Plīvurpūces, plīvurpūču ģints (Tyto) ir pūčveidīgo (Strigiformes) putnu ģints, kas pieder plīvurpūču dzimtai (Tytonidae). Plīvurpūču ģintī ir 17 mūsdienās dzīvojošas sugas,[1][2] no kurām visbiežāk sastopamā ir parastā plīvurpūce (Tyto alba). Andamanu plīvurpūce (Tyto deroepstorffi) nesenā pagātnē tika klasificēta kā viena no parastās plīvurpūces pasugām.[3]
Plīvurpūces ir sastopamas visos kontinentos, izņemot Antarktīdu. Latvijā reizēm var novērot parasto plīvurpūci, kas ieklejo no Eiropas dienvidrietumiem.[4]
Plīvurpūcēm mugura ir tumšāka nekā vēders. Visbiežāk tās ir oranžīgi brūnas, turklāt gaišais vēders ir tādā pašā krāsā kā mugura tikai gaišāks. Plīvurpūcēm ir raksturīgs sirdsveida sejas disks, kā arī tām nav ausu pušķi vai kā citādi izceltas ausis, kas ir raksturīgs daudzām citām pūcēm. Plīvurpūces ir lielākas nekā brūnās plīvurpūces, kas ir otra plīvurpūču dzimtas ģints. Salīdzinot ar citiem pūčveidīgajiem putniem, plīvurpūces ir izplatījušās daudz plašāk un veiksmīgāk, un tās ir spējušas ne tikai iedzīvoties gandrīz visos kontinentos, bet arī sasniegt dažādas salas okeānos.[5]
Plīvurpūces, plīvurpūču ģints (Tyto) ir pūčveidīgo (Strigiformes) putnu ģints, kas pieder plīvurpūču dzimtai (Tytonidae). Plīvurpūču ģintī ir 17 mūsdienās dzīvojošas sugas, no kurām visbiežāk sastopamā ir parastā plīvurpūce (Tyto alba). Andamanu plīvurpūce (Tyto deroepstorffi) nesenā pagātnē tika klasificēta kā viena no parastās plīvurpūces pasugām.
Plīvurpūces ir sastopamas visos kontinentos, izņemot Antarktīdu. Latvijā reizēm var novērot parasto plīvurpūci, kas ieklejo no Eiropas dienvidrietumiem.
