Els leptostracis (Leptostraca) són un ordre de crustacis malacostracis, el membre més conegut de la qual és el gènere Nebalia.
Els leptostracis (Leptostraca) són un ordre de crustacis malacostracis, el membre més conegut de la qual és el gènere Nebalia.
Die Leptostraca sind eine Ordnung der Höheren Krebse (Malacostraca). Sie sind die einzige noch lebende Ordnung der Unterklasse Phyllocarida. Zwei weitere Ordnungen, die Archaeostraca und die Hoplostraca, sind ausgestorben.
Die systematische Stellung der Phyllocarida war lange Zeit umstritten. Der Krustentierspezialist Henri Milne Edwards ordnete sie wegen ihres aus zwei Teilen bestehenden Carapax den Kiemenfußkrebsen (Branchiopoda) zu. Erst nachdem man die Embryonalentwicklung der Phyllocarida untersucht hatte, die mit der der Höheren Krebse übereinstimmt, und Chiltinleisten im Kaumagen entdeckt hatte stellte man sie zu den Malacostraca.
Es gibt ca. 20 Arten, von den zu den Familien Nebaliopsidae und Paranebaliidae je eine Art gehört. Die übrigen gehören zu den Nebaliidae.
Der Carapax der Leptostraca ist nur mit dem Kopf verbunden. Der aus acht Segmenten bestehende Thorax kann darin frei bewegt werden. Am Vorderende des Carapax befindet sich eine bewegliche Rostralplatte, unter der an beiden Seiten die auf Stielen sitzenden Komplexaugen sitzen. An den Maxillen befindet sich ein bürstenartiges, nach hinten gerichtetes Organ, mit dem der Carapax innen und der Thorax geeinigt werden kann. Die Leptostraca haben zwei ungefiederte Fühlerpaare, die nach unten und hinten getragen werden. Am Ende des Thorax schließt sich ein sich stetig verjüngender und aus sieben Segmenten bestehender Schwanzstiel an.
Die meisten Leptostraca leben auf dem Meeresgrund, von der Küste bis in Tiefen von 400 Metern, und sieben ihre aus Detritus bestehende Nahrung aus dem weichen Faulschlamm. Nebaliopsis typica, einzige Art der Familie Nebaliopsidae lebt bathypelagisch in warmen Meeren. Zwei weitere Arten leben in der Tiefsee.
Die Leptostraca sind eine Ordnung der Höheren Krebse (Malacostraca). Sie sind die einzige noch lebende Ordnung der Unterklasse Phyllocarida. Zwei weitere Ordnungen, die Archaeostraca und die Hoplostraca, sind ausgestorben.
Leptostraca (from the Greek words for thin and shell)[3] is an order of small, marine crustaceans. Its members, including the well-studied Nebalia, occur throughout the world's oceans and are usually considered to be filter-feeders.[4] It is the only extant order in the subclass Phyllocarida. They are believed to represent the most primitive members of their class, the Malacostraca, and first appear in the fossil record during the Cambrian period.[5]
Leptostracans are usually small, typically 5 to 15 millimetres (0.2 to 0.6 in) long,[7] crustaceans distinguished from all other members of their class in having seven abdominal segments, instead of six. Their head has stalked compound eyes, two pairs of antennae (one biramous, one uniramous), and a pair of mandibles but no maxillipeds.[4] The carapace is large and comprises two valves which cover the head and the thorax, including most of the thoracic appendages, and serves as a brood pouch for the developing embryos. The first six abdominal segments bear pleopods, while the seventh bears a pair of caudal furcae, which may be homologous to uropods of other crustaceans.[8]
Leptostracans have gills on their thoracic limbs, but also breathe through a respiratory membrane on the inside of the carapace. The eggs hatch as a postlarval, or "manca" stage, which lacks a fully developed carapace, but otherwise resembles the adult.[5]
It is now accepted that leptostracans belong to the Malacostraca,[9] and the sister crown group to Leptostraca is Eumalacostraca.[10]
The Order Leptostraca is divided into three families, with ten genera containing a total of around 40 validly described extant species:[11]
Leptostraca (from the Greek words for thin and shell) is an order of small, marine crustaceans. Its members, including the well-studied Nebalia, occur throughout the world's oceans and are usually considered to be filter-feeders. It is the only extant order in the subclass Phyllocarida. They are believed to represent the most primitive members of their class, the Malacostraca, and first appear in the fossil record during the Cambrian period.
Los leptostráceos (Leptostraca) son un orden de crustáceos malacostráceos,[1] el miembro más conocido de la cual es el género Nebalia.
Datos: Q127044
Multimedia:
Especies: Leptostraca
Los leptostráceos (Leptostraca) son un orden de crustáceos malacostráceos, el miembro más conocido de la cual es el género Nebalia.
Leptostraca on kuoriäyriäisten alaluokan Phyllocarida ainoa nykyisin elossa oleva lahko. Ne ovat pieniä merenpohjan äyriäisiä. Tieteellinen nimi Leptostraca tarkoittaa ohutkuorista.
Leptostraca-lahkon lajeja tavataan kaikista maapallon valtameristä. Ne ovat suodattajaeläimiä, jotka siivilöivät tarvitsemansa ravinnon merivedestä.[1]. Ne ovat varsin pieniä, yleensä 5–15 mm pitkiä, yhtä 40 mm:n mittaan kasvavaa lajia lukuun ottamatta.[2] Niiden päässä on varrelliset verkkosilmät, kaksi paria tuntosarvia (yhdet yksi- ja toiset kaksihaaraiset) ja parilliset puremaleuat, mutta ei leukaraajoja. Niiden pään jakeskiruumiin peittää suurehko, sivuilta litistynyt ja periaattessa kaksiosainen selkäkilpi eli carapax. Takaruumiissa on kahdeksan jaoketta, joista kuuteen kiinnittyy uimaraajat. Pyrstö päättyy kaksihaaraiseen hankomaiseen furcaan.
Leptostraca-äyriäisiä tunnetaan alle 40 lajia. Suurin osa kuuluu Nebalia-sukuun, ja niistä tunnetuin on Pohjois-Atlantin Nebalia bipes.
Leptostraca on kuoriäyriäisten alaluokan Phyllocarida ainoa nykyisin elossa oleva lahko. Ne ovat pieniä merenpohjan äyriäisiä. Tieteellinen nimi Leptostraca tarkoittaa ohutkuorista.
Leptostraca-lahkon lajeja tavataan kaikista maapallon valtameristä. Ne ovat suodattajaeläimiä, jotka siivilöivät tarvitsemansa ravinnon merivedestä.. Ne ovat varsin pieniä, yleensä 5–15 mm pitkiä, yhtä 40 mm:n mittaan kasvavaa lajia lukuun ottamatta. Niiden päässä on varrelliset verkkosilmät, kaksi paria tuntosarvia (yhdet yksi- ja toiset kaksihaaraiset) ja parilliset puremaleuat, mutta ei leukaraajoja. Niiden pään jakeskiruumiin peittää suurehko, sivuilta litistynyt ja periaattessa kaksiosainen selkäkilpi eli carapax. Takaruumiissa on kahdeksan jaoketta, joista kuuteen kiinnittyy uimaraajat. Pyrstö päättyy kaksihaaraiseen hankomaiseen furcaan.
Leptostraca-äyriäisiä tunnetaan alle 40 lajia. Suurin osa kuuluu Nebalia-sukuun, ja niistä tunnetuin on Pohjois-Atlantin Nebalia bipes.
Les Leptostraca sont un ordre de crustacés.
Selon World Register of Marine Species (14 avril 2016)[2] :
I Leptostraci (Leptostraca Claus, 1880) sono un ordine di crostacei della classe Malacostraca (sottoclasse Phyllocarida).
Sono la forma più primitiva nella classe Malacostraca e si distinguono soprattutto per avere l'addome diviso in otto segmenti invece che sei.
I Leptostraci (Leptostraca Claus, 1880) sono un ordine di crostacei della classe Malacostraca (sottoclasse Phyllocarida).
Plānčauļi (Leptostraca) ir fillokarīdu apakšklases augstāko vēžu kārta. Tie ir jūras piekrastes zonas vēžveidīgie ar visai plašu izplatību (Nebalia) un senu izcelšanos. To fosilijas sastopamas jau silūra nogulumos. Plānčauļi ir primitīvāko mūsdienu augstāko vēžveidīgo kārta.
No īstajiem augstākajiem vēžiem tie krasi atšķiras ar galvkrūšu vairoga divvāku formu, kā arī ar to, ka vairogs pārsedz krūšu ekstremitātes un nesaaug ar krūšu nodalījuma muguras virsmu; ir brīvs pat pirmais krūšu segments. No īstajiem augstākajiem vēžiem plānčauļi atšķiras arī ar to, ka krūtis ļoti īsas un pie tām ir astoņi pāri plakanu vienādas uzbūves divzarainu kāju, kas atgādina lapkāju kājas. Plānčauļus no pārējiem augstākajiem vēžiem atšķir septiņu segmentu vēders un telsons ar dakšu (furca) tā galā. Plānčauļu attīstība ir tieša, bez metamorfozes. Daudzas pazīmes plānčauļus saista ar lapkājiem, un tādējādi tie ir starpposms starp zemākajiem un augstākajiem vēžiem.
Plānčauļi ir neliela izmēra vēzīši, ar ķermeņa garumu 5-15 mm. To galvkrūtis un daļēji arī vēders pārklāti ar plānu muguras bruņu — karapaksu, ar kuru savienots kustīgs pieres dzelksnis — rostrums, kurš piesedz acis un antenu pamatnes. Antenulas un antenas ir garas. Plānčauļiem ir trīs žokļu pāri. Pie pirmā maksillu pāra ir pievienots garš vicveidīgs izaugums, ar kuru vēzītis tīra karapaksa iekšējo dobumu. Astoņi pāri krūšu kāju ir ar līdzīgu uzbūvi — tās ir lapveida kājas, kas līdzīgas vairodžu krūšu ekstremitātēm. Tās pilda peldēšanas un elpošanas funkcijas, kā arī nofiltrē barības daļiņas. Vēderam ir septiņi segmenti. Pirmie četri vēdera kāju pāri ir gari, divzaraini, pielāgoti peldēšanas funkcijai. Beidzamie divi kāju pāri ir rudimentāri. Uz septītā vēdera segmenta ekstremitāšu nav, bet uz telsona ir furka.
Ir zināmas 39 plāncauļu sugas, ka iedalītas 3 dzimtās un 10 ģintīs.
Kārta Plānčauļi (Leptostraca)
Plānčauļi (Leptostraca) ir fillokarīdu apakšklases augstāko vēžu kārta. Tie ir jūras piekrastes zonas vēžveidīgie ar visai plašu izplatību (Nebalia) un senu izcelšanos. To fosilijas sastopamas jau silūra nogulumos. Plānčauļi ir primitīvāko mūsdienu augstāko vēžveidīgo kārta.
De Leptostraca vormen de enige recente orde in de onderklasse Phyllocarida van de Malacostraca, die op hun beurt een klasse van kreeftachtigen zijn.
De volgende taxa zijn bij de orde ingedeeld:
De Leptostraca vormen de enige recente orde in de onderklasse Phyllocarida van de Malacostraca, die op hun beurt een klasse van kreeftachtigen zijn.
Multimedia w Wikimedia Commons Cienkopancerzowce[1] (Leptostraca) – rząd morskich skorupiaków z gromady pancerzowców.
Ciało długości zwykle od 6 do 11 mm, rzadko do 40 mm, objęte dwuklapkowym karapaksem, który przykrywa głowę, tułów i cztery segmenty odwłoka[2]. Klapy karapksu mogą być w okolicy szczęk ściągane mięśniem zwieraczem[2][3]. Przód karapaksu tworzy ruchome rostrum[4]. Oczy osadzone są na krótkich szypułkach[2]. Czułki pierwszej pary są najczęściej dwugałęziste o łuskowatym lub płytkowatym, niekiedy zredukowanym lub nieobecnym egzopodicie. Druga para czułek jest jednogałęzista. Na żuwaczkach zwykle obecne głaszczki, wyrostki molarne i incisory. Pierwsza para szczęko o parzystych endytach i zwykle biczykowatych głaszczkach. Protopodit szczęk drugiej pary zazwyczaj z czterema endytami[3]. Odnóża tułowiowe biorą udział w odżywianiu, oddychaniu i ochronie potomstwa, zatraciły zaś funkcje lokomotoryczne[4] i bywają zredukowane. Odnóża odwłokowe czterech pierwszych par dobrze wykształcone, dwugałęziste[3], natomiast dwóch ostatnich par jednogłęziste, zredukowane[3][4]. Telson z furką. U samic otwory płciowe na biodrach szóstej, a u samców ósmej pary odnóży tułowiowych[3].
Skorupiaki morskie, żyjące przy dnie lub w mule[2]. W większości filtratory. Przechodzą rozwój wprost[3].
Należy tu jeden podrząd[5]: przejściowce[2] (Nebaliacea), podzielony na 4 rodziny[4][5]:
Cienkopancerzowce (Leptostraca) – rząd morskich skorupiaków z gromady pancerzowców.
Nebaliidae
Nebaliopsididae
Paranebaliidae
Leptostraki (znanstveno ime Leptostraca, iz grških besed za tanek in lupina [2]) so red majhnih morskih rakov. Predstavnike najdemo v vseh svetovnih oceanih, prehranjujejo se s precejanjem vode (so filtratorji).[3] Leptostraki so edini še živeč red v podrazredu Phyllocarida in verjetno predstavljajo najbolj primitivne predstavnike višjih rakov. Najstarejše fosilne ostanke datirajo v kambrij.[4]
V splošnem so leptostraki majhni raki, dolgi od 5 do 15 mm.[5] Od ostalih višjih rakov se ločijo po tem, da je njihov zadek grajen iz osmih členov namesto šestih. Na glavi imajo sestavljene oči na pecljih, dva para tipalnic (en dvovejnat, en enovejnat) in par mandibul, vendar brez maksilipedov.[3]. Koš (karapaks) je velik in dvoloputast, prekriva glavo in oprsje ter večino oprsnih nog (torakopodov), služi tudi kot valilna vrečka za razvijajoče se mladice. Prvih šest členov zadka nosi zadkove nožice (pleopode), na osmem pa je par furk, ki sta verjetno homologni uropodom pri ostalih rakih.[6]
Na mehkih, listastih torakopodih so škrge, leptostraki pa dihajo tudi skozi dihalno membrano na notranji površini koša. Pravkar izlegle ličinke so podobne odraslim živalim, le da nimajo razvitega koša.[4]
Po trenutno veljavni klasifikaciji uvrščamo leptostrake med višje rake,[7] smatramo jih za sestrsko skupino podrazredu Eumalacostraca.[8]
Red delimo na tri družine, te pa dalje na deset rodov s skupno okrog 40 opisanimi vrstami:[9]
Vrsta Družina Razširjenost Nebaliopsis typica Sars, 1887 Nebaliopsididae južna polobla [10] Pseudonebaliopsis atlantica Petryachov, 1996 Nebaliopsididae severni Atlantik [11] Nebalia antarctica Dahl, 1990 Nebaliidae Antarktika [10] Nebalia bipes Fabricius, 1780 Nebaliidae Arktika in sub-Arktika [10] Nebalia borealis Dahl, 1985 Nebaliidae severovzhodni Atlantik [10] Nebalia brucei Olesen, 1999 Nebaliidae Tanzanija [10] Nebalia cannoni Dahl, 1990 Nebaliidae Južna Georgia [10] Nebalia capensis Barnard, 1914 Nebaliidae Južna Afrika [10] Nebalia clausi Dahl 1985 Nebaliidae Italija [10] Nebalia dahli Kazmi & Tirmizi, 1989 Nebaliidae Pakistan [10] Nebalia daytoni Vetter, 1996 Nebaliidae Kalifornija [10] Nebalia falklandensis Dahl, 1990 Nebaliidae Falklandski otoki Nebalia geoffroyi Milne-Edwards, 1828 Nebaliidae severovzhodni Atlantik [12] Nebalia gerkenae Haney and Martin, 2000 Nebaliidae Kalifornija [10] Nebalia herbstii Leach, 1814 Nebaliidae severovzhodni Atlantik [10] Nebalia hessleri Martin et al., 1996 Nebaliidae Kalifornija [10] Nebalia ilheoensis Kensley, 1976 Nebaliidae jugozahodna Afrika [10] Nebalia kensleyi Haney & Martin, 2005 Nebaliidae Kalifornija [13] Nebalia kocatasi Kocak, Moreira, Katagan, 2007 Nebaliidae Sredozemsko morje [14] Nebalia lagartensis Escobar & Villalobos-Hiriart, 1995 Nebaliidae Mehika [10] Nebalia longicornis Thomson, 1879 Nebaliidae južni Tihi ocean, Južna Afrika, Karibsko morje [10] Nebalia marerubi Wägele, 1983 Nebaliidae Rdeče morje [10] Nebalia patagonica Dahl, 1990 Nebaliidae Magellanova regija Antarktike [10] Nebalia schizophthalma Haney, Hessler, Martin, 2001 Nebaliidae zahodni Atlantik [15] Nebalia strausi Risso, 1826 Nebaliidae severovzhodni Atlantik, Sredozemsko morje [10] Nebalia troncosoi Moreira, Cacabelos, Dominguez, 2003 Nebaliidae Španija [16] Nebaliella antarctica Thiele, 1904 Nebaliidae Kerguelenovi otoki, Nova Zelandija [10] Nebaliella brevicarinata Kikuchi & Gamô, 1992 Nebaliidae Antarktika [10] Nebaliella caboti Clark, 1932 Nebaliidae Cabotova ožina, New Jersey [10] Nebaliella declivatas Walker-Smith, 1998 Nebaliidae Avstralija [10] Nebaliella extrema Thiele, 1905 Nebaliidae Antarktika [10] Dahlella caldariensis Hessler, 1984 Nebaliidae vzhodnoatlantski greben [10] Sarsinebalia cristobi Moreira, Gestoso, Troncoso, 2003 Nebaliidae severovzhodni Atlantik [17] Sarsinebalia typhlops (Sars, 1870) Nebaliidae severni Atlantik, Avstralija [10] Sarsinebalia urgorrii Moreira, Gestoso, Troncoso, 2003 Nebaliidae severovzhodni Atlantik [17] Speonebalia cannoni Bowman, Yager and Iliffe, 1985 Nebaliidae Otočji Turks in Caicos [10] Levinebalia fortunata (Wakabara, 1976) Paranebaliidae Nova Zelandija [10] Levinebalia maria Walker-Smith, 2000 Paranebaliidae Avstralija [10] Paranebalia belizensis Modlin, 1991 Paranebaliidae Belize [10] Paranebalia longipes (Willemöes-Suhm, 1875) Paranebaliidae Atlantski, Tihi in Indijski ocean [10] Saronebalia guanensis Haney and Martin, 2004 Paranebaliidae Britanski Deviški otoki [18]Leptostraki (znanstveno ime Leptostraca, iz grških besed za tanek in lupina ) so red majhnih morskih rakov. Predstavnike najdemo v vseh svetovnih oceanih, prehranjujejo se s precejanjem vode (so filtratorji). Leptostraki so edini še živeč red v podrazredu Phyllocarida in verjetno predstavljajo najbolj primitivne predstavnike višjih rakov. Najstarejše fosilne ostanke datirajo v kambrij.
Nebalia är ett kräftdjurssläkte med omkring 35 arter,[1] varav en enda art, Nebalia bipes, förekommer i svenska vatten. Nebalia hör till underklassen Phyllocarida bland storkräftorna (Malacostraca), och till den enda nu levande ordningen inom denna underklass, Leptostraca. Dessa två grupper behandlas också nedan.[2][3][4][5][6]
Klassen storkräftor (Malacostraca) indelas i tre underklasser, Eucarida med lysräkor och tiofotade kräftdjur, Hoplocarida med mantisräkor, samt Phyllocarida.
Underklassen Phyllocarida har bara en nu levande, artfattig ordning, Leptostraca. Dessutom finns två utdöda ordningar, Hymenostraca (från kambrium) och Archaeostraca.
Ordningen Leptostraca innehåller tre familjer med ca 70 arter, varav nästan hälften i släktet Nebalia. Familjerna Nebaliopsidae och Paranebaliidae har några få arter, övriga hör till familjen Nebaliidae. I svenska vatten finns bara en art, Nebalia bipes.
På grund av de bladliknande benparen och de tvåklaffiga skalet trodde man förr att phyllocariderna var besläktade med bladfotingar (Branchiopoda). Närmare studier av filtrermekanismen har visat att denna är helt olika hos de två grupperna, så likheterna torde bero på konvergens. Andra karaktärer, t.ex. hos larverna, visar släktskapen med övriga Malacostraca.[7]
Phyllocarida kännetecknas av ett tvåklaffigt skal (carapax), vars halvor är förbundna på ryggsidan och täcker huvud, thorax och en del av bakkroppen. Skalet stängs med hjälp av en slutmuskel mellan halvorna. Mellankroppen har åtta benpar (pereopoder) som är bladformiga, och bakkroppen har sex par simfötter (pleopoder). Bakkroppen har sju segment till skillnad från de flesta andra kräftdjur. Huvudet har ett par skaftade komplexögon och två par antenner.
Phyllocarider finns i alla världshav. De flesta arterna lever på havsbotten där de föredrar mjukbottnar med slam. De finns från tidvattenszonen till djuphavet. Endast en art, Nebaliopsis typica, är pelagisk. De filtrerar näring från slammet. Filtreringsmekanismen har visats vara unik: en bakåtriktad vattenström innanför carapax alstras av extremiteterna.
De har gälar på thoraxbenen, men tar även upp syre via en membran på insidan av carapax. Äggen kläcks innanför moderns carapax och larverna, som liknar de vuxna men saknar utvecklad sköld, lever första tiden där.
Släktet Nebalia har ca 35 arter. Nebalia bipes lever i kustnära vatten på 5-60 m djup, där den kan vara vanlig under stenar och i multnande material. Den är omkring 1 cm lång, gulaktig och har ett tunt skal. Den förekommer i Nordatlanten från Norge till Nordamerika och söderut till Medelhavet. I Sverige finns den längs västkusten från Göteborgstrakten norrut.[8] Den utgör viktig föda för vitling.
Bestämningslitteratur:
Nebalia är ett kräftdjurssläkte med omkring 35 arter, varav en enda art, Nebalia bipes, förekommer i svenska vatten. Nebalia hör till underklassen Phyllocarida bland storkräftorna (Malacostraca), och till den enda nu levande ordningen inom denna underklass, Leptostraca. Dessa två grupper behandlas också nedan.
Тонкопанцирні (Leptostraca) (від грецьких слів — тонка оболонка) є дрібними морськими ракоподібними.
Представники ряду, в тому числі добре вивчені Nebalia, проживають в усьому Світовому океані і, як правило, вони є фільтраторами планктону. Це єдиний сучасний ряд у підкласі Phyllocarida. Вважається, що вони являють собою найбільш примітивними представниками свого класу вищих ракоподібних (Malacostraca) і вперше з'являються в кембрії .
Тонкопанцирні, як правило, невеликі ракоподібні, від 5 до 15 мм в довжину, відрізняються від усіх інших представників свого класу тим, що мають сім черевних сегментів, замість шести. На голові розміщені складні очі, дві пари антен, і пара щелеп. Панцир великий і складається з двох частин, що покривають голову і груди, в тому числі більшість грудних придатків і також служить виводковою сумкою для розвитку ембріонів .
Лептостраки мають зябра на їхніх грудних кінцівках, але й дихають через дихальну мембрану на внутрішній стороні панцира.
Ряд Leptostraca ділиться на три родини, десять родів, що містять в цілому близько 40 описаних сучасних видів.
Це незавершена стаття з карцинології.Тонкопанцирні (Leptostraca) (від грецьких слів — тонка оболонка) є дрібними морськими ракоподібними.
Представники ряду, в тому числі добре вивчені Nebalia, проживають в усьому Світовому океані і, як правило, вони є фільтраторами планктону. Це єдиний сучасний ряд у підкласі Phyllocarida. Вважається, що вони являють собою найбільш примітивними представниками свого класу вищих ракоподібних (Malacostraca) і вперше з'являються в кембрії .
Bộ Giáp mỏng (danh pháp khoa học là Leptostraca - có nguồn gốc từ tiếng Hy Lạp nghĩa là mỏng và vỏ)[3] là một bộ động vật giáp xác biển nhỏ. Các loài trog bộ này, như loài được nghiên cứu kỹ là Nebalia, phân bố trên khắp các đại dương trên thế giới và thường được xem là loài ăn chất lọc trong biển.[4] Đây là bộ duy nhất còn tồn tại trong phân lớp Phyllocarida. Chúng được xem là đại diện hiện đại của các loài nguyên thủy nhất trong lớp Malacostraca, và các hóa thạch đầu tiên xuất hiện vào kỷ Cambri.[5]
Bộ này hiện được công nhận thuộc lớp Malacostraca,[6] và nhóm chị em với nó là Eumalacostraca.[7]
Bộ Leptostraca được chia thành 3 họ với 10 chi gồm khoảng 40 loài còn tồn tại đã được miêu tả:[8]
Loài Tác giả Ngày Họ Phân bố Nebaliopsis typica Sars 1887 Nebaliopsididae Bán Cầu nam [2] Pseudonebaliopsis atlantica Petryachov 1996 Nebaliopsididae Bắc Đại Tây Dương [9] Nebalia antarctica Dahl 1990 Nebaliidae Nam Cực [2] Nebalia bipes Fabricius 1780 Nebaliidae Bắc Cực và cận Bắc Cực [2] Nebalia borealis Dahl 1985 Nebaliidae đông bắc Đại Tây Dương [2] Nebalia brucei Olesen 1999 Nebaliidae Tanzania [2] Nebalia cannoni Dahl 1990 Nebaliidae Nam Georgia [2] Nebalia capensis Barnard 1914 Nebaliidae Nam Phi [2] Nebalia clausi Dahl 1985 Nebaliidae Ý [2] Nebalia dahli Kazmi & Tirmizi 1989 Nebaliidae Pakistan [2] Nebalia daytoni Vetter 1996 Nebaliidae California [2] Nebalia falklandensis Dahl 1990 Nebaliidae Falkland Islands Nebalia geoffroyi Milne-Edwards 1828 Nebaliidae north-east Đại Tây Dương [10] Nebalia gerkenae Haney & Martin 2000 Nebaliidae California [2] Nebalia herbstii Leach 1814 Nebaliidae north-east Đại Tây Dương [2] Nebalia hessleri Martin et al. 1996 Nebaliidae California [2] Nebalia ilheoensis Kensley 1976 Nebaliidae Tây Nam châu Phi [2] Nebalia kensleyi Haney & Martin 2005 Nebaliidae California [11] Nebalia kocatasi Kocak, Moreira & Katagan 2007 Nebaliidae Địa Trung Hải [12] Nebalia lagartensis Escobar & Villalobos-Hiriart 1995 Nebaliidae México [2] Nebalia longicornis Thomson 1879 Nebaliidae Nam Thái Bình Dương, Nam Phi, Biển Caribe [2] Nebalia marerubi Wägele 1983 Nebaliidae Biển Đỏ [2] Nebalia patagonica Dahl 1990 Nebaliidae Vùng Magellan [2] Nebalia schizophthalma Haney, Hessler & Martin 2001 Nebaliidae tây Đại Tây Dương [13] Nebalia strausi Risso 1826 Nebaliidae đông bắc Đại Tây Dương, Địa Trung Hải [2] Nebalia troncosoi Moreira, Cacabelos & Dominguez 2003 Nebaliidae Tây Ban Nha [14] Nebaliella antarctica Thiele 1904 Nebaliidae Kerguelen, New Zealand [2] Nebaliella brevicarinata Kikuchi & Gamô 1992 Nebaliidae Nam Cực [2] Nebaliella caboti Clark 1932 Nebaliidae Cabot Strait, New Jersey [2] Nebaliella declivatas Walker-Smith 1998 Nebaliidae Australia [2] Nebaliella extrema Thiele 1905 Nebaliidae Châu Nam Cực [2] Dahlella caldariensis Hessler 1984 Nebaliidae East Pacific Rise [2] Sarsinebalia cristobi Moreira, Gestoso & Troncoso 2003 Nebaliidae đông bắc Đại Tây Dương [15] Sarsinebalia typhlops (Sars) 1870 Nebaliidae Bắc Đại Tây Dương, Úc [2] Sarsinebalia urgorrii Moreira, Gestoso & Troncoso 2003 Nebaliidae đông bắc Đại Tây Dương [15] Speonebalia cannoni Bowman, Yager & Iliffe 1985 Nebaliidae Turks and Caicos Islands [2] Levinebalia fortunata (Wakabara) 1976 Paranebaliidae New Zealand [2] Levinebalia maria Walker-Smith 2000 Paranebaliidae Úc [2] Paranebalia belizensis Modlin 1991 Paranebaliidae Belize [2] Paranebalia longipes (Willemöes-Suhm) 1875 Paranebaliidae Đại Tây Dương, Thái Bình Dương và Ấn Độ Dươngs [2] Saronebalia guanensis Haney & Martin 2004 Paranebaliidae British Virgin Islands [16]Bộ Giáp mỏng (danh pháp khoa học là Leptostraca - có nguồn gốc từ tiếng Hy Lạp nghĩa là mỏng và vỏ) là một bộ động vật giáp xác biển nhỏ. Các loài trog bộ này, như loài được nghiên cứu kỹ là Nebalia, phân bố trên khắp các đại dương trên thế giới và thường được xem là loài ăn chất lọc trong biển. Đây là bộ duy nhất còn tồn tại trong phân lớp Phyllocarida. Chúng được xem là đại diện hiện đại của các loài nguyên thủy nhất trong lớp Malacostraca, và các hóa thạch đầu tiên xuất hiện vào kỷ Cambri.
Тонкопа́нцирные (лат. Leptostraca) — отряд ракообразных[1].
Это морские ракообразные, ведущие плавающий придонный образ жизни, за исключением одного планктонного вида. Размеры их невелики, наиболее распространенный род Nebalia достигает в длину 5—11 мм. Тонкопанцирные считаются наиболее примитивным отрядом высших раков[2].
У тонкопанцирных головогрудь и частично брюшко покрыты тонким панцирем-карапаксом, с которым подвижно сочленен рострум, прикрывающий глаза и основания антенн. Антеннулы и антенны длинные, имеются три пары челюстей. К первой паре максилл причленяется длинный жгутиковидный отросток, очищающий полость карапакса. Восемь пар грудных ног имеют одинаковое строение. Это листовидные ножки, похоже на грудные конечности щитня. Они выполняют плавательную, дыхательную функции, а также отфильтровывают пищевые частицы. Брюшных сегментов семь, а не шесть, как у всех высших раков. Первые четыре пары брюшных ног длинные, плавательные, двуветвистые. Две следующие пары ног рудиментарны. На седьмом сегменте брюшка конечности отсутствуют, а на тельсоне имеется вилочка.
В отряд входят три семейства, включающие 10 родов содержащих около 40 видов:[3]
Виды Автор Дата Семейство Ареал Nebaliopsis typica Sars 1887 Nebaliopsididae Южное полушарие [4] Pseudonebaliopsis atlantica Petryachov 1996 Nebaliopsididae Северная Атлантика [5] Nebalia antarctica Dahl 1990 Nebaliidae Антарктика [4] Nebalia bipes Fabricius 1780 Nebaliidae Арктика и субарктика [4] Nebalia borealis Dahl 1985 Nebaliidae северо-восточный Атлантический океан [4] Nebalia brucei Olesen 1999 Nebaliidae Танзания [4] Nebalia cannoni Dahl 1990 Nebaliidae Южная Георгия и Южные Сандвичевы Острова [4] Nebalia capensis Barnard 1914 Nebaliidae Южная Африка [4] Nebalia clausi Dahl 1985 Nebaliidae Италия [4] Nebalia dahli Kazmi & Tirmizi 1989 Nebaliidae Пакистан [4] Nebalia daytoni Vetter 1996 Nebaliidae Калифорния [4] Nebalia falklandensis Dahl 1990 Nebaliidae Фолклендские острова Nebalia geoffroyi Milne-Edwards 1828 Nebaliidae северо-восточный Атлантический океан [6] Nebalia gerkenae Haney & Martin 2000 Nebaliidae Калифорния [4] Nebalia herbstii Leach 1814 Nebaliidae северо-восточный Атлантический океан [4] Nebalia hessleri Martin et al. 1996 Nebaliidae Калифорния [4] Nebalia ilheoensis Kensley 1976 Nebaliidae Юго-Западная Африка [4] Nebalia kensleyi Haney & Martin 2005 Nebaliidae Калифорния [7] Nebalia kocatasi Kocak, Moreira & Katagan 2007 Nebaliidae Средиземное море [8] Nebalia koreana Song, Moreira & Min 2012 Nebaliidae Республика Корея [9] Nebalia lagartensis Escobar & Villalobos-Hiriart 1995 Nebaliidae Мексика [4] Nebalia longicornis Thomson 1879 Nebaliidae Тихий океан, Южная Африка, Карибское море [4] Nebalia marerubi Wägele 1983 Nebaliidae Красное море [4] Nebalia patagonica Dahl 1990 Nebaliidae Магальянес [4] Nebalia schizophthalma Haney, Hessler & Martin 2001 Nebaliidae западный Атлантический океан [10] Nebalia strausi Risso 1826 Nebaliidae северо-восточный Атлантический океан, Средиземное море [4] Nebalia troncosoi Moreira, Cacabelos & Dominguez 2003 Nebaliidae Испания [11] Nebaliella antarctica Thiele 1904 Nebaliidae Кергелен, Новая Зеландия [4] Nebaliella brevicarinata Kikuchi & Gamô 1992 Nebaliidae Антарктида [4] Nebaliella caboti Clark 1932 Nebaliidae Пролив Кабота[4] Nebaliella declivatas Walker-Smith 1998 Nebaliidae Австралия [4] Nebaliella extrema Thiele 1905 Nebaliidae Антарктида [4] Dahlella caldariensis Hessler 1984 Nebaliidae Восточно-Тихоокеанское поднятие [4] Sarsinebalia cristobi Moreira, Gestoso & Troncoso 2003 Nebaliidae северо-восточный Атлантический океан [12] Sarsinebalia typhlops Sars !(Sars) 1870 Nebaliidae северный Атлантический океан, Австралия [4] Sarsinebalia urgorrii Moreira, Gestoso & Troncoso 2003 Nebaliidae северо-восточный Атлантический океан [12] Speonebalia cannoni Bowman, Yager & Iliffe 1985 Nebaliidae Теркс и Кайкос [4] Levinebalia fortunata Wakabara !(Wakabara) 1976 Paranebaliidae Новая Зеландия [4] Levinebalia maria Walker-Smith 2000 Paranebaliidae Австралия [4] Paranebalia belizensis Modlin 1991 Paranebaliidae Белиз [4] Paranebalia longipes Willemöes-Suhm !(Willemöes-Suhm) 1875 Paranebaliidae Атлантический океан, Тихий океан и Индийский океанs [4] Saronebalia guanensis Haney & Martin 2004 Paranebaliidae Виргинские Острова [13]Тонкопа́нцирные (лат. Leptostraca) — отряд ракообразных.
Это морские ракообразные, ведущие плавающий придонный образ жизни, за исключением одного планктонного вида. Размеры их невелики, наиболее распространенный род Nebalia достигает в длину 5—11 мм. Тонкопанцирные считаются наиболее примитивным отрядом высших раков.
박갑목(薄甲目, Leptostraca)은 연갑강에 속하는 작은 해양 갑각류 목의 하나이다. 학명 "렙토스트라카"(Leptostraca)는 그리스어로 얇은 껍질을 의미한다.[3]
가장 많이 연구된 잎새우속(Nebalia)을 포함하여 전 세계 바다에서 발견되며, 흔히 여과 섭식을 하는 종으로 간주된다.[4] 엽하아강의 현존하는 유일한 생물 목이다. 연갑강에서 가장 원시적인 종으로 믿고 있으며, 캄브리아기 화석 기록에서 처음 등장한다.[5]
