Parastā vīrcele (latīņu: Linaria vulgaris) ir 30—60 cm augsts, daudzgadīgs cūknātru dzimtas lakstaugs. Stumbrs stāvs, bez zariem vai mazzarains, ar lineārām vai lineāri lancetiskām lapām. Ziedi dzelteni, divlūpaini, ar piesi, sakopoti blīvi, ķekaros stumbru vai zaru galā. Zied no jūnija līdz septembrim. Auglis pogaļa.[1]
Augs savvaļā izplatīts Eirāzijā. Latvijā aug visā teritorijā. Aug sausās vietās mežos, pļavās un kāpās.[1]
Vīrceļu lakstu sastāvā ir alkaloīds peganīns, flavonglikozīdi — linarīns, neolinarīns, pektolinarīns; karotīns, fitosterīns; organiskās skābes — citronskābe, skudruskābe, ābolskābe, galluskābe, u.c. Tautas medicīna drogu uzlējumu un tēju lieto pret zarnu atoniju, urīnpūšļa kataru, pret urīna nesaturēšanu, kā vāju caurejas, žults sekrēcijas veicinātāju un diurētisku līdzekli.[1]
Parastā vīrcele (latīņu: Linaria vulgaris) ir 30—60 cm augsts, daudzgadīgs cūknātru dzimtas lakstaugs. Stumbrs stāvs, bez zariem vai mazzarains, ar lineārām vai lineāri lancetiskām lapām. Ziedi dzelteni, divlūpaini, ar piesi, sakopoti blīvi, ķekaros stumbru vai zaru galā. Zied no jūnija līdz septembrim. Auglis pogaļa.
Augs savvaļā izplatīts Eirāzijā. Latvijā aug visā teritorijā. Aug sausās vietās mežos, pļavās un kāpās.
