Vistu un zosu virskārta (Galloanserae) ir neognatu infraklses (Neognathae) putnu virskārta, kas apvieno divas mūsdienās dzīvojošas kārtas[1] un vairākas izmirušas putnu grupas. Vistveidīgo kārta (Galliformes) un visas izmirušās putnu grupas, kas ir tuvāk radniecīgas vistveidīgajiem putniem, nevis zosveidīgajiem (Anseriformes) tiek apvienotas kopīgā kladā Pangalliformes.[2] Zosveidīgie un vistveidīgie putni ir samērā tuvu radniecīgi, ko apstiprina arī jaunākie DNS pētījumi.[3]
Lai gan zoveidīgajiem un vistveidīgajiem putniem ir samērā atšķirīga ekoloģija un morfoloģija, kas ir atbilstoša putnu dzīves veidam, abām grupām joprojām ir vairākas kopīgas īpašības, kas apvieno ūdenī un uz sauszemes dzīvojošās vistu un zosu sugas. Abu grupu sugām ir raksturīga augsta dējība. Gan zosveidīgajiem, gan vistveidīgajiem putniem dējumā parasti ir vairāk kā 5 olas un ļoti bieži vairāk kā 10 olas.[4] Salīdzinoši, piemēram, baložveidīgie vai plēsīgie putni parasti dēj 2 olas, ļoti reti dējot vairāk olu. Lielākā daļa putnu sugu ir monogāmas, bet daļa šīs virskārtas sugu ir poligāmas.[5] Mazuļi pēc izšķilšanās ir ļoti labi attīstīti. Tie uzreiz spēj sekot līdzi saviem vecākiem, paši baroties un ūdensputnu sugu mazuļi dažu stundu vecumā prot peldēt un nirt. Mazuļus sedz labi attīstītas pūkas un tie pat spēj nelielus attālumus lidot, pametot ligzdu.
Starp dažādajām šīs grupas ģintīm ļoti bieži var novērot hibrīdus. Piemēram, pērļvistas ļoti viegli hibridizējas ar mājas vistām vai Indijas pāvu. Savstarpēji sugas nav tuvu radniecīgas, bet spēj radīt veslīgus pēcnācējus.[6]
Vistu un zosu virskārta (Galloanserae)
Vistu un zosu virskārta (Galloanserae) ir neognatu infraklses (Neognathae) putnu virskārta, kas apvieno divas mūsdienās dzīvojošas kārtas un vairākas izmirušas putnu grupas. Vistveidīgo kārta (Galliformes) un visas izmirušās putnu grupas, kas ir tuvāk radniecīgas vistveidīgajiem putniem, nevis zosveidīgajiem (Anseriformes) tiek apvienotas kopīgā kladā Pangalliformes. Zosveidīgie un vistveidīgie putni ir samērā tuvu radniecīgi, ko apstiprina arī jaunākie DNS pētījumi.
