ثعلب قزم

Ziemeļamerikas lapsa (Vulpes macrotis) ir suņu dzimtas (Canidae) lapsu ģints (Vulpes) plēsējs. Ziemeļamerikas lapsa ir bieži sastopama lapsu suga Ziemeļamerikā. Tā apdzīvo teritorijas Meksikas ziemeļos, Kalifornijā, Arizonā, Aidaho, Nevadā, Oregonā, Teksasā, Ņūmeksikā un Jūtā^[1]. Daudzi uzskata, ka šī lapsa ir un Amerikas korsaks ir viena suga. Tomēr ģenētiskie pētījumi liecina, ka tās ir divas atšķirīgas sugas. Ja abām sugām apdzīvotā teritorija pārklājas, tās mēdz savā starpā krustoties. Pēcnācējus hibrīdus pieskaita pie Amerikas korsaka.^[2]

Izskats un ieradumi

Ziemeļamerikas lapsa ir mazākā suņu dzimtas suga Ziemeļamerikā. Lapsu garums bez astes ir 45 - 54 cm, astes garums 25 – 34 cm, augstums skaustā 18–26 cm, svars 1,6 - 2,7 kg.^[3] Tēviņi ir nedaudz lielāki nekā mātītes. Tai ir ļoti lielas ausis, apmēram 71 - 95 mm garas. Lielās ausis karstajā klimatā palīdz samazināt ķermeņa temperatūru un nodrošina lielisku dzirdi. Ziemeļamerikas lapsai ir pelēks kažoks ar rūsganu vai dzeltenīgu toni, melns astes gals. Mugura vienmēr ir tumšāka nekā pavēdere. Atšķirībā no pelēkajām lapsām tai nav svītras visas astes garumā.

Uzvedība

Ziemeļamerikas lapsa ir nakts dzīvnieks, bet reizēm pamet alu arī dienas laikā. Visbiežāk tā dodas medībās uzreiz pēc saulrieta, medījot nelielus dzīvniekus; žurkas, peles, trušus, kukaiņus, zivis un putnus. Vienu un to pašu teritoriju var apdzīvot vairākas ģimenes, bet medīt tās kopā neiet.

Ziemeļamerikas lapsas neveido ilglaicīgus pārus, tās var mainīt pāri katru gadu. Lapsēni dzimst laikā no marta līdz aprīlim. Vecāki bērnus audzina kopā, lietojot lielākas ģimenes alas. Parasti piedzimst 3-14 kucēni.

Sistemātika

Ziemeļamerikas lapsai izšķir 3 pasugas^[4]:

• Vulpes macrotis mutica, kas apdzīvo San Žakīnas ieleju Kalifornijā.
• Vulpes macrotis arsipus, kas dzīvo Mohaves tuksnesī.
• †Vulpes macrotis macrotis, kopš 1903. gada izmirusi pasuga, kas kādreiz apdzīvoja Kalifornijas dienvidteritorijas.

(†) - izmirusi organismu grupa

Atsauces