nomes no trilho de navegação
Chrysolina aurichalcea ir lapgraužu dzimtas suga, kurā ietilpst 3 pasugas. Ir sastopama Latvijas teritorijā.[1]
Nominālā pasuga (C. aurichalcea aurichalcea) ir izplatīta Austrumpalearktikā, Vjetnamā, Laosā un Taivānā; C. aurichalcea asclepiadis pasuga sastopama rietumu Alpos, Itālijā (Lombardijas reģionā) un Adrijas jūras piekrastē; C. aurichalcea bohemica — Centrāleiropā un Ukrainā.[2] Chrysolina aurichalcea ir iekļauta Latvijas sugu sarakstā; pirmo reizi Latvijā šī suga tika reģistrēta 1984. gadā Slīteres nacionālā parkā.[3]
Chrysolina aurichalcea pārošanās periods ir rudenī. Mātītes un tēviņi pārojas uz barības augiem vairākas reizes, pārošanās sezonā vaboļu pārus var sastapt uz vībotnēm (piemēram, uz Artemisia princeps). Bieži vien vientuļi tēviņi uzbrūk citiem tēviņiem laikā, kad tie pārojas.[4] Rudenī mātītes dēj olas uz barības augu lapām. Olas pārziemo nokritušās lapās zem barības augiem. Agrīnā pavasarī no olām rodas kāpuri, kas uzrāpjas uz augiem un pirmajās kāpuru paaudzēs sāk baroties ar jaunajām lapām un pumpuriem .[5]
Kāpuri barojas uz apmēram 40 augu sugām, tai skaitā kurvjziežu (vībotnes, zeltpīpenes, Cryptosiphum) un oleandru (asklēpijas, Cynanchum louiseae, Cynanchum rossicum) dzimtām. Imago barības augu saraksts ir krietni mazāks, apmēram 13 augu sugas.[6] Tie noēd jaunās lapas.[7]
Cynanchum louiseae un Cynanchum rossicum ir invazīva augu suga Ziemeļamerikā. Ar šīm sugām pārsvarā barojas C. aurichalcea asclepiadis pasuga, tāpēc tā ir iekļauta bioloģiskās cīņas pret invazīvām augu sugām programmā.[6]
Chrysolina aurichalcea ir lapgraužu dzimtas suga, kurā ietilpst 3 pasugas. Ir sastopama Latvijas teritorijā.
