Tītari, tītaru ģints (Meleagris) ir viena no fazānu dzimtas (Phasianidae) ģintīm, un tā ir vienīgā ģints tītaru apakšdzimtā (Meleagridinae). Tītaru ģintī ir 2 savvaļas sugas.[1] Izmantojot meža tītara (Meleagris gallopavo) nominālpasugu Meleagris gallopavo gallopavo, ir selekcionēts mājas tītars.[2]
Savvaļas tītari dzīvo Ziemeļamerikas austrumu reģionos. To galvenais izplatības areāls plešas ASV austrumu krastā un vidienē, nedaudz Kanādas dienvidaustrumos un Meksikā. Bet mājas tītars mūsdienās tiek audzēts ne tikai Amerikas kontinentos, bet arī Eiropā. Tītara cepetis ir Pateicības dienas tradicionāls svētku ēdiens gan Kanādā, gan ASV.
Vecākās tītaru fosilijas ir apmēram 23 miljonus gadu vecas no agrā miocēna. Tās visas ir atrastas Ziemeļamerikā.
Kad eiropieši pirmo reizi sasniedza Ameriku un ieraudzīja tītarus, tie nepareizi tika klasificēti kā viens no pērļvistu (Numididae) paveidiem. Līdz ar to zinātniskais nosaukums ir cēlies no kļūdainās vēsturiskās sistemātikas. Grieķu valodā vārds meleagris (μελεαγρίς) nozīmē pērļvista.
Toties savu nosaukumu tie ieguva tādēļ, ka Centrāleiropā tie tika ievesti caur Turcijas ostām, un tos sauca nevis par Amerikas vistām, bet par Turcijas vistām un gaiļiem.[3] Vēlāk tos saīsinājumā sauca par "turkeys", kas, latviski tulkojot, varētu skanēt "turcēni", bet latviešu valodā vārds ir nedaudz transformējies un ieguvis tītara skanējumu.
Ir vēl citas putnu sugas, kuras tiek sauktas par tītariem: Austrālijas krūmu tītars (Alectura lathami) un ūdens tītars (Anhinga rufa), kuriem nav tuvas radniecības ar tītariem. Austrālijas krūmu tītars ir viena no lielkājvistu (Megapodiidae) sugām, bet ūdens tītars ir viena no anhingu (Anhinga) sugām.
Tītariem ir liela, gaļīga ādas bārda, kas karājas no zoda uz leju, bet virs knābja pārliecas gaļīga sekste. To spārnu platums ir 1,5—1,8 metri. Tītari ir smagākie un lielākie putni vistveidīgo kārtā. Savvaļas tītara svars var sasniegt 10 kg, bet mājas tītars var svērt 20 kg.[4] Tā ķermeņa garumu, asti ieskaitot, pārsniedz tikai zaļais pāvs (Pavo muticus), kura garums ar asti ir 3 metri. Kā jau tas vistveidīgiem putniem ir raksturīgs, mātītes ir daudz mazākas par tēviņiem.
Lielie mājas tītari praktiski nespēj lidot, bet mazākie un atlētiskākie savvaļas tītari to spēj izdarīt diezgan labi. Protams, tītari lido īsas distances. Bēgot no ienaidnieka, tītars spēj nolidot apmēram 90 metrus, glābiņu pēc tam meklējot kokā.
Tītari, tītaru ģints (Meleagris) ir viena no fazānu dzimtas (Phasianidae) ģintīm, un tā ir vienīgā ģints tītaru apakšdzimtā (Meleagridinae). Tītaru ģintī ir 2 savvaļas sugas. Izmantojot meža tītara (Meleagris gallopavo) nominālpasugu Meleagris gallopavo gallopavo, ir selekcionēts mājas tītars.
Savvaļas tītari dzīvo Ziemeļamerikas austrumu reģionos. To galvenais izplatības areāls plešas ASV austrumu krastā un vidienē, nedaudz Kanādas dienvidaustrumos un Meksikā. Bet mājas tītars mūsdienās tiek audzēts ne tikai Amerikas kontinentos, bet arī Eiropā. Tītara cepetis ir Pateicības dienas tradicionāls svētku ēdiens gan Kanādā, gan ASV.
Vecākās tītaru fosilijas ir apmēram 23 miljonus gadu vecas no agrā miocēna. Tās visas ir atrastas Ziemeļamerikā.
