Alcelaphinae is 'n subfamilie van die horingdraers, waartoe die wildebeeste, hartbeeste, bontebokke en ander soortgelyke spesies ewehoewige soogdiere behoort. Die familie is nou verwant aan die rooibok (Aepyceros melampus), wat soms ook in die groep ingedeel word.[1]
Hierdie diere is groot en stewig met lange gesigte, lang pote, kort, stewige nekke en hoë skouers, terwyl die romp agter laer is. Huidkliere is agter die oë en op die voorpote geleë. Die horings is gekrom en by albei geslagte aanwesig. Die bulle word gemiddeld effens groter as die koeie.
Alcelaphinae kom voor in vogtige graslande en oop bosse reg oor Afrika suid van die Sahara, met die uitsondering van die reënwoudgordel. Fossiele is tot in Indië gevind, maar meer onlangse fossiele word ook in Noord-Afrika aangetref. Die diere leef in groot kuddes. Sommige spesies, soos die blouwildebees en die basterhartbees, is van die algemeenste wildsbokke wat op die Afrika-savanne voorkom en onderneem jaarliks skouspelagtige trektogte. Gras vorm by alle spesies 'n belangrike deel van die dieet. Alle spesies is goeie hardlopers en kan vinnig op die vlug slaan.
Alcelaphinae is 'n subfamilie van die horingdraers, waartoe die wildebeeste, hartbeeste, bontebokke en ander soortgelyke spesies ewehoewige soogdiere behoort. Die familie is nou verwant aan die rooibok (Aepyceros melampus), wat soms ook in die groep ingedeel word.
Hierdie diere is groot en stewig met lange gesigte, lang pote, kort, stewige nekke en hoë skouers, terwyl die romp agter laer is. Huidkliere is agter die oë en op die voorpote geleë. Die horings is gekrom en by albei geslagte aanwesig. Die bulle word gemiddeld effens groter as die koeie.
Alcelaphinae kom voor in vogtige graslande en oop bosse reg oor Afrika suid van die Sahara, met die uitsondering van die reënwoudgordel. Fossiele is tot in Indië gevind, maar meer onlangse fossiele word ook in Noord-Afrika aangetref. Die diere leef in groot kuddes. Sommige spesies, soos die blouwildebees en die basterhartbees, is van die algemeenste wildsbokke wat op die Afrika-savanne voorkom en onderneem jaarliks skouspelagtige trektogte. Gras vorm by alle spesies 'n belangrike deel van die dieet. Alle spesies is goeie hardlopers en kan vinnig op die vlug slaan.
Buballar (lat. Alcelaphinae) — cütdırnaqlılar dəstəsinin boşbuynuzlular fəsiləsinə aid yarımfəsilə.
Buballar qnuların yaxın qohumlarıdır. Çəkiləri 225 kiloqrama çatır. Buballar Şimalı Afrikadan Saxaraya qədər olan açıq ərazidə yaşayırlar.
Buballar (lat. Alcelaphinae) — cütdırnaqlılar dəstəsinin boşbuynuzlular fəsiləsinə aid yarımfəsilə.
Buballar qnuların yaxın qohumlarıdır. Çəkiləri 225 kiloqrama çatır. Buballar Şimalı Afrikadan Saxaraya qədər olan açıq ərazidə yaşayırlar.
Alcelaphinae a zo un iskerentiad e rummatadur ar bronneged, ennañ antilopenned.
Koantiloper (latin Alcelaphinae) er en underfamilie af de skedehornede hovdyr, der lever på savannen
De har højt skulderparti og skrånende ryg. Benene er slanke. Begge køn har stærkt svungne horn. Hovedet er smalt aflangt. Halen er lang og behåret.
Underfamilie: Alcelaphinae
Koantiloper (latin Alcelaphinae) er en underfamilie af de skedehornede hovdyr, der lever på savannen
Die Kuhantilopen (Alcelaphini) sind eine Tribus der Hornträger (Bovidae), benannt nach der Nordafrikanischen Kuhantilope (Alcelaphus buselaphus).
Es handelt sich um mittelgroße bis große, in Afrika beheimatete Antilopen. Benannt sind sie nach ihrem verlängerten, entfernt rinderähnlichen Schädel. Sie sind allerdings nicht näher mit den Rindern verwandt, sondern scheinen vielmehr in der Nähe der Pferdeböcke zu stehen. Alle Arten der Kuhantilopen tragen in beiden Geschlechtern Hörner. Diese sind oft in verschiedener Weise hakenartig geformt.
Kuhantilopen sind vorwiegend Bewohner von Grasländern und in Savannenregionen in Afrika südlich der Sahara zu finden. Sie sind an Grasnahrung angepasst und leben – oder lebten bis zu ihrer teils drastischen Dezimierung durch menschliche Bejagung – oft in großen Herden.
Die Anzahl der Arten innerhalb der Kuhantilopen ist umstritten, was vorwiegend an der unterschiedlichen Beurteilung des Status einzelner Unterarten liegt. Folgende Gattungen und Arten werden nach Groves und Grubb (2011) unterschieden:[1][2]
Die ursprünglich als Leierantilope bezeichnete Form bildet einen Artkomplex, der sich aus den verschiedenen Sassabys (Sassaby und Bangweulu-Sassaby), dem Korrigum und dem Tiang sowie einigen Topis (Serengeti-Topi und Küsten-Topi) zusammensetzt. Ursprünglich als Unterarten der Leierantilope angesehen, werden sie nach der Revision durch Groves und Grubb (2011) als eigenständig geführt.[3][2]
Der früheste Fossilnachweis der Kuhantilopen datiert in das ausgehende Miozän vor etwa 7,5 bis 7 Millionen Jahren und stammt aus Lothagam in Kenia. Spätestens im Pliozän sind die Kuhantilopen bereits recht variantenreich vertreten, bedeutende Gattungen stellen unter anderem Damalacra und Parmularius dar, erstere ist unter anderem aus Langebaanweg im südwestlichen Südafrika belegt, letztere aus Laetoli in Tansania und Makapansgat, ebenfalls Südafrika. In diese Zeit fällt auch das früheste Auftreten der heutigen Formen. Die Leierantilopen sind neben zahlreichen Funden aus dem östlichen und südlichen Afrika auch aus dem nördlichen Teil des Kontinents nachgewiesen, etwa von Ain Bucherit in Algerien. Hier sind zudem frühe Vertreter der Gnus entdeckt worden, während Vorgänger der heutigen Hunter-Antilope frühe Nachweise unter anderem in Koobi Fora und Olduvai im östlichen Afrika besitzen. Die Frühformen der Hunter-Antilope waren noch sehr groß und besaßen äußerst lange Hornzapfen. Bedeutende Gattungen des Pleistozäns stellen Megalotragus, eine der größten Kuhantilopen überhaupt, und Rusingoryx dar. Während erstere über weite Teile von Ost- und Südafrika verbreitet war und erst im frühen Holozän verschwand, kam letztere bisher nur am Victoriasee vor und beschränkt sich zeitlich auf das Obere Pleistozän.[4]
Die Kuhantilopen (Alcelaphini) sind eine Tribus der Hornträger (Bovidae), benannt nach der Nordafrikanischen Kuhantilope (Alcelaphus buselaphus).
Kutoka Wikipedia, kamusi elezo huru
Alcelaphinae ni nusufamilia ndogo katika familia Bovidae. Spishi zake zinafanana na kongoni. Nusufamilia hii ina jenasi nne ndani yake:
Ili kupata maelezo kuhusu masanduku ya uanapwa ya spishi angalia: Wikipedia:WikiProject Mammals/Article templates/doc.
Los Alcelafins son una sosfamilha dels bovids.
Comprenon quatre genres :
Kutoka Wikipedia, kamusi elezo huru
Alcelaphinae ni nusufamilia ndogo katika familia Bovidae. Spishi zake zinafanana na kongoni. Nusufamilia hii ina jenasi nne ndani yake:
Alcelaphus (Kongoni) Beatragus (Hirola) Connochaetes (Nyumbu) Damaliscus (Nyamera na Sasabi)
The subfamily Alcelaphinae (or tribe Alcelaphini),[1][2] of the family Bovidae, contains the wildebeest, tsessebe, topi, hartebeest, blesbok and bontebok, and several other related species. Depending on the classification, there are 6–10 species placed in four genera, although Beatragus is sometimes considered a subgenus of Damaliscus, while Sigmoceros is sometimes considered for the Lichtenstein's hartebeest.[3]
Subfamily Alcelaphinae
The subfamily Alcelaphinae (or tribe Alcelaphini), of the family Bovidae, contains the wildebeest, tsessebe, topi, hartebeest, blesbok and bontebok, and several other related species. Depending on the classification, there are 6–10 species placed in four genera, although Beatragus is sometimes considered a subgenus of Damaliscus, while Sigmoceros is sometimes considered for the Lichtenstein's hartebeest.
Subfamily Alcelaphinae
Genus Beatragus Hirola, Beatragus hunteri Genus Damaliscus Tsessebe, D. lunatus Korrigum, D. lunatus korrigum Topi, D. lunatus jimela Coastal topi, D. lunatus topi Bontebok, D. pygargus Bontebok (subspecies), D. p. pygargus Blesbok, D. p. phillipsi Genus Alcelaphus Hartebeest, A. buselaphus Bubal hartebeest, †A. b. buselaphus Coke's hartebeest, A. b. cokii Lelwel hartebeest, A. b. lelwel Western hartebeest, A. b. major Swayne's hartebeest, A. b. swaynei Tora hartebeest, A. b. tora Red hartebeest, A. b. caama Lichtenstein's hartebeest, A. b. lichtensteinii Genus Connochaetes Black wildebeest (or white-tailed gnu), C. gnou Blue wildebeest, C. taurinus Blue wildebeest C. t. taurinus Eastern white-bearded wildebeest C. t. albojubatus Cookson's wildebeest C. t. cooksoni Nyassaland wildebeest C. t. johnstoni Western white-bearded wildebeest C. t. mearnsi Beatragus
Damalisko Damaliscus
Alcelafo Alcelaphus
Sigmoceros
Gnuo Connochaetes
SEX Los alcelafinos (Alcelaphinae) son una subfamilia de mamíferos artiodáctilos de la familia Bovidae.[1] Incluye los ñus, damaliscos, topis y otras especies similares.
Según Mammal Species of the World la subfamilia Alcelaphinae se integra por cuatro géneros vivientes con 10 especies;[1] además, se incluyen otros géneros y especies extintos.
SEX Los alcelafinos (Alcelaphinae) son una subfamilia de mamíferos artiodáctilos de la familia Bovidae. Incluye los ñus, damaliscos, topis y otras especies similares.
Alcelaphinae Bovidae artiodaktilo hausnarkarien azpifamilia bat da. Ñuak, altzelafoak eta damaliskoak talde honetakoak dira. Egun 10 espezie ditu, lau generotan banaturik. Aditu batzuen ustetan, Beatragus hunteri, Beatragus genero monotipikoaren kide bakarra dena, damaliskoen barnean sailkatu behar dugu.[1]
Alcelaphinae Bovidae artiodaktilo hausnarkarien azpifamilia bat da. Ñuak, altzelafoak eta damaliskoak talde honetakoak dira. Egun 10 espezie ditu, lau generotan banaturik. Aditu batzuen ustetan, Beatragus hunteri, Beatragus genero monotipikoaren kide bakarra dena, damaliskoen barnean sailkatu behar dugu.
Les Alcélaphinés (Alcelaphinae) sont une sous-famille de mammifères artiodactyles de la famille des Bovidés. Dans d'autres classifications, ils correspondent à la tribu Alcelaphini (Brooke in Wallace, 1876).
Liste des espèces selon ITIS :
On a élevé au rang d'espèce[1] Damaliscus korrigum et Damaliscus superstes (Cotterill, 2003) qui étaient considérés comme des sous-espèces de Damaliscus lunatus.
Damaliscus pygargus (damalisque à queue blanche)
Listes des genres fossiles d'après Biolib :
Phylogénie des Bovidés par tribus, d'après Calamari (2021)[2] :
Bovidae BovinaeBovini (Bovins)
Boselaphini (Tétracère et Nilgaut)
Tragelaphini (Koudous, Nyalas)
Neotragini (Suni, Antilope pygmée...)
Antilopini (Gazelles, Antilopes naines...)
Cephalophini (Duikers)
Oreotragini (Sassa)
Reduncini (Cobes et Péléa)
Alcelaphini (Bubales, Gnous...)
Hippotragini (Oryx, Addax...)
Caprini (Caprins)
Damaliscus lunatus (sassabi, topi)
Damaliscus pygargus (bontebok & blesbok)
Alcelaphus buselaphus (bubale)
Les Alcélaphinés (Alcelaphinae) sont une sous-famille de mammifères artiodactyles de la famille des Bovidés. Dans d'autres classifications, ils correspondent à la tribu Alcelaphini (Brooke in Wallace, 1876).
A dos alcelafinos (Alcelaphinae) é unha subfamilia de mamíferos artiodáctilos ruminantes da familia dos bóvidos.[1]
A subfamilia comprende catro xéneros de antílopes de tamaño de mediano a grande que se distribúen amplamente, agrupados en grandes rabaños, polas sabanas da África subsahariana. Teñen características moi semellantes, polo que se reúnen nuha soa tribo, a dos alcelafininos (Alcelaphini).
Inclúe os alcélafos, os damaliscos, os ñus, e outras especies parecidas.
Oa alcelafinos son antílopes grandes con algunhas características moi peculiares:[2][3]
Todos eles teñen alzada (as agullas ou a cruz, as articulacións das extremidades anteriores) moi altas, bastante máis que as ancas, e a cara —a miúdo longa e estreita— cunha aparencia tosca, pouco bovina.
Pódense distinguir tres tipos inconfundíbeis:
Todos eles viven en hábitats abertos, especialmente nas sabanas das grandes chairas.
Son moi gregarios, e a maioría viven en grandes mandas.
Clasicamente a subfamilia utilízase no sentido da tribo dos Alcelaphini e non do clado Alcelaphini + Hippotragini. Este clado diverxeu dos caprinos hai aproximadamente 14 millóns de anos.[4]
A subfamilia foi definida en 1876 polo naturalista e cazador británico Victor Brooke (1843-1893), in Wallace. Geog. Distr. Anim.: 224.[1]
E a tribo en 1883 polo botánico, malacológo e zoólogo francés Alphonse Trémeau de Rochebrune (1836-1912),[5] aínda que algúns adxudícanlle a súa autoría, en 1945, ao biólogo e paleontólolgo estadounidense George Gaylord Simpson (1902-1984).[6]
Segundo Mammal Species of the World (MSW), de Wilson & Reeder, a subfamilia comprende catro xéneros viventes, con 10 especies;[1]
Porén, segundo a UICN, a clasificación sería:[8]
A dos alcelafinos (Alcelaphinae) é unha subfamilia de mamíferos artiodáctilos ruminantes da familia dos bóvidos.
A subfamilia comprende catro xéneros de antílopes de tamaño de mediano a grande que se distribúen amplamente, agrupados en grandes rabaños, polas sabanas da África subsahariana. Teñen características moi semellantes, polo que se reúnen nuha soa tribo, a dos alcelafininos (Alcelaphini).
Inclúe os alcélafos, os damaliscos, os ñus, e outras especies parecidas.
La sottofamiglia degli Alcelafini (Alcelaphinae, Brooke, 1876) raggruppa antilopi di dimensioni medio-grandi, di costituzione piuttosto robusta, con le spalle alte, zampe sottili e la testa allungata e stretta. Ambo i sessi sono dotati di corna.
La sottofamiglia degli Alcelafini (Alcelaphinae, Brooke, 1876) raggruppa antilopi di dimensioni medio-grandi, di costituzione piuttosto robusta, con le spalle alte, zampe sottili e la testa allungata e stretta. Ambo i sessi sono dotati di corna.
Galvijinės antilopės arba karvinės antilopės (lot. Alcelaphinae) – dykaraginių (Bovidae) žinduolių pošeimis. Gana stambios, su įvairiai išsilanksčiusiais ragais viršugalvyje. Patelės turi porą spenių.
Šeimoje 7 rūšys, paplitusios Afrikos savanose:
Hanterio antilopės (Beatragus)
Lyraragės antilopės (Damaliscus)
Galvijinės antilopės (Alcelaphus)
Lichtenšteino antilopės (Sigmoceros)
Antilopės gnu (Connochaetes)
Vēršantilopju apakšdzimta (Alcelaphinae) ir viena no dobradžu dzimtas (Bovidae) apakšdzimtām, kas pieder pārnadžu kārtai (Artiodactyla). Tā apvieno 10 mūsdienās dzīvojošas sugas, kas iedalītas 4 ģintīs.[1] Visas šīs apakšdzimtas sugas dzīvo Āfrikas savannā, uz dienvidiem no Sahāras. Apakšdzimta evolūcijas skatījumā ir relatīvi jauna, vecākās fosilijas ir atrastas Āfrukā un ir 5—4,5 miljonus gadu vecas.[2] Vislielākā sugu dažādība apakšdzimtā bija sastopama pirms 2 miljoniem gadu, kad savannā dzīvoja vismaz 15 dažādas vēšantilopju sugas.
Visas vēršantilopju apakšdzimtas sugas ir liela auguma pārnadži, kuriem ir raksturīgs nomadu dzīves veids. Tās ir izteikti zālēdāji, kas dzīvo milzīgos, blīvos baros un kas kādreiz tūkstošiem klīda pa savannu. Mūsdienās pārāk intensīvo medību un lauksaimniecības attīstības dēļ dzīvnieku populācijas ir samazinājušās. Vienīgās sugas, kurām pagaidām nedraud izmiršana, ir antilopes gnu un antilopes topi.[2]
Vēršantilopju apakšdzimtas sugām raksturīgs neliels dzimumu dimorfisms, kas izpaužas faktā, ka tēviņi ir par kādiem 10—20% lielāki nekā mātītes.[2] Visām sugām ir samērā dīvainas ķermeņa proporcijas. Dzīvniekiem ir garas, tievas kājas, piemērotas ātrai skriešanai. Ķermeņa priekšējā daļa ir liela un masīva, ar lielu galvu, mugura virzienā uz krustiem liecas slīpi uz leju, īpaši tas ir izteikts vēršantilopēm. Uz priekškāju pēdām ir smarždziedzeri. Garā purna daļa kompensē īso kaklu, dzīvniekam plūcot zāli. Abiem dzimumiem ir ragi, lai gan tēviņiem tie ir garāki un masīvāki.[2]
Mazuļi piedzimst gaišā smilšu krāsā un ļoti drīz pēc dzimšanas spēj cieši sekot savai mātei. Piemēram, antilopēm gnu nav mazuļa slēpšanas fāze pēc tā piedzimšanas. Jau dienas vecumā mazulis spēj sekot baram, neatpaliekot ātrumā.[2]
Vēršantilopju apakšdzimta (Alcelaphinae) ir viena no dobradžu dzimtas (Bovidae) apakšdzimtām, kas pieder pārnadžu kārtai (Artiodactyla). Tā apvieno 10 mūsdienās dzīvojošas sugas, kas iedalītas 4 ģintīs. Visas šīs apakšdzimtas sugas dzīvo Āfrikas savannā, uz dienvidiem no Sahāras. Apakšdzimta evolūcijas skatījumā ir relatīvi jauna, vecākās fosilijas ir atrastas Āfrukā un ir 5—4,5 miljonus gadu vecas. Vislielākā sugu dažādība apakšdzimtā bija sastopama pirms 2 miljoniem gadu, kad savannā dzīvoja vismaz 15 dažādas vēšantilopju sugas.
Alcelaphinae é uma subfamília que contém os gnus, gondongas, a caama e diversas outras espécies similares que vivem na África. A subfamília contém 4 (quatro) gêneros, um que contém apenas a hirola, um com três espécies (e mais subespécies) de antílopes (Damaliscus), um com as vacas-do-mato (Alcelaphus, recentemente reclassificadas como uma única espécie, com subespécies), e um quarto gênero que abrange as duas espécies de gnus.[1]
Sistemática da subfamília (incluindo apenas gêneros e espécies viventes):
Alcelaphinae é uma subfamília que contém os gnus, gondongas, a caama e diversas outras espécies similares que vivem na África. A subfamília contém 4 (quatro) gêneros, um que contém apenas a hirola, um com três espécies (e mais subespécies) de antílopes (Damaliscus), um com as vacas-do-mato (Alcelaphus, recentemente reclassificadas como uma única espécie, com subespécies), e um quarto gênero que abrange as duas espécies de gnus.
Sistemática da subfamília (incluindo apenas gêneros e espécies viventes):
Subfamília Alcelaphinae Gênero Beatragus Heller, 1912 Beatragus hunteri - hirola Gênero Damaliscus Sclater & Thomas, 1894 Damaliscus lunatus - mezanze ou cacu Damaliscus lunatus jimela - topi Damaliscus lunatus korrigum Damaliscus pygargus - bonteboque Damaliscus superstes Gênero Alcelaphus de Blainville, 1816 Alcelaphus buselaphus - vaca-do-mato Alcelaphus buselaphus caama - caama Alcelaphus buselaphus lichtensteinii - gondonga Gênero Connochaetes Lichtenstein, 1812 Connochaetes gnou - gnu-de-cauda-branca Connochaetes taurinus - gnu-de-cauda-pretaGêneros extintos:
Gênero †Megalotragus Van Hoepen, 1932 - Plioceno-Pleistoceno da África Gênero †Parmularius Hopwood, 1934 Gênero †Oreonagor Pomel, 1895 Gênero †Damalops Pilgrim, 1939 Gênero †Rhynotragus Reck, 1925 Gênero †Parestigorgon Dietrich, 195 Gênero †Rabaticeras Ennouchi, 1953 Gênero †Rusingoryx Pickford & Thomas, 1984 Gênero †Maremmia Hurzeler & Engesser, 1976
하테비스트족(Alcelaphini)은 우제목/경우제목 소과에 속하는 포유류 분류군의 하나이다.[1][2] 히롤라와 하테비스트, 누 등을 포함하여 4개 속에 4~6종으로 이루어져 있다.
다음은 2019년 주라노(Zurano) 등의 연구에 기초한 영양아과의 계통 분류이다.[3]
영양아과 임팔라족 네소트라구스족 리드벅족 네오트라구스족 바위타기영양족 다이커영양족 하테비스트족 힙포트라구스족