الأسماء في صفحات التنقل
Die Eigentlichen Nattern oder Land- und Baumnattern (Colubrinae) sind eine Unterfamilie der Nattern (Colubridae). Sie weisen vielfältig gestaltete Lendenwirbel auf, die im Gegensatz zu denen der Natricinae aber nie Hypapophysen (ventrale Fortsätze) aufweisen. Im Gegensatz zu den Dipsadinae weisen sie keine flachen Wirbelbögen zusammen mit einem breiten abwärts gerichteten Kiel auf.[1] Die Eigentlichen Nattern sind die größte Unterfamilie der Nattern, die genaue Zahl der ihnen zugerechneten Gattungen variiert dabei abhängig von der zu Grunde liegenden Systematik. Unter die Colubrinae fallen auch bekannte Schlangengattungen wie die Zornnattern, die Afrikanischen Eierschlangen oder die Königsnattern.
Die Gattungen der Colubrinae nach The Reptile Database[2]:
Die Eigentlichen Nattern oder Land- und Baumnattern (Colubrinae) sind eine Unterfamilie der Nattern (Colubridae). Sie weisen vielfältig gestaltete Lendenwirbel auf, die im Gegensatz zu denen der Natricinae aber nie Hypapophysen (ventrale Fortsätze) aufweisen. Im Gegensatz zu den Dipsadinae weisen sie keine flachen Wirbelbögen zusammen mit einem breiten abwärts gerichteten Kiel auf. Die Eigentlichen Nattern sind die größte Unterfamilie der Nattern, die genaue Zahl der ihnen zugerechneten Gattungen variiert dabei abhängig von der zu Grunde liegenden Systematik. Unter die Colubrinae fallen auch bekannte Schlangengattungen wie die Zornnattern, die Afrikanischen Eierschlangen oder die Königsnattern.
The Colubrinae are a subfamily of the family Colubridae of snakes. It includes numerous genera, and although taxonomic sources often disagree on the exact number, The Reptile Database lists 717 species in 92 genera as of September 2019.[2] It is the second largest subfamily of colubrids, after Dipsadinae.[2] Many of the most commonly known snakes are members of this subfamily, including rat snakes, king snakes, milk snakes, vine snakes, and indigo snakes.[2]
Colubrine snakes are distributed worldwide, with the highest diversity in North America, Asia, northern Africa, and the Middle East. There are relatively few species of colubrine snakes in Europe, South America, Australia, and southern Africa, and none in Madagascar, the Caribbean, or the Pacific Islands.[2][3][4]
Colubrine snakes are extremely morphologically and ecologically diverse. Many are terrestrial, and there are specialized fossorial (e.g. Tantilla) and arboreal (e.g. Oxybelis) groups, but no truly aquatic groups. Some of the most powerful constrictors (e.g. Pantherophis, Pituophis, Lampropeltis) are members of this group, as are a few snakes that have strong enough venom to kill humans (i.e. boomslangs [Dispholidus] and twigsnakes [Thelotornis]).[5][6]
Within Colubrinae, genera and species seem to make up five distinct radiations[7] that are to varying degrees broadly similar in terms of ecology and geographic distribution, although increased sampling is needed to determine whether all species currently placed in Colubrinae fit into one of these groups. These correspond roughly to the historically recognized tribe names Sonorini, Colubrini, Boigini/Lycodontini, Dispholidini, and Lampropeltini.
Coluber is the type genus of both Colubrinae and Colubridae and the basis for the name Colubroidea, and it is one of only three snake genera named by Carl Linnaeus still in use for a snake today.[8][9]
A group of 4 genera historically placed in Colubrinae have recently been called a separate subfamily, Ahaetullinae, in a few analyses.[10] These are Ahaetulla Link, 1807, Chrysopelea Boie, 1827, Dendrelaphis Boulenger, 1890, and Dryophiops Boulenger, 1896.
.jpg)
The Colubrinae are a subfamily of the family Colubridae of snakes. It includes numerous genera, and although taxonomic sources often disagree on the exact number, The Reptile Database lists 717 species in 92 genera as of September 2019. It is the second largest subfamily of colubrids, after Dipsadinae. Many of the most commonly known snakes are members of this subfamily, including rat snakes, king snakes, milk snakes, vine snakes, and indigo snakes.
Colubrine snakes are distributed worldwide, with the highest diversity in North America, Asia, northern Africa, and the Middle East. There are relatively few species of colubrine snakes in Europe, South America, Australia, and southern Africa, and none in Madagascar, the Caribbean, or the Pacific Islands.
Colubrine snakes are extremely morphologically and ecologically diverse. Many are terrestrial, and there are specialized fossorial (e.g. Tantilla) and arboreal (e.g. Oxybelis) groups, but no truly aquatic groups. Some of the most powerful constrictors (e.g. Pantherophis, Pituophis, Lampropeltis) are members of this group, as are a few snakes that have strong enough venom to kill humans (i.e. boomslangs [Dispholidus] and twigsnakes [Thelotornis]).
Within Colubrinae, genera and species seem to make up five distinct radiations that are to varying degrees broadly similar in terms of ecology and geographic distribution, although increased sampling is needed to determine whether all species currently placed in Colubrinae fit into one of these groups. These correspond roughly to the historically recognized tribe names Sonorini, Colubrini, Boigini/Lycodontini, Dispholidini, and Lampropeltini.
Coluber is the type genus of both Colubrinae and Colubridae and the basis for the name Colubroidea, and it is one of only three snake genera named by Carl Linnaeus still in use for a snake today.
Los colubrinos (Colubrinae) son una subfamilia perteneciente a la familia Colubridae que abarca numerosos géneros de serpientes, siendo la mayor subfamilia de colúbridos.
Según The Reptile Database:
Datos: Q1303330
Multimedia:
Especies: Colubrinae
Los colubrinos (Colubrinae) son una subfamilia perteneciente a la familia Colubridae que abarca numerosos géneros de serpientes, siendo la mayor subfamilia de colúbridos.
Colubrinae on madude alamsugukond.
Alamsugukonda Colubrinae klassifitseeritakse roomajate andmebaasis järgmised maoperekonnad[1]:
Selles artiklis on kasutatud prantsuskeelset artiklit fr:Colubrinae seisuga 16.12.2013.
Colubrinae on madude alamsugukond.
Colubrinae Colubridae familiako narrasti azpifamilia bat da.
Colubrinae Colubridae familiako narrasti azpifamilia bat da.
Les Colubrinae sont une sous-famille de serpents de la famille des Colubridae[1].
Les espèces de cette sous-famille se rencontrent sur tous les continents[1].
Selon Reptarium Reptile Database (12 mai 2016)[2] :
Les Colubrinae sont une sous-famille de serpents de la famille des Colubridae.
Colubrinae (Oppel, 1811) è una sottofamiglia di serpenti appartenenti alla famiglia Colubridae.[1]
Comprende 706 specie suddivise nei seguenti generi:[1]
Colubrinae (Oppel, 1811) è una sottofamiglia di serpenti appartenenti alla famiglia Colubridae.
Colubrinae sunt serpentes subfamiliae Colubridarum, inter quos sunt multa genera, de quibus fontes taxinomici saepe inter se dissentiunt. Haec est maxima colubridarum subfamilia, ac maxima quidem serpentium omnium. Multi ex anguibus latissime notis sunt species huius subfamiliae, inter quos varii constrictores, Lampropeltes (praecipue Lampropeltis triangulum), et Drymarchontes. Nonnulli sunt animalia dilecta.
Mionatrix, genus fossile, in Sinis aevo Miocaeno vixit.
Colubrinae sunt serpentes subfamiliae Colubridarum, inter quos sunt multa genera, de quibus fontes taxinomici saepe inter se dissentiunt. Haec est maxima colubridarum subfamilia, ac maxima quidem serpentium omnium. Multi ex anguibus latissime notis sunt species huius subfamiliae, inter quos varii constrictores, Lampropeltes (praecipue Lampropeltis triangulum), et Drymarchontes. Nonnulli sunt animalia dilecta.
Tikrieji žalčiai (lot. Colubrinae, vok. Eigentliche Nattern) – žaltinių (Colubridae) pošeimis.
Lietuvoje gyvena viena rūšis:
Tikrieji žalčiai (lot. Colubrinae, vok. Eigentliche Nattern) – žaltinių (Colubridae) pošeimis.
Lietuvoje gyvena viena rūšis:
Lygiažvynis žaltys (Coronella austriaca)Zalkšu apakšdzimta (Colubrinae) ir viena no piecām zalkšu dzimtas (Colubridae) apakšdzimtām.[1] Dažu sistemātiķu taksonomiskajās sistēmās tā ir vienīgā dzimtas apakšdzimta, tā kā pārējās tiek izdalītas kā atsevišķas dzimtas.[1] Zalkšu apakšdzimta ir viena no lielākajām dzimtas grupām, tā apvieno apmēram 650 čūsku sugu, kas tiek iedalītas apmēram 100 ģintīs. Par to lielāka ir tikai lielgalvas zalkšu apakšdzimta (Dipsadinae), kas apvieno gandrīz 700 sugas.[1] Zalkšu apakšdzimtas sugas sastopamas visos kontinentos, izņemot Antarktīdu. Tās mājo dažāda rakstura biotops, sākot ar tropiem un beidzot ar tuksnešiem, sākot ar zemienēm un beidzot ar augstkalniem.[1] Atkarībā no sugas tās piemērojušās dzīvei uz sauszemes, ūdenī, kokos, arī zem zemes, alās vai vienkārši ierokoties zemē.[2]
Latvijā mājo viena zalkšu apakšdzimtas suga — gludenā čūska (Coronella austriaca).[3]
Zalkšu apakšdzimtas sugām raksturīgs garš, slaids ķermenis. Garenā galva vizuāli labi nodalās no ķermeņa. Uz galvas virsas parasti ir 9 simetriski izvietotas zvīņas. Augšžokļa zobi visi ir apmēram vienā lielumā vai arī dziļākie zobi no sāniem nedaudz saspiesti un ir izteikti lielāki kā pārējie zobi. Reizēm pirms tiem ir neliela atstarpe.[2] Lielākajai daļai sugu acu zīlītes apaļas, bet dažām sugām vertikāli spraugveidīgas vai horizontālas elipses.[2]
Lielākā daļa zalkšu dzimtas sugu nav indīgas, lai gan dažas sugas ir indīgas un cilvēka dzīvībai bīstamas,[1] piemēram, vīnogu zalkši (Thelotornis).[4]Atkarībā no sugas šīs grupas zalkši vai nu barojas ļoti universāli, ar jebko, ko var noķert, vai arī specializējušies ļoti īpašai barībai, piemēram, barojoties ar skorpioniem vai tarantuliem. Lielākā daļa sugu dēj olas, bet dažas sugas ir oldzīvdzemdētājas un dzemdē dzīvus mazuļus, piemēram, varžēdājzalktis (Oocatachus rufodorsatus).[1]
Zalkšu apakšdzimta (Colubrinae)[5][6]
Zalkšu apakšdzimta (Colubrinae) ir viena no piecām zalkšu dzimtas (Colubridae) apakšdzimtām. Dažu sistemātiķu taksonomiskajās sistēmās tā ir vienīgā dzimtas apakšdzimta, tā kā pārējās tiek izdalītas kā atsevišķas dzimtas. Zalkšu apakšdzimta ir viena no lielākajām dzimtas grupām, tā apvieno apmēram 650 čūsku sugu, kas tiek iedalītas apmēram 100 ģintīs. Par to lielāka ir tikai lielgalvas zalkšu apakšdzimta (Dipsadinae), kas apvieno gandrīz 700 sugas. Zalkšu apakšdzimtas sugas sastopamas visos kontinentos, izņemot Antarktīdu. Tās mājo dažāda rakstura biotops, sākot ar tropiem un beidzot ar tuksnešiem, sākot ar zemienēm un beidzot ar augstkalniem. Atkarībā no sugas tās piemērojušās dzīvei uz sauszemes, ūdenī, kokos, arī zem zemes, alās vai vienkārši ierokoties zemē.
Latvijā mājo viena zalkšu apakšdzimtas suga — gludenā čūska (Coronella austriaca).
.jpg)
