Aphis nerii ir īsto laputu suga. Tā ir kosmopolīta suga, kura izplatīta tropiskos un siltos reģionos visā pasaulē. Tās primārā dzīvesvieta, iespējams, ir Vidusjūras reģions.[1]
Aphis nerii ir obligāti partenoģenētiska suga, taču starp laputu īpatņiem ir mātītes un tēviņi. Pieaugušas mātītes var būt ar spārniem (latīņu: alata) un bez spārniem (latīņu: apterae). Mātītes ir dzeltenas un melnas ar tumšām spārnu vēnām. Dzeltenās krāsas mātītēm ir tumši piedēkļi: (angļu: cornicles) —ūsas, kājas, kauda (vēdera galotne). Nimfas ir līdzīgas bezspārnu mātītēm, taču mazākas. Pieaugušas laputis ir 1,5 līdz 2,6 mm garas.[1]
Aphis nerii barojas ar augiem no oleandru dzimtas (Apocynaceae)[1] — Nerium oleander, Asclepias tuberosa, Asclepias curassavica, Asclepias syriaca, Asclepias incarnata, Araujia sericifera, Hoya carnosa, Calotropis gigantea,, Gomphocarpus physocarpus, Cynanchum laeve.[2][1][3] Laputis barojas ar augu lapām.[2]
Uz šīm laputīm medī dažu mārīšu sugu kāpuri (piemēram, Menochilus sexmaculatus),[2] kā arī dažādu divspārņu (utumušas) un tīklspārņu dzimtu (zeltactiņi, Hemerobiidae) kāpuri.[1] Aphis nerii ir daži parazitoīdi: Lysiphlebus testaceipes,[4] Aphidius colemani (no Braconidae dzimtas)[5].
Lysiphlebus testaceipes ir galvenais Aphis nerii laputu parazitoīds. Mātīte dēj olas laputs ķermenī. Attīstījušies kāpuri sāk laputs ķermenī baroties, un tas galu galā laputi iznīcina. Parazitēta laputs kļūst brūna un mumificējas, tās ķermenis mumificējoties uzpūšas.[1] No mumificētas laputs Lysiphlebus testaceipes izgrauž atveri un atstāj tās ķermeni.[4]
Aphis nerii ir īsto laputu suga. Tā ir kosmopolīta suga, kura izplatīta tropiskos un siltos reģionos visā pasaulē. Tās primārā dzīvesvieta, iespējams, ir Vidusjūras reģions.
