Brūnā apšubeka (Leccinum duriusculum) ir Latvijā visai reti sastopama beku dzimtas sēne, kuras augļķermeņi ir ēdami. Dažreiz tiek uzskatīta par parastās apšubekas pasugu Leccinum aurantiacum subsp. duriusculum, nevis par patstāvīgu sugu.
Mikorizas sēne. Aug vasarā un rudenī zem papelēm kaļķainās augsnēs, uz ko norāda arī sēnes nosaukumi dažās valodās (poļu - Koźlarz topolowy, vācu Pappelröhrling), Latvijā konstatēta parasti zem bērziem un apsēm.[6]
Ēdama bez iepriekšējas novārīšanas.
Līdzīga šai pašā lācīšu ģintī ietilpstošajām bērzubekām cepurītes nokrāsas dēļ, krievu valodā šo sēni pieskaita viņām [7] Varētu tikt sajaukta ar parasto bērzubeku, kuras mīkstums nemaina krāsu griezumā, vai raibo bērzubeku, kuras mīkstums ir rozā nokrāsā. Sajaukšanai nav īpašas kulināras nozīmes, visas šīs ģints sēnes Latvijā ir ar līdzīgām īpašībām.
Brūnā apšubeka (Leccinum duriusculum) ir Latvijā visai reti sastopama beku dzimtas sēne, kuras augļķermeņi ir ēdami. Dažreiz tiek uzskatīta par parastās apšubekas pasugu Leccinum aurantiacum subsp. duriusculum, nevis par patstāvīgu sugu.