Vēršantilopju apakšdzimta (Alcelaphinae) ir viena no dobradžu dzimtas (Bovidae) apakšdzimtām, kas pieder pārnadžu kārtai (Artiodactyla). Tā apvieno 10 mūsdienās dzīvojošas sugas, kas iedalītas 4 ģintīs.[1] Visas šīs apakšdzimtas sugas dzīvo Āfrikas savannā, uz dienvidiem no Sahāras. Apakšdzimta evolūcijas skatījumā ir relatīvi jauna, vecākās fosilijas ir atrastas Āfrukā un ir 5—4,5 miljonus gadu vecas.[2] Vislielākā sugu dažādība apakšdzimtā bija sastopama pirms 2 miljoniem gadu, kad savannā dzīvoja vismaz 15 dažādas vēšantilopju sugas.
Visas vēršantilopju apakšdzimtas sugas ir liela auguma pārnadži, kuriem ir raksturīgs nomadu dzīves veids. Tās ir izteikti zālēdāji, kas dzīvo milzīgos, blīvos baros un kas kādreiz tūkstošiem klīda pa savannu. Mūsdienās pārāk intensīvo medību un lauksaimniecības attīstības dēļ dzīvnieku populācijas ir samazinājušās. Vienīgās sugas, kurām pagaidām nedraud izmiršana, ir antilopes gnu un antilopes topi.[2]
Vēršantilopju apakšdzimtas sugām raksturīgs neliels dzimumu dimorfisms, kas izpaužas faktā, ka tēviņi ir par kādiem 10—20% lielāki nekā mātītes.[2] Visām sugām ir samērā dīvainas ķermeņa proporcijas. Dzīvniekiem ir garas, tievas kājas, piemērotas ātrai skriešanai. Ķermeņa priekšējā daļa ir liela un masīva, ar lielu galvu, mugura virzienā uz krustiem liecas slīpi uz leju, īpaši tas ir izteikts vēršantilopēm. Uz priekškāju pēdām ir smarždziedzeri. Garā purna daļa kompensē īso kaklu, dzīvniekam plūcot zāli. Abiem dzimumiem ir ragi, lai gan tēviņiem tie ir garāki un masīvāki.[2]
Mazuļi piedzimst gaišā smilšu krāsā un ļoti drīz pēc dzimšanas spēj cieši sekot savai mātei. Piemēram, antilopēm gnu nav mazuļa slēpšanas fāze pēc tā piedzimšanas. Jau dienas vecumā mazulis spēj sekot baram, neatpaliekot ātrumā.[2]
Vēršantilopju apakšdzimta (Alcelaphinae) ir viena no dobradžu dzimtas (Bovidae) apakšdzimtām, kas pieder pārnadžu kārtai (Artiodactyla). Tā apvieno 10 mūsdienās dzīvojošas sugas, kas iedalītas 4 ģintīs. Visas šīs apakšdzimtas sugas dzīvo Āfrikas savannā, uz dienvidiem no Sahāras. Apakšdzimta evolūcijas skatījumā ir relatīvi jauna, vecākās fosilijas ir atrastas Āfrukā un ir 5—4,5 miljonus gadu vecas. Vislielākā sugu dažādība apakšdzimtā bija sastopama pirms 2 miljoniem gadu, kad savannā dzīvoja vismaz 15 dažādas vēšantilopju sugas.
