dcsimg

Daudzkāji ( Letão )

fornecido por wikipedia LV

Daudzkāji (latīņu: Myriapoda) ir posmkāju tipa apakštips. Visi daudzkāji ir tārpveidīgi sauszemes dzīvnieki. Pāra skaita priekšmutes piedēkļi ir daudzveidīgas formas taustekļi (antennae) — tie parasti ir vienzaraini, pavedienveida vai vālesveida. Žokļu ir trīs vai reizēm divi pāri; pēdējā gadījumā viens žokļu pāris izzudis. Nav skaidri izteikta iedalījuma krūtīs un vēderā. Vidukļa segmentācija parasti nav homonoma: lielie un mazie metamēri mijas viens ar otru, turklāt katrs priekšējais metamērs nomāc aiz tā esošā metamēra attīstību. Izvadorgāni ir zarnu kanāla izaugumi - Malpigija vadi un nefridiālas izcelsmes dziedzeri - apakšlūpas dziedzeri. Nepāra vai pāra dzimumatveres atrodas uz 3. vai 4. segmenta vai arī uz vidukļa priekšpēdējā segmenta. Postembrionālā attīstība var būt tieša (epimorfoze), taču parasti attīstība noris ar kāpuru fāzēm (metamorfoze).

Sistemātika

Pasaulē zināmas virs 13000 daudzkāju sugām, Latvijā konstatētas 39 sugas. Daudzkāji iedalās 4 klasēs (reizēm apakšklasēs).

Apakštips Daudzkāji (Myriapoda)

Ārējāssaites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Daudzkāji
licença
cc-by-sa-3.0
direitos autorais
Wikipedia autori un redaktori
original
visite a fonte
site do parceiro
wikipedia LV

Daudzkāji: Brief Summary ( Letão )

fornecido por wikipedia LV

Daudzkāji (latīņu: Myriapoda) ir posmkāju tipa apakštips. Visi daudzkāji ir tārpveidīgi sauszemes dzīvnieki. Pāra skaita priekšmutes piedēkļi ir daudzveidīgas formas taustekļi (antennae) — tie parasti ir vienzaraini, pavedienveida vai vālesveida. Žokļu ir trīs vai reizēm divi pāri; pēdējā gadījumā viens žokļu pāris izzudis. Nav skaidri izteikta iedalījuma krūtīs un vēderā. Vidukļa segmentācija parasti nav homonoma: lielie un mazie metamēri mijas viens ar otru, turklāt katrs priekšējais metamērs nomāc aiz tā esošā metamēra attīstību. Izvadorgāni ir zarnu kanāla izaugumi - Malpigija vadi un nefridiālas izcelsmes dziedzeri - apakšlūpas dziedzeri. Nepāra vai pāra dzimumatveres atrodas uz 3. vai 4. segmenta vai arī uz vidukļa priekšpēdējā segmenta. Postembrionālā attīstība var būt tieša (epimorfoze), taču parasti attīstība noris ar kāpuru fāzēm (metamorfoze).

licença
cc-by-sa-3.0
direitos autorais
Wikipedia autori un redaktori
original
visite a fonte
site do parceiro
wikipedia LV