الأسماء في صفحات التنقل
Dzeltenā cielava (Motacilla flava) ir cielavu dzimtas (Motacillidae) dziedātājputnu suga, kurai ir 10 pasugas.[1] Tai ir plašs izplatības areāls, sastopama Eiropā, Āzijā un Ziemeļāfrikā. Kādreizējā pasuga — austrumu dzeltenā cielava (Motacilla tschutschensis) — mūsdienās izdalīta kā atsevišķa suga (turklāt vairākas kādreizējās dzeltenās cielavas pasugas mūsdienās ir austrumu dzeltenās cielavas pasugas).[1]
Ligzdošanas areāls ir ļoti plašs, tas sākas ar Rietumeiropu un beidzas ar Sibīrijas rietumiem. Reģionos ar maigākām ziemām, piemēram, Rietumeiropā dzeltenā cielava ir nometnieks, toties Eiropas ziemeļu un austrumu reģionu populācijas ziemot dodas uz Āfriku (uz dienvidiem no Sahāras tuksneša) un Dienvidāziju (Indijas subkontinentu).[2][3]
Dzeltenā cielava Latvijā ir parasta ligzdotāja, tomēr tās izplatība ir nevienmērīga. Latvijas teritorijā ligzdo divas pasugas: nominālpasuga (Motacilla flava flava), kura ligzdo lielākajā daļā Latvijas, un ziemeļu dzeltenā cielava (M. f. thunbergi), kura bieži caurceļo un vietām ligzdo. Par tās izplatību Latvijā dati ir nepilnīgi. Četras reizes Latvijā ir arī novērota melngalvas cielava (M. f. feldegg).[2] Ligzdojošo putnu skaits pēdējos gados ir būtiski samazinājies, kas saistīts ar ligzdošanas biotopu — dabisku pļavu — platību samazināšanos. Lai pievērstu pastiprinātu uzmanību sugas stāvoklim un tā izpētei, dzeltenā cielava 2017. gadā tika izvēlēta par Gada putnu Latvijā.[4]
Dzeltenā cielava ir neliels, slaids dziedātājputns ar garām kājām un garu asti, kuru tā bieži cilā, līdzīgi kā to dara visas cielavas. Tās ķermeņa garums ir apmēram 17 cm, spārnu izplētums 25 cm,[5] svars tēviņiem 12,3—26,4 g, mātītei 11,2—22,6 g.[6] Salīdzinot ar pārējām Eiropā sastopamajām cielavām, dzeltenajai cielavai ir visīsākā aste. Apspalvojums krāšņs, dzeltenzaļš. Vairošanās sezonas laikā tēviņa apspalvojums uz muguras ir olīvzaļš, bet uz vēdera koši dzeltens, uz gandrīz melnajiem spārniem divas baltas vai dzeltenas šķērsjoslas.[6] Mātītes ir mazāk košas, ne tik kontrastainas. Knābis un kājas pelēkmelnas. Ārpus vairošanās sezonas gan mātītes, gan tēviņi kļūst pelēcīgāki, mazāk koši. To muguras kļūst brūnākas, bet vēderi gaišāki.[6] Jaunie putni izskatās līdzīgi mātītēm, tikai tiem ir gaiši brūnas rīkles un krūtis, kā arī gaiši dzeltenas zīmes uz galvas.[6]
Galvas un rīkles apspalvojums ir atšķirīgs atkarībā no pasugas. Piemēram, nominālpasugai, kas mājo Eiropas ziemeļos un centrālajos reģionos, ir zilpelēka galvas virsa, tumšāki deniņi un samērā gara, balta vai dzeltena "uzacs", kas sākas pie knābja un beidzas pie pakauša, bet pāri acij ir tumša līnija.[6] Pasugas atšķiras arī ar dziesmas veidu.[6]
1 — 2 dzeltengalvas cielava
3 — 5 nominālpasugas cielava
6 Saika dzeltenā cielava
1 — 3 ziemeļu dzeltenā cielava
4 — 6 pelēkgalvas cielava
1 — 6 melngalvas cielava
Dzeltenā cielava mājo atklātās ainavās ūdens tuvumā, tai patīk mitras pļavas, purvi un upju krasti ar garu zāli.[5] Ārpus vairošanās sezonas dienas laikā katrai cielavai ir neliela barošanās teritorija, kuru tā apsargā no citām cielavām, toties nakts laikā tās pulcējas lielos baros un kopīgi nakšņo kokā.[6] Tā pamatā barojas uz zemes ar nelieliem bezmugurkaulniekiem, bet dzeltenā cielava medī kukaiņus arī īsos lidojumos. To bieži var novērot liellopu ganību tuvumā, sekojot liellopiem un medījot kukaiņus ap tiem.[5][6] Ligzdošanas laikā katram pārim ir sava ligzdošanas teritoriju, kuru tie kopīgi aizsargā.[6]
Dzeltenās cielavas veido monogāmus pārus un atkarībā no izplatības areāla ligzdošanas laiks ir atšķirīgs. No sausas zāles un sūnām tiek vīta viebnkārša, kausveida ligzda, kas no iekšpuses izklāta ar matiem un dažām spalviņām. Ligzdu būvē mātīte viena pati un tā novietota uz zemes kādā seklā padziļinājumā.[6][7] Dējumā ir 4—6 olas. Perē abi vecāki apmēram 11—13 dienas. Arī par putnēniem rūpējas abi vecāki.[6] Jaunie putni izlido 13—15 dienu vecumā. Sezonā var būt 1—2 perējumi.[5] Dzelteno cielavu vidējais vecums ir 3 gadi, bet garākais zināmais mūžs ir bijis 7 gadi.[5]
Dzeltenajai cielavai ir 10 pasugas:[1]
Dzeltenā cielava (Motacilla flava) ir cielavu dzimtas (Motacillidae) dziedātājputnu suga, kurai ir 10 pasugas. Tai ir plašs izplatības areāls, sastopama Eiropā, Āzijā un Ziemeļāfrikā. Kādreizējā pasuga — austrumu dzeltenā cielava (Motacilla tschutschensis) — mūsdienās izdalīta kā atsevišķa suga (turklāt vairākas kādreizējās dzeltenās cielavas pasugas mūsdienās ir austrumu dzeltenās cielavas pasugas).
_I_IMG_9616.jpg)
