nomes no trilho de navegação
Die Round-Island-Boa (Casarea dussumieri), auch als Kielschuppenboa bezeichnet, ist die einzige Art der Gattung Casarea innerhalb der Familie der Bolyerschlangen. Sie ist endemisch auf der kleinen Insel Round Island bei Mauritius. Sie darf nicht verwechselt werden mit der vermutlich ausgestorbenen Mauritiusboa (Bolyeria multocarinata) aus der monotypischen Schlangengattung Bolyeria, die ebenfalls nur auf Round Island vorkam. Die Round-Island-Boa ist vom Aussterben bedroht und gehört zu den seltensten Schlangen der Welt.
Die Round-Island-Boa ist eine ungiftige, schlanke Schlange, die eine Länge bis 150 cm erreicht. Die Oberseite ist dunkelbraun. Die Unterseite ist heller und hat dunkle Tupfer. Das Schuppenkleid besteht aus kielförmigen Schuppen.
Der Lebensraum der Round-Island-Boa ist auf die kleine Insel Round Island bei Mauritius beschränkt. Früher lebte sie in den tropischen Hartholzwäldern und in der Palmsavanne. Heute kommt sie nur noch in einem kleinen Savannenareal mit spärlichen Palmbeständen vor.
Die Round-Island-Boa ist überwiegend nachtaktiv und ernährt sich von endemischen Skinken und Geckos. Jungtiere und Männchen leben teilweise in Bäumen. Über ihrer Brutbiologie ist nur wenig bekannt. Es wird vermutet, dass die Brutzeit im April beginnt, obwohl junge Schlangen das ganze Jahr über beobachtet werden. Das Gelege besteht aus zwölf weichschaligen Eiern und befindet sich vermutlich in hohlen Palmstämmen oder unter Laub. Nach einer verhältnismäßig langen Brutzeit von 90 Tagen schlüpfen die jungen Schlangen, die bei der Geburt ungefähr 5 Gramm wiegen und eine hellorange Färbung des Schuppenkleides aufweisen.
90 % des ursprünglichen Hartholzwaldes auf Round Island wurden gerodet und mussten Ackerbauflächen weichen. Um das Jahr 1840 wurden Kaninchen und Ziegen auf Round Island eingeführt, die die Vegetation sehr stark zerstörten und somit zur Bodenerosion beitrugen. Mehrere Pflanzenarten, die den endemischen Tierarten, wie den Skinken oder den Schlangen Schutz und Lebensraum boten, sind deshalb ausgestorben oder extrem selten. Vom einstigen botanischen Reichtum der Insel ist nur noch ein spärlicher Rest übrig, der zudem durch tropische Stürme gefährdet ist. Die Ziegen und Kaninchen wurden in den 1980er Jahren auf Initiative der Mauritian Wildlife Foundation von der Insel entfernt. Heute leben vielleicht etwa 500 erwachsene Schlangen auf Round Island (mit einer geschätzten Gesamtpopulation von ungefähr 1000 Exemplaren).
Die Round-Island-Boa (Casarea dussumieri), auch als Kielschuppenboa bezeichnet, ist die einzige Art der Gattung Casarea innerhalb der Familie der Bolyerschlangen. Sie ist endemisch auf der kleinen Insel Round Island bei Mauritius. Sie darf nicht verwechselt werden mit der vermutlich ausgestorbenen Mauritiusboa (Bolyeria multocarinata) aus der monotypischen Schlangengattung Bolyeria, die ebenfalls nur auf Round Island vorkam. Die Round-Island-Boa ist vom Aussterben bedroht und gehört zu den seltensten Schlangen der Welt.
The Round Island boa (Casarea dussumieri),[4] also known commonly as the Round Island keel-scaled boa[1] and the Round Island ground boa,[1] is a species of nonvenomous snake in the monotypic genus Casarea in the family Bolyeriidae.[5][6] The species is endemic to Round Island, Mauritius. No subspecies are currently recognized.[4][6]
The specific name, dussumieri, is in honor of Jean-Jacques Dussumier, a French merchant, ship owner, and collector of zoological specimens.[7]
Adults of C. dussumieri are slender and reach a maximum total length (including tail) of 150 cm (5 ft). The males have slimmer, more pointed heads and have shorter bodies than the females. The body is covered in small keeled scales that give the species one of its common names. The genus is unique among extant vertebrates as it has a split jaw (intramaxilliary joint that separates anterior and posterior bones), an adaptation that may be advantageous in catching its main prey of geckos and skinks.
The colour pattern is dark brown dorsally, the belly being lighter with dark spots. Over a 24-hour period the boa has a shift in colour, changing from "dark" during its relatively inactive day time period to "light" in the early evening through to dawn when it is most active. This effect is created through polychromatic skin cells.
C. dussumieri is known to survive on Round Island, but has been recorded on the islands of Gunner's Quoin, Flat Island, Ile de la Pas, and on mainland Mauritius (as subfossil remains).[3]
The type locality is "I'île ronde, près de Maurice " (Round Island, Mauritius).[3]
Between 11 and 31 October 2012 the boa was reintroduced into Gunner's Quoin as part of a joint collaborative project involving the Durrell Wildlife Conservation Trust, the Mauritian Wildlife Foundation, and the National Parks and Conservation Service of Mauritius.[8]
The species C. dussumieri is classified as Endangered (E) on the IUCN Red List for the following criteria: D (v2.3, 1994).[1] This means that, although it is not critically endangered, for some time it has faced a very high risk of extinction in the wild. In 1996 the population was estimated to number less than 250 mature individuals.[9]
Recent conservation efforts have seen an increase in the number of adult Round Island boas to around 1,000. This has been achieved by eradicating goats and rabbits from the island and restoring natural habitat, which has led to an increase of the Round Island boas’ natural prey, lizards. In recent breeding efforts, Round Island boas in captivity have been fed by scenting small mice with chicken thigh meat.
In C. dussumieri, breeding begins during April, although young have been observed throughout the year. A clutch of up to 12 soft-shelled eggs may be laid amongst leaf litter or in hollow palm trunks, and is sometimes attended by the female. Incubation is unusually long for a snake, lasting about 90 days. The young are bright orange at birth and weigh less than 5 grams.
The Round Island boa (Casarea dussumieri), also known commonly as the Round Island keel-scaled boa and the Round Island ground boa, is a species of nonvenomous snake in the monotypic genus Casarea in the family Bolyeriidae. The species is endemic to Round Island, Mauritius. No subspecies are currently recognized.
Perekond Casarea on roomajate andmebaasis ülemsugukonda klassifitseerimata (incertae sedis).
Perekonda Casarea klassifitseeritakse roomajate andmebaasis üksainus maoliik[2]:
Casarea dussumieri Casarea generoko animalia da. Narrastien barruko Bolyeridae familian sailkatuta dago.
Casarea dussumieri Casarea generoko animalia da. Narrastien barruko Bolyeridae familian sailkatuta dago.
Casarea dussumieri, unique représentant du genre Casarea, est une espèce de serpents de la famille des Bolyeriidae[1]. En français cette espèce est appelée Boa de l'île Ronde de Schlegel[réf. souhaitée].
Cette espèce est endémique de l'île Ronde, un îlot à quelques kilomètres au nord de l'île Maurice[1].
Le nom scientifique de cette espèce fait référence à Jean-Jacques Dussumier (1792-1883), un marin de la marine française ayant collecté de nombreux spécimens de ce reptile. Son nom vernaculaire commémore le zoologiste allemand Hermann Schlegel (1804-1884).
Casarea dussumieri, unique représentant du genre Casarea, est une espèce de serpents de la famille des Bolyeriidae. En français cette espèce est appelée Boa de l'île Ronde de Schlegel[réf. souhaitée].
Il boa terrestre di Round Island (Casarea dussumieri ((Schlegel, 1837)) è un serpente endemico di Round Island (Mauritius). È unica specie nota del genere Casarea e l'unica specie vivente della famiglia Bolyeridae.[1][2]
L'epiteto specifico è un omaggio all'armatore francese Jean-Jacques Dussumier (1792-1883).
Casarea dussumieri è un endemismo ristretto all'isola di Round Island, una piccola isoletta vulcanica di appena 1,69 km² che sorge a nord-est di Mauritius.[1]
La IUCN Red List classifica Casarea dussumieri come specie in pericolo di estinzione (Endangered).[1]
Il boa terrestre di Round Island (Casarea dussumieri ((Schlegel, 1837)) è un serpente endemico di Round Island (Mauritius). È unica specie nota del genere Casarea e l'unica specie vivente della famiglia Bolyeridae.
L'epiteto specifico è un omaggio all'armatore francese Jean-Jacques Dussumier (1792-1883).
Raundas boa (Casarea dussumieri) ir Maskarēnu žņaudzējčūsku dzimtas (Bolyeriidae) suga un viena no retākajām čūskām pasaulē. Vienīgā izdzīvojusī savvaļas populācija bija saglabājusies nelielajā Raundas salā.
Abu Raundas salā sastopamo Maskarēnu dzimtas sugu čūskas nav indīgas. Otra dzimtas suga — Raundas alu boa (Bolyeria multocarinata) — nav redzēta kopš 1975. gada un tiek uzskatīta par izmirušu.[1]
Sugas latīniskais nosaukums ir par godu franču ceļotājam un tirgotājam Žanam-Žakam Dussumieri, kurš Indijas okeānā savāca lielu skaitu zinātnei līdz tam nezināmu molusku un zivju kolekciju.
Garums 1—1,5 m. Ķermeni klāj nelielas zvīņas, katra no tām beidzas ar izteiktu ķīli. Pieaugušo mugura pamatā tumši brūna, vēders gaišāks ar tumšiem plankumiem. Diennakts laikā boa maina krāsu no tumšākas dienas gaišajā periodā līdz gaišākai posmā no vakara mijkrēšļa līdz rītausmai. Mazuļu krāsa stipri atšķiras no pieaugušo čūsku atturīgā krāsojuma — tie ir košā ķieģeļkrāsā ar dzelteniem plankumiem. Šādi grāmatā "Sārtie baloži un zeltainie sikspārņi" pieaugušu Raundas boa apraksta Džeralds Darels:
"Boa bija apmēram trīs pēdas gara, pamatā olīvzaļa ar nespodri dzelteniem plankumiem uz astes pusi. Galva tai bija garena un šaura, gandrīz lapas formā. Kopumā šī čūska nemaz neizskatījās pēc boa'".
Agrāk bija sastopama Maurīcijā un apkārtējās saliņās. Kolonizācijas laikā izdzīvoja vienīgi Raundā, sekmīgi reintroducēta Ganerskveinā.
Aktīva naktīs. Sākotnēji dzīvoja cietkoku mežos un palmu savannās. Pēc vides degradācijas boa mitinās izdzīvojušās palmu audzēs un krūmājos. Dienas laikā gozējas latānijas palmu vēdekļos un sauso lapu vainagā, kas nokarājas līdz palmu pamatnei. Pārtiek no salā sastopamajām ķirzakām un putnu mazuļiem.[2]
IUCN Sarkanajā grāmatā Raundas boa šobrīd ierindojusi apdraudēto sugu sarakstā. Salas veģetācija un fauna bija stipri cietusi no tur ievazātajām invazīvajām sugām — kazām un trušiem. 20. gadsimta 80. gados šīs sugas tika izskaustas, ļaujot salai pamazām atgūt savu sākotnējo dabisko vidi. 1996. gadā savvaļā bija atlikušas ne vairāk par 250 čūskām. Taču dzīvesvides atjaunošanas rezultātā to populācija 2012. gadā bija pieaugusi jau līdz 1400 īpatņiem.
2012. gadā Maurīcijas savvaļas fonds sadarbībā ar Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trestu no Raundas rūpīgi pārveda 30 boa tēviņus un 30 mātītes uz Ganerskveinas saliņu, kuru tās kādreiz apdzīvoja. 2013. gadā tur tika konstatēti Raundas boa jaunuļi, kas liecināja par sekmīgi īstenotu boa reintrodukcijas programmu Ganerskveinā.[2][3][4]
Raundas boa (Casarea dussumieri) ir Maskarēnu žņaudzējčūsku dzimtas (Bolyeriidae) suga un viena no retākajām čūskām pasaulē. Vienīgā izdzīvojusī savvaļas populācija bija saglabājusies nelielajā Raundas salā.
Abu Raundas salā sastopamo Maskarēnu dzimtas sugu čūskas nav indīgas. Otra dzimtas suga — Raundas alu boa (Bolyeria multocarinata) — nav redzēta kopš 1975. gada un tiek uzskatīta par izmirušu.
