Parastais mārsils jeb timiāns (latīņu: Thymus vulgaris) ir 20—40 cm augsts, mūžzaļš panātru jeb lūpziežu dzimtas puspundurkrūms. Stumbrs stāvs vai pacils, stipri zarains, bieži vien zari vienmērīgi iesakņojas. Lapas pretējas, lineāras vai iegareni olveida, sīkas, 4—10 mm garas un līdz 4 mm platas, ar īsu kātu vai sēdošas. Lapu mala gluda, uz leju ieritinājusies. Lapas pelēcīgi zaļas. Ziedi sīki, sārti vai violeti, divlūpaini, sakopoti stumbru un zaru galā, izveidojot galviņveida vārpas. Zied jūnijā, jūlijā.[1]
Savvaļā aug Eiropas dienviddaļā. Aug ceļmalās, pakalnos.[1]
Parastā mārsila lakstu sastāvā ir ēteriskā eļļa, kuras galvenās sastāvvielas ir timols, timola metilesteris, p-cimols, karvakrols, terpinēni, linalools, borneols. Parastā mārsila darbīgajām vielām ir antiseptiska un bronhu dziedzeru sekrēciju sekmējoša iedarbību.[1]
Izmanto arī kā krāšņumaugu akmensdārzos un garšaugu. Svaigas vai žāvētas mārsila lapiņas liek pie gaļas, zivju un dārzeņu ēdieniem, mērcēm, salātiem, marinādēm. Pievieno gurķu, zivju un gaļas konserviem. Uzlabo pupiņu un zirņu zupu garšu, pievieno pastētēm, aukstajai gaļai.[2]
Parastais mārsils jeb timiāns (latīņu: Thymus vulgaris) ir 20—40 cm augsts, mūžzaļš panātru jeb lūpziežu dzimtas puspundurkrūms. Stumbrs stāvs vai pacils, stipri zarains, bieži vien zari vienmērīgi iesakņojas. Lapas pretējas, lineāras vai iegareni olveida, sīkas, 4—10 mm garas un līdz 4 mm platas, ar īsu kātu vai sēdošas. Lapu mala gluda, uz leju ieritinājusies. Lapas pelēcīgi zaļas. Ziedi sīki, sārti vai violeti, divlūpaini, sakopoti stumbru un zaru galā, izveidojot galviņveida vārpas. Zied jūnijā, jūlijā.
Savvaļā aug Eiropas dienviddaļā. Aug ceļmalās, pakalnos.
