhærfugl, Upupa marginata

IOC-lista skildar dessutan Upupa africana som ein art, og ikkje som underart av hærfugl Upupa epops.^[2]

Referansar