Lāči (Ursus) ir viena no lāču dzimtas (Ursidae) ģintīm. Lāču ģintī ir 4 mūsdienās dzīvojošas sugas: brūnie lāči (Ursus arctos), polārlāči (Ursus maritimus), Amerikas melnie lāči (Ursus americanus) un Āzijas melnie lāči (Ursus thibetanus).[1] Zinātniskais nosaukums Ursus latīņu valodā nozīmē "lācis" vīriešu dzimtē.[2]
Ģintī ir arī 7 izmirušas sugas. Senākās lāču sugas dzīvoja pirms 5—6 miljoniem gadu. No tām vecākā ir mazais lācis (Ursus minimus), neliela auguma lācis, kura fosilijas atrastas Francijas teritorijā. Visu mūsdienu sugu priekštecis bija Etrusku lācis (Ursus etruscus), kas dzīvoja pirms 1—2 miljoniem gadu. Visjaunākā suga ģintī ir polārlācis, kas radās apmēram pirms 200 000 gadiem. Turklāt polārlācis ir ne tikai ģints lielākais lācis, bet arī lielākais sauszemes plēsējs pasaulē.[3] Tēviņa garums ir apmēram 2,6 m, bet lielākie indivīdi var sasniegt gandrīz 4 metru garumu.[4]
Kermoda lācis (Ursus americanus kermodei)
Formozas melnais lācis (Ursus thibetanus formosanus)
Kadjakas lācis (Ursus arctos middendorffi)
Polārlācis (Ursus maritimus)
Lāči (Ursus) ir viena no lāču dzimtas (Ursidae) ģintīm. Lāču ģintī ir 4 mūsdienās dzīvojošas sugas: brūnie lāči (Ursus arctos), polārlāči (Ursus maritimus), Amerikas melnie lāči (Ursus americanus) un Āzijas melnie lāči (Ursus thibetanus). Zinātniskais nosaukums Ursus latīņu valodā nozīmē "lācis" vīriešu dzimtē.
Ģintī ir arī 7 izmirušas sugas. Senākās lāču sugas dzīvoja pirms 5—6 miljoniem gadu. No tām vecākā ir mazais lācis (Ursus minimus), neliela auguma lācis, kura fosilijas atrastas Francijas teritorijā. Visu mūsdienu sugu priekštecis bija Etrusku lācis (Ursus etruscus), kas dzīvoja pirms 1—2 miljoniem gadu. Visjaunākā suga ģintī ir polārlācis, kas radās apmēram pirms 200 000 gadiem. Turklāt polārlācis ir ne tikai ģints lielākais lācis, bet arī lielākais sauszemes plēsējs pasaulē. Tēviņa garums ir apmēram 2,6 m, bet lielākie indivīdi var sasniegt gandrīz 4 metru garumu.
