Cielavu dzimta (Motacillidae) ir maza auguma zvirbuļveidīgo (Passeriformes) putnu dzimta. Tā apvieno 68 mūsdienās dzīvojošas sugas, kuras tiek iedalītas 7 ģintīs.[1] Tās ir dažādas cielavas, čipstes un garnagu čipstes. Cielavas galvenokārt ir izplatītas Eiropā, Āzijā un Āfrikā, tikai divas sugas ligzdo Ziemeļamerikā, Aļaskā. Garnagu čipstes mājo tikai Āfrikas tropu reģionā, bet čipstes ir viskosmopolītiskākā grupa. Tās sastopamas gandrīz visos kontinentos un daudzās okeānu salās. Dzimtā ir arī divas monotipskas ģintis, kas nozīmē, ka katrā ir tikai viena suga.
Latvijā sastopamas 11 cielavu dzimtas sugas: akmeņu čipste (Anthus petrosus), koku čipste (Anthus trivialis), lielā čipste (Anthus richardi), pļavas čipste (Anthus pratensis), sarkanrīkles čipste (Anthus cervinus), stepes čipste (Anthus campestris), ūdeņu čipste (Anthus spinoletta), baltā cielava (Motacilla alba), citroncielava (Motacilla citreola), dzeltenā cielava (Motacilla flava) un pelēkā cielava (Motacilla cinerea).[2]
Cielavu dzimtas putni ir mazi vai vidēji lieli dziedātājputni. Vidēji tie ir 14—17 cm gari.[3] Lielākā dzimtā ir Indijā dzīvojošā baltuzaču cielava (Motacilla maderaspatensis),[4] kuras ķermeņa garums ir 21 cm.[5]
Cielavu dzimtas putni ir gari, slaidi, ar īsiem kakliem un garām astēm. Tiem ir arī garas, pelēkas kājas ar gariem pirkstiem un nagiem.[3] Īpaši gari nagi ir garnagu čipstēm. Cielavu dzimtas sugām abi dzimumi ir vienādi lieli. Savstarpēji salīdzinot ģintis, garnagu čipstes ir lielākas nekā cielavas un čipstes. Lielākās garnagu čipstes var svērt 64 g, bet čipstes un cielavas līdz 31 g. Lielākā daļa čipstu ir pelēkbrūnas un atgādina cīruļus, lai gan dažām sugām ir košāks apspalvojums. Īpaši koša ir Āfrikā dzīvojošā zeltainā čipste (Tmetothylacus tenellus). Garnagu čipstēm ir košs pavēderes apspalvojums, bet mugura pelēcīga. Cielavām savukārt ļoti bieži ir koši melni-balts apspalvojums vai dzeltens.
Cielavu dzimtas sugas ir sastopamas sākot ar jūras piekrasti un beidzot ar augstiem kalniem. Cielavām patīk mitrāki biotopi, salīdzinot ar čipstēm. Dažas sugas mājo mežos, piemēram, meža cielava (Dendronanthus indicus), kalnu cielava (Motacilla clara) un pelēkā cielava. Lielākā daļa cielavu dzimtas putnu, lai barotos, izvēlas daļēji atklātas ainavas, tie barojas uz zemes ar dažādiem bezmugurkaulniekiem. Tie īpaši daudz ēd kukaiņus, bet barojas arī ar zirnekļiem, tārpiem un maziem ūdens gliemjiem.[3]
Gandrīz visas sugas ligzdo uz zemes. Izņēmums ir ligzdošana kokos, kas raksturīga meža cielavai. Dējumā vidēji ir līdz 6 raibumotām olām.[3]
Cielavu dzimta (Motacillidae)[1]
Cielavu dzimta (Motacillidae) ir maza auguma zvirbuļveidīgo (Passeriformes) putnu dzimta. Tā apvieno 68 mūsdienās dzīvojošas sugas, kuras tiek iedalītas 7 ģintīs. Tās ir dažādas cielavas, čipstes un garnagu čipstes. Cielavas galvenokārt ir izplatītas Eiropā, Āzijā un Āfrikā, tikai divas sugas ligzdo Ziemeļamerikā, Aļaskā. Garnagu čipstes mājo tikai Āfrikas tropu reģionā, bet čipstes ir viskosmopolītiskākā grupa. Tās sastopamas gandrīz visos kontinentos un daudzās okeānu salās. Dzimtā ir arī divas monotipskas ģintis, kas nozīmē, ka katrā ir tikai viena suga.
