الأسماء في صفحات التنقل
Lielā krastkaņepe (Eupatorium cannabinum) ir daudzgadīgs, 50-150 cm augsts kurvjziežu dzimtas lakstaugs.
Bieži sastopams mitrās saulainās gravās, upju krastmalās, grāvjos, mitros krūmājos. Saknenis mezglains, slīps. Stumbrs stāvs, vienkāršs vai ar nedaudziem zariem,ar īsiem, vienkāršiem matiņiem; lapas plātne dziļi staraini dalīta pa lielākai daļai 3-5 lancetiskās, smailās daļās, garums apmēram 15 cm; stumbra augšdaļā lapas nereti veselas, iegareni lancetiskas, lapu mala parupji zāģzobaina. Zied no jūlija līdz septembrim. Kurvīši mazi, ar 4-6 ziediem, parasti daudzi vienkopus blīvās, vairogveida skarās. Vīkala lapas nedaudzas, nevienādas, iegarenas, strupas, ar šauru, plēvainu apmali, kailas vai arī ārējās ar matiņiem, jumstiņveidīgi 2-3 rindās. Kurvīša galotne kaila. Kauss kausmatiņu apmales veidā, kausmatiņi vienkārši, mazliet raupji, vienā rindā. Visi ziedi stobrziedi, divdzimumu, vainags netīri rožains, purpursārts vai brūngani sārts, vai arī gandrīz balts, ar 5 zobiņiem. Putekšņlapas 5. Drīksna divžuburaina, sniedzas tālu ārpus zieda. Auglis - piecšķautņains sēklenis, īsāks nekā kausmatiņi, ar kāpurveida dziedzeriem. Tautas medicīnā lakstus lieto kā caurejas, vemšanas, diurētisku un sviedrēšanas līdzekli, saaukstēšanās slimību, aknu un žultspūšļa slimību ārstēšanai. Ārīgi lieto strutojošu brūču un augoņu dziedēšanai. Lieto arī homeopātijā. Augs ir indīgs.
