Dadzīši, dadzīšu ģints (Carduelis) ir žubīšu dzimtas (Fringillidae) ģints, kas pieder dadzīšu apakšdzimtai (Carduelinae). Apvieno 3 sugas, kas izplatītas Eiropā. Viena no tām (dadzītis) sastopama arī Tuvajos Austrumos un Ziemeļāfrikā.[1] Saskaņā ar jaunāko sistemātiku Latvijā sastopamas viena dadzīšu ģints suga — dadzītis (Carduelis carduelis).[2]
Nesenā pagātnē dadzīšu ģintī tika klasificētas gandrīz visas žubīšu dzimtas sugas.[3][4] DNS pētījumos atklājās, ka ģints ir polifilētiska, un tā tika sadalīta ģenētiskajiem atklājumiem atbilstošās grupās.[5]
Dadzīšu ģints sugas ir nelieli zvirbuļveidīgie putniņi. Mazākais ģintī ir Korsikas ģirlicis, kura ķermeņa garums ir apmēram 11 cm, svars 11—12 g.[6][7] Lielākais ir dadzītis, kura lielākajiem īpatņiem ķermeņa garums ir apmēram 14 cm, svars 14—18 g.[8] Krāsainākais no visām trim sugām ir dadzītis.
Parasti šos putnus var novērot baros. Barojas ar sēkliņām tieši no auga vai uz zemes.[9]
Dadzīši, dadzīšu ģints (Carduelis) ir žubīšu dzimtas (Fringillidae) ģints, kas pieder dadzīšu apakšdzimtai (Carduelinae). Apvieno 3 sugas, kas izplatītas Eiropā. Viena no tām (dadzītis) sastopama arī Tuvajos Austrumos un Ziemeļāfrikā. Saskaņā ar jaunāko sistemātiku Latvijā sastopamas viena dadzīšu ģints suga — dadzītis (Carduelis carduelis).
Nesenā pagātnē dadzīšu ģintī tika klasificētas gandrīz visas žubīšu dzimtas sugas. DNS pētījumos atklājās, ka ģints ir polifilētiska, un tā tika sadalīta ģenētiskajiem atklājumiem atbilstošās grupās.